Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2022-05-19 13:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Johans Broce 1797. gadā apraksta Viļakas (Latgalē) sieviešu apģērbu [nopūta]:

"Svētku dienās šejienes sievietes nēsā gaišzilas jakas, kas apšūtas ar sarkaniem valdziņiem un izrotātas ar zaļiem un dzelteniem pušķīšiem. Svārki gaišzili vai balti, ar dažādkrāsu dzīpariem izgreznoti. Kaklā dzeltenas, zaļas vai melnas stikla krelles pamīšus ar sīkiem gliemežvākiem, kurus Viļakas ezerā nevar atrast. Galvu sedz aube, kuras vīles apšūtas ar sarkanu, tai virsū uzmests lakats “pawoy” ar sarkanas krāsas izšuvumiem, no tā spraucas ārā zīda lakatiņš. Plecus apņem seģene, uzmetņa paveids, ko sauc par “paponna”; tā šūdināta no svītraina auduma. Augumu apjož melna siksniņa ar cinkotām sprādzītēm. Seģeni uz krūtīm satur liela sudraba sakta, no kuras stiepjas dažādkrāsu zīda lentītes. Jaunkundze kāzu dienā saņem sarkanu vadmalas cepurīti, ko lejas daļā apņem caunāda, virs kuras mirdz zelta uzšuve. Tādas cepurītes nēsā svinamās dienās. Ādas pastalu vietā, kas raksturīgas zviedru Inflantijas* latviešiem, te valkā pītas vīzes, ko pie kājām uz baltām zeķēm sien ar melnām platām lentēm.
Meitenes matus pin vienā bizē, galvu rotā ar mākslīgu vai dabīgu ziedu vainadziņu, pie greznāka apģērba liek galvā kaut ko līdzīgu kronim – ap koka mizu apstieptu gaišzilu vadmalu, izrakstītu ar dzīpariem; no tās atdalās melna audekla gabals ar sarkanu apmali. Virspusi rotā spalvas vai sarkanas un zilas šauras vilnas strēmelītes. No kroņa uz pleciem bagātīgā skaitā krīt zīda un vilnas lentes. Auskaru vietā meiteņu vidū izplatītas ir savītas stikla šķiedras aukliņas, pie kurām piestiprina pāris vai vairāk sīku monētu. Kaklā spīguļo stikla kreļļu, gliemežvāku, lāgiem arī monētu virtenes. Apavi un baltais priekšauts ir tādi paši kā precētām sievām. Seģene lejasdaļā izšūta krāšņāk; virspus elkoņa to dažreiz viegli apjož uzmesta plata lente."

* T.i., zviedru Livonijas (Vidzemes); Latgale = poļu Livonija.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]avralavral
2022-05-19 15:55 (saite)
tas ir ņemts no turienes :) pasāža, kur viņš citē Broci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]asiize
2022-05-19 22:43 (saite)
O! Ja Tu gadījumā piefiksē arī pikaczu minēto fragmentu, es ar interesi iepazītos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2022-05-20 10:37 (saite)
"Igauņi. Somu cilme. To galvenā dzīves vieta ir tagadējā Igaunijas guberņa, Rīgas jeb Inflantijas guberņas ziemeļu daļa, kā arī lielākas un mazākas salas starp Rīgas jūras līci un Igaunijas piekrasti. Enerģiska rakstura un augstākā mērā netīrīgi. Dzīvokļu nesakoptības ziņā viņi var sacensties vienīgi ar poļu Inflantijas žīdiem. Skaitā apmēram 3000, precīzāk - 2886 abu dzimumu personas. Viņi dzīvo latviešu un krievu vidū valsts īpašumos Mihalovā un Janovolē, kā arī līdzās Pildas muižai Ludzas apriņķī 85 jūdžu attālumā no saviem tuvākajiem tautiešiem. Saglabājuši valodu un ieražas, taču atteikušies no melnām drēbēm, ko valkāja pirms tam. Daļa no viņiem ir Romas katoļu ticībā, bet daļa šā gadsimta četrdesmitajos gados bija spiesta no grieķu uniātiem pāriet pie Krievijā valdošās baznīcas.
Tērbatā iznākušajā Igauņu zinātniskās biedrības gadagrāmatā nesen publicēts šīs tautas pazīstamā pētnieka Dr. M. Veskes vērā ņemams raksts. Tajā apgalvots, ka augšminētie igauņi no poļu Inflantijas un Pildas muižas, kura tagad pieder Pēterburgas profesoram Teodoram Šteinam, cēlušies no zviedru zemes (Rootsi maalt) vai "zviedru karaļa zemes" (Rootsi kuninga maalt), par ko liecinot viņos saglabājušās tradīcijas. Savu tēvzemi viņi pametuši tajos laikos, kad tagadējā Inflantijas guberņa piederējusi Zviedrijai. Dr. Veske dzirdējis no kāda Pildas muižas igauņa, ka tā vecvectēvs ieradies no Rīgas zemes (Riia maalt) kopā ar saviem tautas brāļiem, kuru pēcteči patlaban dzīvojot poļu Inflantijā. Apmēram četrdesmit gadus vecā stāstītāja vecvectēvs toreiz bijis mazs puika.
Poļu Inflantijas igauņu valoda, pēc Dr. Veskes domām, neapšaubāmi pieder pie Viru dialekta (Werroscher Dialect). Atšķirības esot nenozīmīgas, tām bijis jābūt senās nošķirtības dēļ no tautas kodola. Ar viņu valodas īpatnībām Dr. Veske sola vēlāk mūs iepazīstināt.
Pēterburgas akadēmiķis Pēteris fon Kepens bez minētajiem 2886 Ludzas apriņķa igauņiem daudzus tūkstošus viņu "iedēstījis" Daugavpils apriņķī Krustpils apkaimē, kur nekad neviena nav bijis un joprojām nav. Šī rupjā kļūda varēja ieviesties, uzticoties neprecīzajām statistikas ziņām, ko piegādā vietējie krievu ierēdņi. Ar vārdu 'latiš' viņi parasti apzīmē latviešu katoļus, bet protestantus dēvē par 'čuhna', kuram šķietami ir tāda pati nozīme kā vārdam 'čud' - soms, igaunis."
(67.-68. lpp.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2022-05-20 11:51 (saite)
Viņa gabals par latviešiem: https://telos.lv/latviesi-latgale/?swcfpc=1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pikaczu
2022-05-20 13:33 (saite)
Ir bijis košāk nekā mūsdienās. Tautasdziesmās arī ir "Bantītēm(i), lentītēm(i) neredz manu līgaviņu."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?