Jā, šur tur arī varbūt būtu ar sašķeltu sirdsapziņu un dažus darbus nevarētu darīt.

Bet, ja tu redzēji to diskusiju raidījumu par bēgļu uzņemšanu, uz kuru bija linkots - tas ļoti labi parādīja, ka teologa ( Cālīša) skatījums uz šo problēmu jau savā būtībā ir atšķirīgs no eventuāla valstsvīra skatījuma uz to, pat ja pamata humanitārie principi kaut kādā mērā varētu būt līdzīgi. Es neredzu, kā šīs pieejas varētu efektīvi un nesāpīgi pārklāties mūsdienu "plurālistiskajās masu sabiedrībās".
Man labāk patīk kristietības kā radikālas alternatīvas modelis (kurš nekur citur kā vien liberālajās demokrātijās arī nemaz nebūtu iespējams - es brīnos, ka Tu to, šķiet, neredzi vai izliecies neredzam (ja es Tevi pareizi saprotu). ja LV, apspiežot izglītoto slāņu pretestīb, tiktu ieviesta tā kārtība, ko proponē statistiski vidējais praktizējošais kristietis ar politiskajām ambīcijām, es šeit varbūt nemaz negribētu dzīvot). Tādā ziņā es ļoti labi saprotu, ko grib teikt Pavļikovskis, teikdams, ka Londonā viņš kā kristietis jūtas daudz labāk un brīvāk nekā Varšavā.