labi. piekrītu, ka nav jūtama segvārdu kultūra cibā. manā draugu lokā likās, ka ira un kā vēl. tāpēc nesenais izgājiens ar sāpes izkliegšanu kopā ar īstā vārda nosaukšanu, manī izraisīja disonansi. jo nebija pieredzēts.

man arī tā liekas. kā nosaukt īstajā vārdā ir Baigi Riebīgais gājiens. es gan nezinu, vai tas ir likums vai kas. vienkārši liekas, ka vidē, kur visi ir izvēlējušies segvārdus, pienākas viņus šajos segvārdos arī dēvēt.

Hm, jā, bet tai pašā laikā nevar noliegt, ka ciba ir tāda "spēlējam anonīmiķos" pasaule. Proti, niki ta niki, bet vārdi un uzvārdi ir ļoti bieži zināmi pat cilvēkiem ārpus cibas. Tas iespējams rada tādu mānīgu iespaidu, ka saukt vārdus un uzvārdus ir pilnīgi okay. Es tieši tādēļ pārgāju uz segvārdu, kas nav īsti segvārds, jo neko nesedz,- pašai sev par atgādinājumu.

es domāju, nosacītā anonimitātes ievērošana ir vērsta vairāk pret visādiem gardegunainiem garāmgājējiem - lai viņi tomēr tā uz sitiena neatšifrētu,kas ir kas.

Arī fakts! Es tai vienīgajā reizē, kad mans vārds kopā ar veco niku tika vazāts kaut kur pa cibas ārēm neliela starpgadījuma dēļ, diezko labi nejutos.