es tieši šito vakar kultūras ziņās skatījos un biju neizpratnē, kas tās vispār par beibēm un kāpēc viņas liekas tādas eee nu jā, var teikt arī flegmas :D
bet neviena no viņām nav redaktore - viena pārdošanas daļas kkas un otra mākslinieciskā redaktore vai kkas tml, ar ko parasti saprot vairāk vai mazāk dizaineru/maketētāju.
mani mulsina tas, ka ir jau telpas. nu, tas taču ir dārgi I mean. labi, pašas var rakstīt recenzijas un rakstus un maketēt un pārdot u.tml. bet telpu īre maksā. forši, ja kādai ir sponsors un mecenāts, bet nu jā
tur bija teikts, ka tas ir Režisoru teātrī t.i. viņas izmanto jau esošas organizācijas telpas. Vairāk mulsina tirgus izpēte, kas cik var saprast atstāta pati savā vaļā un arī potenciālo tirdzniecības vietu nav... parasti šis arī ir izdevējdarbības smagākais punkts.
šie ir tie zaķēni, par kuriem agrām mēdzu dalīties cibas ierakstos, kad vēl bridu akadēmisko druvu. Tā pirmā meitene pavisam konkrēti. Viņa bija, pieklājīgi izsakoties...aizņēma vietu studentu sarakstos. Diezgan traki gāja. Es biju stipri izbrīnīta vakar ieraugot visu šo šedevru. Tieši tā tas arī izskatās, skolas mājas darba līmenī, tajā viņu līmenī. Pavisam reāli zaķēni, par kuriem šausmu stāsti ir bijuši lasāmi ne vienās vien dažu lietotāju cibās. Viņi ir ienākuši darba tirgū. Urra.
bet - ir ir kāds mirklis, kad tā sprauga starp vienu un otru ir tik liela, ka tur augstprātību nevar saredzēt! es par to pieticību par meitenēm. no vienas puses - ļoti apsveicami, ka ir kāds, kurš ir pietiekami naivs, lai darītu kaut ko, kas acīmredzami nesanāk.
Pamanīju vieno dzēstu komentāru ar atsauci uz līdzību uz Agnese kleinu- nu nē, nu nē. Es īpaši nepiesakos A. Kleinas fanu pulkam, bet viņas darbos ir zināma nopietnība un kvalitāte, plus bieži vien aizkadrā, vai mazāk kadrā ir saprātīgi un savās jomās zinoši partneri/draugi/kolēģi. Šīm dāmām es ieteiktu žurnālu saukt par zīnu, dalīt bez maksas un skatīties kas sanāks, vai iekaros mīlestību vai arī nē.
Tik daudz labu lietu Latvijā nomirst, es joprojām raudu par ījaba ārpolitikas žurnālu.