es te drusku par mazajiem nemanāmajiem gariņiem, bet radu, draugu, paziņu lokā dīkstāves nauda nenonāca. divos gadījumos nedēļu un pēc tam piespiedu brīvprātīgi lūdzu ņemiet atvaļinājumu, vienā gadījumā krietni ievelkot procesu pirms atlaišanas, sapackājot pēc tam iespēju normāli saņemt bezdarbnieka pabalstu.
tādēļ, ka ārkārta bieži pamatoti čakarēja cilvēkiem dzīvi (ne tikai tiem, ka sēnu ekonomikā) bet arī daudz biežāk lieli krāni attaisnojās ar ārkārtu. ne visas lietas, kuras pamatojās ar ārkārtu, bija nepieciešamas (tā pati maksas veselības aprūpes iestāžu aizklapēšana) un man nav naivas pārliecības, ka šobrīd kaut kas notiks citādāk.

resp., ĀS ļauj darba devējiem - pimpjiem - būt pimpjiem leģitīmāk. bet ja ekonomika bruktu bez ĀS, tad gan jau atrastu iespēju pimjausībām arī citos likumiskos ietvaros.
ir jau lietas, kuras pierādīja savu neefektivitāti, gan jau otrreiz uz grābekļa nekāps (tas par maksas medicīnu, piem)

kā to ņem, jau tagad daudz ko atceļ plānveida medicīnā. daļai tas kaut ko nemaina, ja var atļauties to, ko vajag (un būsim reāli, procedūru, kuru jāgaida gadu, divas, iespējams ilgāk VAJAG, ne velti cilvēks gaida nevis atpogā maciņu). ja nevarēja (un tīri objektīvi nevarēja arī) sazvanīt ģimenes ārstu, ātros vai tml. ja pēkšņi pēc ārkārtas komunālo maksājumu rēķins ir simts eiro, nevis ap dursku virs 40, jo 'ārkārta un pārrēķins, neko nezinam', kkādus soda maksājuma procentus sākumā tipa nerēķinam jo ārkārta, pēc tam visu davai jau vakar vajag. ir ļoti daudz šādu piemēru. nav ko brīnīties, ka cilvēki, kuru dzīvi tas ietekmē ļoti tieši, baigi neiedziļinās niansēs kas no ārkārtas situācijas, kas vienkārši jo ierobežojumi. lielās šaibās tam jau vairs nav nozīmes

saprotu, bet mani tieši interesē šīs nianses - ārkārta vs ierobežojumi.

ārkārtu var pasludināt ierobežotu laiku. nevar būt gadu ilga ārkārta. tas manuprāt pat Satversmē kkā bija atrunāts. un ja pareizi atceros, 15.maija apvērsuma dēļ

Rīgas pii arī 'nākt var tikai, ja ļooooti ļoooti vajag, pavisam nav kur likties' tika pamatots ar ārkārtu, nevis ierobežojumiem.

bet ja jau esam nodzīvojušies līdz ārkārtai, tad labāk to izsludināt. sūdi Jau Ir skāruši ventilatoru.

ārkārta, kā varbūt to jau kāds tev uzrakstīja, lielā mērā atšķiras ar to, ka ļauj valsts pārvaldei mainīt lēmumu pieņemšanas veidu, deleģēt uzdevumus. ierobežojumi ir ierobežojumi, likumdošanas/skaņošanas ietvars saglabājas esošais.

tas ļauj arī dažiem šeptcmaņiem sulīgi cūkoties pa "kopmantu", piemēram, pilsētā klīst tenkas, kā pērnās ārkārtas aizsegā diezgan neglīti iznesās zemkopības ministrija ar ciršanas regulējuma cauri- dabūšanu. aplauza viņus, bet gāja jau pilniem vaigiem.

tādus es saucu par pimpjiem :)

tas vēl skan lepni!

nu kādi pimpji, mazie biznesi knapi velk arī šajos apstākļos, kur nu vēl ārkārtas situācijā! Daudziem tā ir bezizeja, nevis pimpisms. Man patiešam prieks, ka neesi savā lokā ar to saskārusies, bet ļoti daudziem pandēmija nozīmē nabadzību, ārkārtas situācija - pilnīgu bezizeju

mēs tomēr runājam paralēli. Pandēmija visu noved dirsā, tas skaidrs, visiem slikti un man un man apkārt arī. Bet es ne par to - es neredzu atšķirību starp šodienu, kad nav ārkārtas situācijas, un rītdienu, kad varētu būt tāda. es tiešām šo jautājumu uzdodu no likumu puses. Un arī saņēmu atbildes, piemēram, par forsmažoru regulējumu.

man liekas, ka, ja visi viens uz otru šauj un mirst, tad nekas nemainās, ja kāds “bruņotu konfliktiņu” atklāti nosauc par karu. jo mums IR idejiski ārkārtas situācija jau visu gadu.

es atbildēju uz jautājumu "kāpēc baida" - mani nebaida, mani skar mazāk un vispār domāju, ka pareizi dara, bet ārkārtas situācijas ļoti konkrētie ierobežojumi ļoti konkrēti ietekmēs daudzas nozares - tā jau nebūs tikai "nosaukuma maiņa", rebrendings