Specveltījums.
"Arī grūtniecēm vajag rūpēties par savu ķermeni, nevis kļūt laiskām* un ēst liesu barību**. To likumdevējam ir viegli panākt, viņām priekšrakstot katru dienu kājām mērot ceļu [uz templi], lai pielūgtu dievības, kurām piešķirts gods būt par radību*** aizgādnēm. Savukārt grūtnieču prātam,**** pretstatā ķermenim, ir piemēroti laiku pavadīt laiskāk, jo ir acīmredzami, ka radāmais bērns***** ietekmējas no savas nēsātājas – tāpat kā augi ietekmējas no zemes."
* raithymein. rets darbības vārds, saliktenis no rhadios un thymos - atlaist/viegli [palaist] savu degsmi, thymos = "sirds", spriedze, dedzība, tas, kas, piemēram, karavīru dzen cīņā. teikt "atspringt" varbūt būtu pareizāk, bet tas diemžēl ir žargons.
** araia trophē. "skraja" barība, uzturvielām nabadzīga barība.
*** genesis. dzemdināšanas, dzemdību.
**** dianoia. tie, kas uzskata, ka Aristotels uzskata, ka sievietēm nav prāta, ēdiet zemi!!
***** ta gennōmena. gara diskusija, vai var teikt "gaidāmais bērns", kas skanētu dabiskāk. es argumentēju, ka nevar, jo "bērna gaidīšana" ir "romantisks uzslāņojums", turklāt ar pārāk izteiktu subjektīvo sievietes intences momentu - "deviņi laimīgie gaidīšanas mēneši" (primāri mūsu uztverē tā ir sieviete, kas gaida) un tā tālāk, bet šeit autors uz procesu skatās no valstsvīra/likumdevēja skatpunkta.
Aristotels, Valstslietas, VII, XVI, 14, 1335b12-19.