kā to ņem, jau tagad daudz ko atceļ plānveida medicīnā. daļai tas kaut ko nemaina, ja var atļauties to, ko vajag (un būsim reāli, procedūru, kuru jāgaida gadu, divas, iespējams ilgāk VAJAG, ne velti cilvēks gaida nevis atpogā maciņu). ja nevarēja (un tīri objektīvi nevarēja arī) sazvanīt ģimenes ārstu, ātros vai tml. ja pēkšņi pēc ārkārtas komunālo maksājumu rēķins ir simts eiro, nevis ap dursku virs 40, jo 'ārkārta un pārrēķins, neko nezinam', kkādus soda maksājuma procentus sākumā tipa nerēķinam jo ārkārta, pēc tam visu davai jau vakar vajag. ir ļoti daudz šādu piemēru. nav ko brīnīties, ka cilvēki, kuru dzīvi tas ietekmē ļoti tieši, baigi neiedziļinās niansēs kas no ārkārtas situācijas, kas vienkārši jo ierobežojumi. lielās šaibās tam jau vairs nav nozīmes