Kad rakstīju par grūtībām sadalīt, man tieši padomā bija Cālītis, nevis reformātu/evanģēlisko fundamentālisti.
Vienā intervijā (http://www.latvijasluteranis.lv/2013/02/15/iespeja-nenosauties/) viņš saka, ka "Protams, katram ceļam ir divi grāvji, un mēs, luterāņi, bieži vien esam tajā grāvī, kur domā, ka reliģija ir savdabīgs notikums pilnīgi ārpus politikas un visa dzīvā, un risinās kādā netveramā nostūrī, ko mēs saucam par ticību. (Pasmejas.) Tā ir vēl graujošāka fantāzija, nekā iedomāties, ka mēs varam sasaistīt valsti un reliģiju, baznīcu. Starp citu, “Skrūvšņores vēstules” tādā ziņā ir ļoti veselīgas, jo viens no Luisa lielumiem ir viņa spējā parādīt, kā kristīgā būtība sevi izsaka ikdienas konkrētībā un sīkumos kā mijiedarbība. Tā grāmata tik skaista ir tieši tāpēc, ka tur visu laiku var redzēt, kā visikdienišķākās parādības ir saistītas ar cilvēka dvēseli un veselumu un mūsu piederību mūžībai. Tas ir šīs grāmatas cēlums un labums – ka reliģija tajā nav tikai kaut kāds rituāls vai kaut kādā atsevišķā lēģerī, bet pilnīgi savīta vissmalkākajām dzīves niansēm: ar mazām greizsirdībām, ar pagurumu, ar cēlām idejām, kuras, rūpīgi tajās ielūkojoties, nemaz tik cēlas nav." un "Mums ir ļoti jādomā par to, ka mēs mēdzam ļoti privatizēt, subjektivizēt un racionalizēt savu kristietību kaut kādā nostūrī. Vai tad mēs esam kaut kādi šizofrēniķi? Vai tad mēs negribam dzīvot viengabalainu dzīvi? Ja es esmu kristietis, tad es tāds esmu visās savās attiecībās. Nav nevienas kustības, neviena brīža mūsu dzīvē, kurā kristietība nebūtu iesaistīta."
-----------------
Es arī par kristietību domāju, kā par radikālu alternatīvu, tomēr es neredzu nevienu argumentu, tai skaitā, kristietības ietvaros, kāpēc šī alternatīva jātur kā svece zem pūra. Jā, agrīnie kristieši bija izteikti apolitiski, tomēr, kad viņi atteicās piemest upurējamo šķipsnu imperatora-dieva ugunij, viņi, manuprāt, veica tīri politisku (un radikāli alternatīvu) žestu. Patiesi, kristietība 97% gadījumu pieviļas un zaudē, kad mēģina ieiet politiskajā, un man nav vēlmes, lai kāds kristietiski-politisks spēks manas intereses pārstāvētu saeimā. Tomēr alerģija pret politisko, man liekas, ir nepamatota. Ir gan produktīvi, gan neproduktīvi scenāriji.