"Igauņi. Somu cilme. To galvenā dzīves vieta ir tagadējā Igaunijas guberņa, Rīgas jeb Inflantijas guberņas ziemeļu daļa, kā arī lielākas un mazākas salas starp Rīgas jūras līci un Igaunijas piekrasti. Enerģiska rakstura un augstākā mērā netīrīgi. Dzīvokļu nesakoptības ziņā viņi var sacensties vienīgi ar poļu Inflantijas žīdiem. Skaitā apmēram 3000, precīzāk - 2886 abu dzimumu personas. Viņi dzīvo latviešu un krievu vidū valsts īpašumos Mihalovā un Janovolē, kā arī līdzās Pildas muižai Ludzas apriņķī 85 jūdžu attālumā no saviem tuvākajiem tautiešiem. Saglabājuši valodu un ieražas, taču atteikušies no melnām drēbēm, ko valkāja pirms tam. Daļa no viņiem ir Romas katoļu ticībā, bet daļa šā gadsimta četrdesmitajos gados bija spiesta no grieķu uniātiem pāriet pie Krievijā valdošās baznīcas.
Tērbatā iznākušajā Igauņu zinātniskās biedrības gadagrāmatā nesen publicēts šīs tautas pazīstamā pētnieka Dr. M. Veskes vērā ņemams raksts. Tajā apgalvots, ka augšminētie igauņi no poļu Inflantijas un Pildas muižas, kura tagad pieder Pēterburgas profesoram Teodoram Šteinam, cēlušies no zviedru zemes (Rootsi maalt) vai "zviedru karaļa zemes" (Rootsi kuninga maalt), par ko liecinot viņos saglabājušās tradīcijas. Savu tēvzemi viņi pametuši tajos laikos, kad tagadējā Inflantijas guberņa piederējusi Zviedrijai. Dr. Veske dzirdējis no kāda Pildas muižas igauņa, ka tā vecvectēvs ieradies no Rīgas zemes (Riia maalt) kopā ar saviem tautas brāļiem, kuru pēcteči patlaban dzīvojot poļu Inflantijā. Apmēram četrdesmit gadus vecā stāstītāja vecvectēvs toreiz bijis mazs puika.
Poļu Inflantijas igauņu valoda, pēc Dr. Veskes domām, neapšaubāmi pieder pie Viru dialekta (Werroscher Dialect). Atšķirības esot nenozīmīgas, tām bijis jābūt senās nošķirtības dēļ no tautas kodola. Ar viņu valodas īpatnībām Dr. Veske sola vēlāk mūs iepazīstināt.
Pēterburgas akadēmiķis Pēteris fon Kepens bez minētajiem 2886 Ludzas apriņķa igauņiem daudzus tūkstošus viņu "iedēstījis" Daugavpils apriņķī Krustpils apkaimē, kur nekad neviena nav bijis un joprojām nav. Šī rupjā kļūda varēja ieviesties, uzticoties neprecīzajām statistikas ziņām, ko piegādā vietējie krievu ierēdņi. Ar vārdu 'latiš' viņi parasti apzīmē latviešu katoļus, bet protestantus dēvē par 'čuhna', kuram šķietami ir tāda pati nozīme kā vārdam 'čud' - soms, igaunis."
(67.-68. lpp.)