Vakardien visiem (t.i. abiem maniem biedriem) bija brīva diena, līdz ar to nolēmām beidzot visi kāpt kalnā, šoreiz otrā. Sapakojām somas, nopirkām aliņus, snekus un devāmies ceļā. Nu nez, labi, ka viņi mani paceļam kaut kur neatstāja, jo tiekot līdz kalna pusei, likās, ka plaušas atteiksies darboties :D lūk, ko nozīmē pīpēt un gandrīz neko nedarīt. Nu bet labi, tikām kalnā, ar čīkstēšanu, bet oj,oj, tas bija tā visa vērts. Acīm bija redzams viss - neticamais.
|