Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2014-03-04 12:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pauls savā rakstā linko uz šo pētījumu:
http://www.telegraph.co.uk/health/wellbeing/10567260/Happier-relationships-for-couples-without-children.html

Bet tur ir viens svarīgs teikums, šis:
Yet, when asked to rate how happy they were with their lives in general there was a gender divide. Mothers were happier overall than any other group, while childless women were the least happy. By contrast men with children emerged slightly less happy than those without.

Tā ir tā slavenā bioloģija. Vairumam sieviešu, šķiet, neizdodas tā pilnībā viņu apklusināt un būt patiesi laimīgām. Kas, protams, neizslēdz, ka dažas to var. Man nekad nav bijis šaubu, ka, piemēram, Terēze no Avilas bija patiesi laimīga. Bezbērnotība vispār, šķiet, bija daudz labāk pamatota, saprasta un aizstāvēta laikos, kad Eiropā pastāvēja šis milzīgās sieviešu organizācijas - klosteri. Labāk pamatota gan "no ārpuses", gan "iekšpuses", iespējams, tieši tāpēc, ka bija šī spēcīgā kalpošanas "kaut kam augstākam" teorija. Mūsdienu sieviešu atbrīvošanās kustības bieži, manuprāt, degradē tieši nepārdomātais uzstādījums "dzīvot sev", t.i., kalpot tikai sev. Vai nekalpot "nekam un nevienam". Neauglīgi, nekur neved.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2014-03-26 07:34 (saite)
Apskaužu tevi, neko vairāk nevaru piebilst. Redzi, es no dabas esmu pesimiste, vienmēr gatavojos visļaunākajam, varbūt tādiem kā man tadarī nav lemta šī mūžīgā gaisma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2014-03-26 10:36 (saite)
Nē nu arī man laiku pa laikam ir tā, ka priecīgu prāta stāvokli redzu tikai un vienīgi kā pienākumu pret cilvēci, bez iekšējas vēlmes tā justies. Un piespiežos, un reizēm sanāk, ka tas atnāk atpakaļ, reizēm nesanāk. Bet reizē cenšos būt pragmatisks un prieka trūkumā vainoju sērīgo klimatu un lielpilsētas fonu, nevis iedzimtību, audzināšanu vai pats savu nespēju uz to saņemties un noskaņoties. Jo vismaz pēdējo es mēģinu, vienkārši kā pašdisciplīnu. Tas prieks par ko runāju nav no ticības. Tas ir cilvēciskais, ikvienā pašā apslēptais, kas tikai no rītiem jāsapurina, baiļu un citu ierobežojumu pretmets.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2014-03-26 12:44 (saite)
Zini, tu mani uzmundrināji:) Jāmēģina man arī apzināti praktizēt prieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?