Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2015-06-15 17:38:00

Par tā dēvētajiem "liberālajiem kristiešiem", "kristīgajiem liberāļiem", "neīstajiem kristiešiem", "pārspīlētajiem kristiešiem" un tamlīdzīgiem:
teisms/ateisms ir metafiziskas pozīcijas
sekulārisms/ anti-sekulārisms ir viedoklis par to, kā jāorganizē valsts/sabiedrība.

Cilvēks var būt:
a) teists/kādas reliģijas sekotājs UN sekulārists (kā es un visi kristieši, budisti un jūdaisti, kurus es personīgi pazīstu);
b) ateists UN anti-sekulārists (ja viņš, piemēram, uzskata, ka ticīgo nostājas ir jāņem vērā, organizējot valsti, vai, ka, piemēram, kristīgā morāle ir laba morāle, uz kuras balstīties) (nevienu personīgi nepazīstu, bet visādi slaveni distopisti, kā džons grejs, tādā soft veidā dod mājienus šajā virzienā);
c) teists un anti-sekulārists (nevienu personīgi nepazīstu, bet dažu blogu autori, varbūt);
d) ateists un sekulārists (hoi polloi).

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

narrenschiff
2015-06-15 18:28 (saite)

Bet kā lai ticīgais mākslīgi sadala savu dzīvi "publiskajā" un "privātajā"? Piemēram, vikipēdijas definīcijā sastopam arī ko šādu: "Another manifestation of secularism is the view that public activities and decisions, especially political ones, should be uninfluenced by religious beliefs and/or practices."
- kā tas vispār ir iespējams, un kālab?

Jo tas ir viens no kalvinistu/reformātu galvenajiem punktiem pret luterāņiem (Luters (Augustīns) par divām valstībām, utt) un dažiem citiem protestantiem - ka tiek dalītas un nošķirtas nenošķiramas lietas. Taisnība, uz ASV emigrējušie reformāti ir būtiski ietekmējuši ASV evanģēlisko un fundamentālistu kustību, kurā reliģiskai rīcībai nepieciešami jāietiecas arī politiskajā un valstiskajā sfērā, kas rada daudzus ekscesus un principā ir tas, pret ko "Jaunā ateisma" apokalipses bruņinieku sašutums uzstājas galvenokārt.

Reliģija no sekulārisma kā valsts/sabiedrības organizācijas formas ir ieguvusi neizsakāmi daudz. Manas bažas ir drīzāk par to, vai vispār ir iespējams šādi sadalīt, un vai tas maz ir jādara (proti, ticīgs cilvēks, kurš piedalās valsts pārvaldē, un tomēr maksimāli cenšas tur nejaukt iekšā savas pārliecības, tomēr, manuprāt, ir ar sašķeltu sirdsapziņu).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

avralavral
2015-06-15 23:58 (saite)

Jā, šur tur arī varbūt būtu ar sašķeltu sirdsapziņu un dažus darbus nevarētu darīt.

Bet, ja tu redzēji to diskusiju raidījumu par bēgļu uzņemšanu, uz kuru bija linkots - tas ļoti labi parādīja, ka teologa ( Cālīša) skatījums uz šo problēmu jau savā būtībā ir atšķirīgs no eventuāla valstsvīra skatījuma uz to, pat ja pamata humanitārie principi kaut kādā mērā varētu būt līdzīgi. Es neredzu, kā šīs pieejas varētu efektīvi un nesāpīgi pārklāties mūsdienu "plurālistiskajās masu sabiedrībās".
Man labāk patīk kristietības kā radikālas alternatīvas modelis (kurš nekur citur kā vien liberālajās demokrātijās arī nemaz nebūtu iespējams - es brīnos, ka Tu to, šķiet, neredzi vai izliecies neredzam (ja es Tevi pareizi saprotu). ja LV, apspiežot izglītoto slāņu pretestīb, tiktu ieviesta tā kārtība, ko proponē statistiski vidējais praktizējošais kristietis ar politiskajām ambīcijām, es šeit varbūt nemaz negribētu dzīvot). Tādā ziņā es ļoti labi saprotu, ko grib teikt Pavļikovskis, teikdams, ka Londonā viņš kā kristietis jūtas daudz labāk un brīvāk nekā Varšavā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

narrenschiff
2015-06-16 01:19 (saite)

Kad rakstīju par grūtībām sadalīt, man tieši padomā bija Cālītis, nevis reformātu/evanģēlisko fundamentālisti.
Vienā intervijā (http://www.latvijasluteranis.lv/2013/02/15/iespeja-nenosauties/) viņš saka, ka "Protams, katram ceļam ir divi grāvji, un mēs, luterāņi, bieži vien esam tajā grāvī, kur domā, ka reliģija ir savdabīgs notikums pilnīgi ārpus politikas un visa dzīvā, un risinās kādā netveramā nostūrī, ko mēs saucam par ticību. (Pasmejas.) Tā ir vēl graujošāka fantāzija, nekā iedomāties, ka mēs varam sasaistīt valsti un reliģiju, baznīcu. Starp citu, “Skrūvšņores vēstules” tādā ziņā ir ļoti veselīgas, jo viens no Luisa lielumiem ir viņa spējā parādīt, kā kristīgā būtība sevi izsaka ikdienas konkrētībā un sīkumos kā mijiedarbība. Tā grāmata tik skaista ir tieši tāpēc, ka tur visu laiku var redzēt, kā visikdienišķākās parādības ir saistītas ar cilvēka dvēseli un veselumu un mūsu piederību mūžībai. Tas ir šīs grāmatas cēlums un labums – ka reliģija tajā nav tikai kaut kāds rituāls vai kaut kādā atsevišķā lēģerī, bet pilnīgi savīta vissmalkākajām dzīves niansēm: ar mazām greizsirdībām, ar pagurumu, ar cēlām idejām, kuras, rūpīgi tajās ielūkojoties, nemaz tik cēlas nav." un "Mums ir ļoti jādomā par to, ka mēs mēdzam ļoti privatizēt, subjektivizēt un racionalizēt savu kristietību kaut kādā nostūrī. Vai tad mēs esam kaut kādi šizofrēniķi? Vai tad mēs negribam dzīvot viengabalainu dzīvi? Ja es esmu kristietis, tad es tāds esmu visās savās attiecībās. Nav nevienas kustības, neviena brīža mūsu dzīvē, kurā kristietība nebūtu iesaistīta."
-----------------
Es arī par kristietību domāju, kā par radikālu alternatīvu, tomēr es neredzu nevienu argumentu, tai skaitā, kristietības ietvaros, kāpēc šī alternatīva jātur kā svece zem pūra. Jā, agrīnie kristieši bija izteikti apolitiski, tomēr, kad viņi atteicās piemest upurējamo šķipsnu imperatora-dieva ugunij, viņi, manuprāt, veica tīri politisku (un radikāli alternatīvu) žestu. Patiesi, kristietība 97% gadījumu pieviļas un zaudē, kad mēģina ieiet politiskajā, un man nav vēlmes, lai kāds kristietiski-politisks spēks manas intereses pārstāvētu saeimā. Tomēr alerģija pret politisko, man liekas, ir nepamatota. Ir gan produktīvi, gan neproduktīvi scenāriji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	avralavral 2015-06-16 11:06 (saite)
	Sapratu, kādā nozīmē Tu domā "politisks". (atcerējos to karla šmita grāmatu, kas man kaut kur pat bija izkonspektēta, un jāpasmaida) Tādā nozīmē arī mana blogošanās par šiem jautājumiem ir politiska; apzināta, un ne bez piespiešanās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	narrenschiff 2015-06-16 14:20 (saite)
	Turklāt es vēl turos pie klasiskā ideāla, ka politika ir loģisks ētikas turpinājums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: