Pauls savā rakstā linko uz šo pētījumu:
http://www.telegraph.co.uk/health/wellbeing/10567260/Happier-relationships-for-couples-without-children.html

Bet tur ir viens svarīgs teikums, šis:
Yet, when asked to rate how happy they were with their lives in general there was a gender divide. Mothers were happier overall than any other group, while childless women were the least happy. By contrast men with children emerged slightly less happy than those without.

Tā ir tā slavenā bioloģija. Vairumam sieviešu, šķiet, neizdodas tā pilnībā viņu apklusināt un būt patiesi laimīgām. Kas, protams, neizslēdz, ka dažas to var. Man nekad nav bijis šaubu, ka, piemēram, Terēze no Avilas bija patiesi laimīga. Bezbērnotība vispār, šķiet, bija daudz labāk pamatota, saprasta un aizstāvēta laikos, kad Eiropā pastāvēja šis milzīgās sieviešu organizācijas - klosteri. Labāk pamatota gan "no ārpuses", gan "iekšpuses", iespējams, tieši tāpēc, ka bija šī spēcīgā kalpošanas "kaut kam augstākam" teorija. Mūsdienu sieviešu atbrīvošanās kustības bieži, manuprāt, degradē tieši nepārdomātais uzstādījums "dzīvot sev", t.i., kalpot tikai sev. Vai nekalpot "nekam un nevienam". Neauglīgi, nekur neved.