negribu ieviest, likās, ka pats jau ieviesies ;)

Kaut kādās kompānijās jau droši vien ir :) Bet Ciba ir biškin plašāka par jebkuru kompāniju.

jebkurā gadījumā pietiekami ētiska cilvēka rīcība būtu nesaukt vārdā skaļi cilvēkos, kas ir izteikuši vēlmi būt nosacīti anonīmi (un šī vēlme pierādās brīdī, kas cibiņš kļūst par cibiņu un izvēlas sev jūzerneimu).
skaļi brūķēt muti par Jāni Bērziņu vai Līgu Ozoli feisbukos, draugos, delfos vai pat saeimas kancelejas mājas lapā ir ok, bet šeit - cibā - mēs esam segvārdu kultūra.
un uzvedības normas pārkāpt nav gluži lieliski pieņemts. tāpat kā, piemēram, kopēt zem-atslēgas ierakstus un izplatīt tautās.

Vairums cibiņu par to nekā nezina. Tie man zināmie gadījumi, kad vārdi tiek atklāti, nav bijuši īsti korekti, tam es piekrītu. Bet "nerakstītas" vienošanās ir drīzāk fantāzijas nevis ētikas kodekss vai kultūras norma.

mans vairums to zina un man likās, ka citi arī zina ;)

bet nekas. pasaule katram cita, arī ciba katram cita.

+ par pēdējo teikumu.

Man nav zināma šāda segvārdu kultūra Cibā, un es te esmu vairāk kā desmit gadus. Tā ka nevajag uzdot kaut kādas grupas morāli par vispārēju normu. Ar zematslēgu ir biškji citādi, tā ir tīši slēpta privātā informācija un tas jau vairs nav kaut kādas mistiskas uzvedības normas kaut kādā kompānijā, bet likums. Kamēr vārda slēpšana Cibā nebūt nav vispārēja norma.
Jā, es nesaucu še cilvēkus uzvārdā (ir izńēmums, bet tas ir tikpat viegli atrodams pēc postiem kā es), bet nav jau arī īpaša iemesla. Par konkrētā trača iemeslu - ja salasās kaut kādi specifiski anonīmikji, tad vińiem vajadzētu pašiem gādāt par to, lai neieklīst kādi parastāki łaudis, vai jāizliek speciāli brīdinājumi. (Es tur nebiju, ja kas. Mani diez vai būtu arī saukuši, bet es arī pats neredzēju tur sev vietu.) Mana nika izvēle nekādi neliecināja par vēlmi būt kaut kādā mērā anonīmam, par piemēru. Vnk Kaščejs tobrīd bija plašāk zināms par Egīlu Belševicu...

Arī wiki (https://lv.wikipedia.org/wiki/Sviesta_Ciba) apraksts nerada iespaidu, ka tā būtu norma, ka šeit identitāte būtu īpaši slēpjama.

labi. piekrītu, ka nav jūtama segvārdu kultūra cibā. manā draugu lokā likās, ka ira un kā vēl. tāpēc nesenais izgājiens ar sāpes izkliegšanu kopā ar īstā vārda nosaukšanu, manī izraisīja disonansi. jo nebija pieredzēts.

man arī tā liekas. kā nosaukt īstajā vārdā ir Baigi Riebīgais gājiens. es gan nezinu, vai tas ir likums vai kas. vienkārši liekas, ka vidē, kur visi ir izvēlējušies segvārdus, pienākas viņus šajos segvārdos arī dēvēt.

Hm, jā, bet tai pašā laikā nevar noliegt, ka ciba ir tāda "spēlējam anonīmiķos" pasaule. Proti, niki ta niki, bet vārdi un uzvārdi ir ļoti bieži zināmi pat cilvēkiem ārpus cibas. Tas iespējams rada tādu mānīgu iespaidu, ka saukt vārdus un uzvārdus ir pilnīgi okay. Es tieši tādēļ pārgāju uz segvārdu, kas nav īsti segvārds, jo neko nesedz,- pašai sev par atgādinājumu.

es domāju, nosacītā anonimitātes ievērošana ir vērsta vairāk pret visādiem gardegunainiem garāmgājējiem - lai viņi tomēr tā uz sitiena neatšifrētu,kas ir kas.

Arī fakts! Es tai vienīgajā reizē, kad mans vārds kopā ar veco niku tika vazāts kaut kur pa cibas ārēm neliela starpgadījuma dēļ, diezko labi nejutos.