Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Man nav laika nekam, kur nu vēl pašai sev. Pamanīju, ka šīs nedēļas laikā pāris reizes esmu apdomājusi kādus tālākus plānus - tālākus,t.i. tālāki par 3 nedēļām. Cilvēki man jautā, prasa, runājas, bet kaut kā sarunas nepaliek galvā, un visbeigās atkal nonāku pie manas "mīļākās" domas - diplomdarba. Savu "sūdiņdarbu", kā man patīk to devēt, tikko izprintēju 3 eksemplāros, jo tā vajag. Ja tā printēšana nebūtu iekavējusies, tad būtu paspējusi arī šovakar iesiet un tad miers un Gapijs. Tas būs viss? Nope, man ir fucki jāmācas pilnīgi stulbam eksāmenam, kur teorijas man ir ļoti maz, vai nav vispār, tad man ir fuckin jābrauc rīt uz Teiku, lai dabūtu parakstu no sava Ddarba "vadītāja", tad jābrauc uz fakultāti, jānoliek eksāmens (a ja nenolieku? a, ja ne, man pofig), tad jāodod darbi, jāsēž stulbā konsultācijā, kur mums būs runa par nākošās nedēļas valsts eksāmenu. Un tikai tad, tikai tad varbūt es varēšu uz kādu mirkli justies brīva. Savādāk jau es visu un visus atstājusi novārtā, negribot, tā vnk ir.
Ahh, grūši.
p.s. Cik forši, ka gandrīz visu uz dzimšanas dienu sadāvināto naudu, man nākas atdot visādos sūdos, vairāk par skolu..ahh

Pēdējā laikā. Vai pat pēdējo mēnešu laikā es nepārtraukti eju krustugunīs pati ar sevi. Man nav tā, ka konkrēti vēlos to un to, ka viss ir salicies pa plauktiņiem. Gluži otrādi, es nesaprotu, ko es vēlos un , ko nē. Viens ir skaidrs. Šobrīd es pievēršos tikai diplomdarba izstrādei, domāju tikai par to. Viss laiks ir sadalīts termiņos - Ddarba nodošana, valsts eksāmens, aizstāvēšana, mīļotā vīrieša atlidošana, lielā aizlidošana. Viss! Pa vidu un apkārt it kā nekas nepastāvētu. Un es jūtos dīvaini. Jo savu rutīnu un nožēlojamo vientuļo dzīvi es uz pāris dienām biju izmainījusi, izlasot grāmatu. Māsīcai šodien teicu to pašu, viņa teica, ka es par to runāju, it kā tas būtu kāds aizliegtais auglis. Bet tā es patiešām sajutos. Liekas, ka esmu tērējusi laiku velti, lai gan tāpat jau es to būtu nobumbulējusi savādāk. Es pat aizmirstu, ka drīz Ziemassvētki, vai dzimšanas diena, kas nozīmē Jauno gadu. Tas gluži vienkārši man liekas, ļoti nenozīmīgi un mazsvarīgi. Brīžiem liekas, ka es uz sevi skatos no malas. Ka tā neesmu es. Pārāk daudz jautājumu manī. Man vajag atbildes. Mūžīgā sevis izzināšana. Ehk. Dzīve!

Šodien esmu pelnījusi kārtīgu vannas relaksāciju. Jā! Un steidzami!

Protams, PROTAMS, man nepietiks laiks vai vairāk - spēka, uztaisīt to darbu kaut cik sakarīgu, lai sestdien varētu to aizstāvēt, jap. Protams, es izvēlējos grūtāko ceļu - darīt pēdējās dienās, jo, protams, es izvēlējos būt kopā ar mīļoti vīrieti, labi pavadīt laiku, nekā domāt un mēģināt kaut ko darīt. Un, PROTAMS, par visu neizdarīto un izdarīto aplam, varēšu atklausīties sestdien. A zin, man pofig, nu tiešām, tiešām. Tas nav dzīvības un nāves jautājums, tas ir cieņas un pašcieņas jautājums. Nez ko no tā var secināt?
p.s. Galvenais izvilkt līdz 1iem naktī, pēc tam var izvlikt kaut līdz rītam. Brr.

Iečekoju jauno "lekciju sarakstu", ja to tā var nosaukt vispār, labi sanāk, 16.09. ielidoju LV , tad 17.09. man uzreiz ir 2 lekcijas pie Leitāna kunga, rotas, rotas, rotas, un tad ievadlekcija pie Raževas par valsts eksāmenu, nākošā reize, kad man ir pēdējās divas lekcijas ir 15.10. oktobris un that's it!
p.s. Protams, prieks ir daudz mazāks, ka iedomājies, ka pārējā laika posmā man ir jāraksta diplomdarbs. Phē.
p.s. Beidzot sagaidīju māsīcu, lai varētu skatīties Californication.