Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Pēdējā laikā. Vai pat pēdējo mēnešu laikā es nepārtraukti eju krustugunīs pati ar sevi. Man nav tā, ka konkrēti vēlos to un to, ka viss ir salicies pa plauktiņiem. Gluži otrādi, es nesaprotu, ko es vēlos un , ko nē. Viens ir skaidrs. Šobrīd es pievēršos tikai diplomdarba izstrādei, domāju tikai par to. Viss laiks ir sadalīts termiņos - Ddarba nodošana, valsts eksāmens, aizstāvēšana, mīļotā vīrieša atlidošana, lielā aizlidošana. Viss! Pa vidu un apkārt it kā nekas nepastāvētu. Un es jūtos dīvaini. Jo savu rutīnu un nožēlojamo vientuļo dzīvi es uz pāris dienām biju izmainījusi, izlasot grāmatu. Māsīcai šodien teicu to pašu, viņa teica, ka es par to runāju, it kā tas būtu kāds aizliegtais auglis. Bet tā es patiešām sajutos. Liekas, ka esmu tērējusi laiku velti, lai gan tāpat jau es to būtu nobumbulējusi savādāk. Es pat aizmirstu, ka drīz Ziemassvētki, vai dzimšanas diena, kas nozīmē Jauno gadu. Tas gluži vienkārši man liekas, ļoti nenozīmīgi un mazsvarīgi. Brīžiem liekas, ka es uz sevi skatos no malas. Ka tā neesmu es. Pārāk daudz jautājumu manī. Man vajag atbildes. Mūžīgā sevis izzināšana. Ehk. Dzīve!