Es tomēr nesaprotu, kur var sakrāties un apaugt ar tik daudzām mantām, jo tagad, kad atkal jāprāvacas, man ir kādi 5ci maisi, ko izmest laukā! Nu tik daudz kas feins un lādzīgs arī, kas no darbeļiem un skolas palicis, bet nav ko žēlot, nu nav, tāpat tas viss apputētu ar putekļiem un būtu plauktiņā pie sen aizmirstajām mantām... Nu neko, kaut kāds skumjais garastāvoklis atnāca, kā jau vienmēr, kad atkal jāprvācas. Cilvēki, tomēr ļoti pierod pie apkārtnes, kurā dzīvē, pie cilvēkiem, kurus satiec katru dienu, bet jāsaņēmās, jo vietā nāks atkal kas jauns. Vispār šodien ir kolosāla diena, bet mēs te nīkstam putekļos, starp maisu kaudzēm. Mjau! |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |