Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-06-30 17:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viltvārdis maldu gars luteristu ķeceris Krišjānis Lācis savā šviterī man pārmet "iecietīgu", "samierniecisku" un "jēriņisku" attieksmi. You watch out, beibī! Kad mūsu poupisti integrālisti nāks pie varas, darba un pāraudzināšanas nometnēs būs ne tikai liberāļi, bet arī luteristi kalvinisti. Jūs jau esat sarakstos. Un arī nekādus depresīviķus Kirkegorus nekādās universitātēs nedrīkstēs studēt. Jūsu brīvās gribas vietu ieņemsim mēs – mēs, draudziņ. Amen!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 01:05 (saite)
1) Ir jānošķir pacietība no samiernieciski rezignēta sakāvnieciskuma vai "labāk mazākais ļaunums" domāšanas. Integrālisti nerunā par revolūciju, bet gan par evolūciju un pakāpenisku pieeju, jo to prasa prudentia. Pacietība paredz skaidru telos, vērstību uz vēlamo, piemēram, kādi likumi ir nepieciešami - kaut vai dabiskā likuma ietvaros - lai ļaudis caur laicīgo labumu audzinoši vestu tuvāk mūžīgajam labumam. Sakāvnieciskums uzreiz pasaka "kā ir, tā ir, pietiek ar mazumiņu". Šajā ziņā RKB politiskajā mācībā, tāpat kā morāles mācībā neredzu nekādu mērenību un pussoļus. Dabiskais likums, t.i., ētiskums prasa maksimālismu un ne mazāk.
2) Baznīca visos laikos ir bijusi daudz stingrāka pret herēzi (tātad puspatiesību vai postpatiesību), nevis atklātiem maldiem, jo dūmu aizsega un ambivalences dēļ risks aizraut dvēseles mūžīgā pazušanā ir daudz lielāks. Tieši tāpēc baznīca nevar par sekulāro feminismu vai vides ētiku teikt "tie ir gandrīz mūsējie", bet pret tiem ir jāattiecas kā pret antikristiem (jo nav anti bez Kristus) un tiem 7 dēmoniem, kuri saiet iekšā pēc tam, kad pirmais padzīts. SCOTUS lēmumi, pēdējā mēneša nenormālie notikumi un rudenī gaidāmā perfektā vētra rāda, ka we are not even close, it is as far as it can be, un tajā ir vainojams arī baznīcas/-u samiernieciskums un konformisms.
3) Kad sāku rakstīt sekot cibai un rakstīt ap 2010.-11. gadu lielā mērā biju tas, ko sauc par klasisko liberāli, vārda brīvība, "viedokļu apmaiņa", "šo var izrunāt", "you do you" un citas fikcijas. Mani radikalizēja 2015.-16. g., Denīna grāmatas izlasīšana, Karls Šmits un patreizējie notikumi (sasodīts, mani nekad nav interesējusi tāda kategorija kā "rase", bet pēdējā mēneša notikumi man liek par to domāt un meklēt teoloģiski asu interpretāciju). Protams, atgriezeniski skatoties, secinu, ka nekad neesmu bijis pat tuvu liberālismam, jo izrādās, ka viss, kas man nepatīk kopš 15-16 g. vecuma ir saistāms ar dažādām liberālisma nokrāsām. Nekur neredzu nekādu virzīšanos uz centru, un tas ir tikai likumsakarīgi - center cannot hold.
4) Nevardarbības sludināšana politisku izaicinājumu priekšā ir tad, kad bauslību jauc ar evanģēliju. Valstis nevalda "evanģēliski". Evanģēlija valstība ir baznīca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 01:15 (saite)
Var jau teikt "ASV problēmas uz mums neattiecas", bet "patience is a mighty virtue" sakarā ļoti pamācošs stāsts ir par to reality check, ko šobrīd pārdzīvo ASV reliģiski konservatīvie (jā, īpaši ar katoļiem priekšgalā) - viss viņu politiskais izkārtojums šos gadu desmitus kopš Roe v. Wade ir bijis balstīts izlīgumā (fusionism) un solījumos, ka "nedaudz paciešoties", mums izdosies novērst šo nelielo pārpratumu. Josh Hawley runa iepriekšējā SCOTUS lēmuma sakarā ir, iespējams, viens no landmark momentiem ASV reliģisko konservatīvo t.i. "fusionism" izjukšanā, izcils svēto dusmu piemērs - https://www.youtube.com/watch?v=hrKb_OuEy2k
Bet tu saki - "tūlīt būs labāk" un "politika ir mērenības māksla".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avralavral
2020-07-01 01:53 (saite)
Tu savos vērojumos par Baznīcas stingrību pret herēzi, nevis atklātiem maldiem, "dūmu aizsega un ambivalences dēļ", ļoti labi izvairies no diezgan nozīmīga jautājuma: saskaņā ar Tridentas koncilu jūs esat ekskomunicēti un jūsu sakramenti nav derīgi.
Uz šiem abiem krēsliem nevarēs sēdēt. Vai nu ir viena vienīga, Kristus dibināta baznīca, viena, svēta, katoliska un apustuliska, nevis 40 000 kristīgu denomināciju, kuras visas vada vai dažkārt vada Svētais Gars, vai arī /atpakaļ dialektikā, pacietībā un pērļu lasīšanā no dubļiem/.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 02:08 (saite)
Luterāņu attieksme pret Baznīcu ir citādāka - Augsburgas ticības apliecība saka: "Tiek arī mācīts, ka visos laikos pastāv viena svēta baznīca. Bet baznīca ir svēto draudze, kurā pareizi māca Evaņģēliju un pareizi pārvalda sakramentus." (http://www.krustabaznica.lv/augsburgas-ticibas-aplieciba/) līdz ar to luterāņi nekad nav nolieguši, ka pat formāli antikrista pārvaldītās Romas baznīcas vidū ir vai var būt īsta baznīca, daļa no vispārējās baznīcas, pat ja arī apslēptā formā, tāpēc luterānim nesagādā problēmas sijāt graudus no pelavām, lai visās pasaules baznīcās saskatītu zīmes, liecības un atblāzmas no patiesās Baznīcas. Šajā gadījumā luterānim nākas atzīt, ka Romas sociopolitiskā mācība bauslības un dabiskā likuma aspektos ir diezgan korekta (un nav tālu no tā, kā pats Luters domāja par laicīgās varas un baznīcas attiecībām).
Tāpat luterānim Romas pretenzijām uz tiesībām kaut ko ekskomunicēt nākas atbildēt tāpat kā pirms 500 gadiem - ja vispārējā sasauktā, atklātā, publiskā, korektā visas baznīcas koncilā Romai ar rakstiem izdotos pierādīt, ka luterāņi smagi maldās, tad mēs pazemīgi atzītu savas kļūdas un atteiktos no apsūdzībām Romas heterodoksijā.
Tieši šis ir mans likumsakarīgais iebildums integrālistiem - kad viņi runā par laicīgās varas salāgošanos ar garīgo varu, t.i., baznīcu, par kādu īsti baznīcu ir runa? Protams, tas prasītu no izkaisīta mazākuma pozīcijām pārrakstīt visus lielos sekularizācijas un liberālisma vēstures naratīvus (kuros, protams, dominē Romas aģenti). Ja standarta integrālistiem reformācija neizbēgami ved pie liberālisma un 1789., tad luterānis par arheliberāli sauktu pāvesta institūtu no 11.-16. gs.

Redzi, nav vienkārši. Bet arī tas ir 100X labāk nekā sēdēt uz abiem krēsliem vārdā "baznīca un liberālisms kaut kā spēs sadzīvot".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 02:16 (saite)
T.i., jā, es uzskatu, ka liberālisma rašanās kā atbilde uz konfesionālajiem strīdiem ir smags pārpratums un pārspīlējums, mazā pirkstiņa atdošana.
Bet - es papildinu - ir vesels lērums punktu, kuros visām lielākajām konfesijām nav nekāda iemesla ķildoties (kā pirms 500 gadiem), jo es ticu, ka pamatos valda vienprātība, kura ir nepieciešama (un neizbēgama) ienaidnieka un draudošo briesmu priekšā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avralavral
2020-07-01 02:20 (saite)
Viņi vnk netic un neredz nekāda argumenta ticēt sola scriptura; scriptura kanons pats ir daļa no tradīcijas. te arī ir tas pierādījums :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 02:24 (saite)
Hemnics jau pirms 450 gadiem, tieši reaģējot uz Tridentas koncilu, to ir atspēkojis no visiem iespējamiem rakursiem - turklāt atsaucoties a r ī uz baznīctēviem, t.i., tradīciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-07-01 02:35 (saite)
Es neesmu lasījusi koncila dokumentus, jo tas ar visiem komentāriem iznāca kaut kad nesen 13 sējumos. Tas man paņemtu nez cik gadu, tāpat arī Hemnics. Redzi, nav tik vienkārši :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 11:31 (saite)
Uzticēties leģitīmām autoritātēm, kuras šos konstitucionālos tekstus pauž kondensētā formā, nav kauns. Kartēziskā metode un Kants (pārbaudi pats/uzdrīksties domāt pats) ir bijis cancer to humanity. Autoritātes kā neizbēgamas sociālās epistemoloģijas sastāvdaļas atgriešana ir kārtējais solis pret liberālisma aizspriedumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 11:46 (saite)

/ Kartēziskā metode un Kants (pārbaudi pats/uzdrīksties domāt pats) ir bijis cancer to humanity./

Tad sanāk ka tu esi drons.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:23 (saite)
Drons ir tas, kurš nekritiski seko sava sagūstītā, grēka aizspriedumu varā dzīvojošā prāta privātajiem spriedumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:26 (saite)
Nu bet sagūstīts prāts ir tāds kurš seko autoritātēm jo tad viņš nespēj tās autoritātes izvērtēt un ko tā autoritāte krišjānī ielādēs, to automātiskais krišjānis arī darīs. Būtībā krišjāņā kā aģenta nav, ir tikai šīs autoritātes pagarinājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:50 (saite)
Kā sagūstīts prāts var kā autoritāti citu autoritāšu izvērtēšanai celt pats sevi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:58 (saite)
Tā ka viņš nav sagūstīts, prāts kurš ir apguvis kritisko domāšanu un ir skeptisks nevar būt sagūstīts :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?