Bet kā lai ticīgais mākslīgi sadala savu dzīvi "publiskajā" un "privātajā"? Piemēram, vikipēdijas definīcijā sastopam arī ko šādu: "Another manifestation of secularism is the view that public activities and decisions, especially political ones, should be uninfluenced by religious beliefs and/or practices."
- kā tas vispār ir iespējams, un kālab?

Jo tas ir viens no kalvinistu/reformātu galvenajiem punktiem pret luterāņiem (Luters (Augustīns) par divām valstībām, utt) un dažiem citiem protestantiem - ka tiek dalītas un nošķirtas nenošķiramas lietas. Taisnība, uz ASV emigrējušie reformāti ir būtiski ietekmējuši ASV evanģēlisko un fundamentālistu kustību, kurā reliģiskai rīcībai nepieciešami jāietiecas arī politiskajā un valstiskajā sfērā, kas rada daudzus ekscesus un principā ir tas, pret ko "Jaunā ateisma" apokalipses bruņinieku sašutums uzstājas galvenokārt.

Reliģija no sekulārisma kā valsts/sabiedrības organizācijas formas ir ieguvusi neizsakāmi daudz. Manas bažas ir drīzāk par to, vai vispār ir iespējams šādi sadalīt, un vai tas maz ir jādara (proti, ticīgs cilvēks, kurš piedalās valsts pārvaldē, un tomēr maksimāli cenšas tur nejaukt iekšā savas pārliecības, tomēr, manuprāt, ir ar sašķeltu sirdsapziņu).