None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2009-03-25 04:20:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Ironiski, bet portals Satori, publicējot pilno tiesas spriedumu, manuprāt, ir pārkāpis fizisko personu datu aizsardzības likumu, jo tekstā atrodams R. Bargā personas kods. (Take it with a grain of salt, es neesmu jurists.)

Papildināts. Precīzāk, fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. un 27.pantu. Informācija, kurai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu: personu identifikācijas kodi, dzīvesvietas adrese, dzimšanas datums.

Tāpat pie iespējamajiem pārkāpumiem jāmin instrukcijas "Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu rīcībā esošās informācijas izsniegšanas noteikumi", kas izdota saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107. pantu, 14. punkts:

Tiesas nolēmumu publicēšanu internetā veic tikai tiesu prakses, sabiedrības juridiskās izglītošanas vai zinātniski pētnieciskos nolūkos izlases veidā, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī EP Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi.
Turklāt, iespējams, pārkāpti arī Ministru kabineta noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas, kas stājušies spēkā ar ar 18.02.2009. Precīzāk, šo noteikumu III. daļas "Nolēmumu anonimizācija" 12.1. un 12.2. punkti:
12. Sagatavojot nolēmumu publicēšanai, datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, dzēš, aizstājot ar atbilstošu norādi:
12.1. vārdu un uzvārdu – ar personas vārda vai uzvārda iniciāli;
12.2. personas kodu – ar vārdiem “personas kods”;

Visbeidzot, ļoti ticams, ka pārkāpta ES direktīva par Personas datu apstrādi 95/46/EC. Kādā komentārā par šo direktīvu minēts: "[P]ublicējot tiesu nolēmumus, atsevišķi materiāli ir jārediģē vai jāizslēdz."


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dienasgramata
2009-03-25 07:35 (saite)
fizisko personu datu aizsardzības likums attiecas uz kārtību, kādā valsts ievāc un glabā informāciju par personu, lai gan, ja godīgi, tas ir uzrakstīts valodā, kuru es nespēju saprast, piemēram, tur rakstīts:

"Šajā likumā noteiktā reģistrācijas kārtība neattiecas uz personas datu apstrādi:

1) grāmatvedības un personāla uzskaites mērķiem;

2) valsts vai pašvaldību informācijas sistēmās, kurās savāktie personas dati ir publiski pieejami;

3) žurnālistiskiem mērķiem saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem";

4) arhivēšanas mērķiem saskaņā ar likumu "Par arhīviem";

5) ja to veic reliģiskās organizācijas;"

un vēl, tur vispār nav miēts personas kods, taču:

"sensitīvi personas dati — personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi" (tas ir, personas kods neko mums nepasaka sensitīvu, vienīgais - mēs varam izlobīt dzimšanas gadu, bet vecums nav pieskaitāms pie sensitīvas informācijas, atšķirībā no filozofiskās pārliecības)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antons_v
2009-03-25 08:21 (saite)
In the EU data protection Directive 95/46/EC we can find 2 different concepts:

(1) personal dala
(2) sensitive (or: special) data

According to the article 2a, personal data 'shall mean any information relating to an identified or identifiable natural person ("data subject"); an identifiable person is one who can be identified, directly or indirectly, in particular by reference to an identification number or to one or more factors specific to his physical, physiological, mental, economic, cultural or social identity’;
Special/sensitive data are defined as ‘data which are capable by their nature of infringing fundamental freedoms or privacy’ (recital 33). According to the article 8.1 such data are: personal data revealing racial or ethnic origin, political opinions, religious or philosophical beliefs, trade-union membership, and data concerning health or sex life.
The category of special/sensitive data is a subcategory of the category of personal data. Which means that to be called special/sensitive, the data must be personal (it must be possible to identify a person by using this data) and it must belong to the class of data specified in the article 8.1.
Which means that not every information concerning religious belief or sex life should be called special/sensitive. Only these information that can be traced back to the individual. As a consequence it is allowed to ask about religious beliefs or sexual orientation using anonymous questionnaires.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2009-03-25 08:26 (saite)
vārda un uzvārda minēšana ļauj daudz vieglāk identificēt naturālo personu kā tās personas kods

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2009-03-25 11:15 (saite)

Identification is normally achieved through particular pieces of information which we may call “identifiers” and which hold a particularly privileged and close relationship with the particular individual. Examples are outward signs of the appearance of this person, like height, hair colour, clothing, etc… or a quality of the person which cannot be immediately perceived, like a profession, a function, a name etc. The Directive mentions those “identifiers” in the definition of “personal data” in Article 2 when it states that a natural person "can be identified, directly or indirectly, in particular by reference to an identification number or to one or more factors specific to his physical, physiological, mental, economic, cultural or social identity"

Recital 33 refers to this sort of data as “data which are capable by their nature of infringing fundamental freedoms or privacy”. It is reasonable to think that the legislator may have felt similar concerns regarding national identification numbers due to their strong potential for easily and unequivocally connecting different pieces of information about a given individual.

— Opinion 4/2007 on the concept of personal data

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antons_v
2009-03-25 11:37 (saite)
Exactly. Un paldies, ka aktualizēji šo dokumentu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2009-03-25 10:12 (saite)
Ministru kabinets šodien pieņēma noteikumus par tiesu informācijas publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti. Noteikumu mērķis ir regulēt kārtību, kādā rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas informāciju publicē mājas lapā internetā, kā arī kārtību, kā aizsedz to informācijas daļu tiesu spriedumos, kas atklāj fiziskas personas identitāti. (..) Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura aizsardzību, noteikumi paredz, sagatavojot spriedumu publicēšanai, šos datus dzēst aizstājot ar atbilstošu norādi.

— Nosaka kārtību tiesu informācijas publicēšanai elektroniskā vidē

Tas gan it kā attiecās tikai uz tiesas.lv un www.at.gov.lv. Nevar saprast.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. un 27.pants. Informācija, kurai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu: 1.1. personas dati (personu identifikācijas kodi, dzīvesvietas adrese, dzimšanas datums) [..] 1.12. informācija, kas atklāj iesnieguma iesniedzēja identitāti (aizliegts publicēt bez iesniedzēja piekrišanas) [..]

— Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtība

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antons_v
2009-03-25 10:17 (saite)
Vai tas nozīmē, ka tagad Bargais var savus "vekseļus" nodot Reinim?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2009-03-25 10:54 (saite)
Jā! Bargais varētu iesūdzēt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dienasgramata
2009-03-25 10:17 (saite)
nu, tad jau arī vārds un uzvārds būtu jāaizsedz

turklāt mērķis tai personas koda aizsegšanai ir viens - lai nav iespējams noteikt, par kuru personu ir runa. bet šajā gadījumā taču tāpat jau visiem ir skaidrs, par kuru personu ir runa, ko tur vēl var noslēpt?

un kas būtu, ja kāds preses izdevums publicētu tikai informāciju par to, ka Riharda Bargā personas kods ir tāds un tāds? tas būtu aizliegts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2009-03-25 10:47 (saite)
Personas datu apstrādi ierobežo direktīva 95/46/EC, kuras mērķis ir personu aizsardzība sakarā ar datu apstrādi. Direktīvai un tādējādi valsts likumdošanai, kas īsteno direktīvu, ir tieša ietekme uz personas datu apstrādi spriedumos un citos tiesu dokumentos. Direktīvu nav vienkārši saprast. Interpretācijai skatīt atskaiti par Zviedriju (8.1.sadaļa). Šajā sadaļā ir norādīts, ka, publicējot tiesu nolēmumus, atsevišķi materiāli ir jārediģē vai jāizslēdz.

— Korupcijas novēršana tiesu sistēmā œ Phare SCR/112026/D/SV/LV (8.4. Tiesu nolēmumu publicēšana medijos)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2009-03-25 10:51 (saite)
Publicējot tiesu nolēmumus Tiesu nolēmumu datu bāzes publiskajā daļā, informatīvajās sistēmās stingri jāievēro fizisko personu datu aizsardzības prasības. Latvijā gan vienotas pieejas šajā jautājumā joprojām nepastāv un pat krimināllietās iesaistīto liecinieku un cietušo personu pilni dati tiek dažkārt publicēti.

— Tieslietu ministrijas un ANO Attīstības programmas projekts “Atbalsts tiesu sistēmai” (2004.g.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2009-03-25 10:58 (saite)
Tiesas nolēmumu publicēšanu internetā veic tikai tiesu prakses, sabiedrības juridiskās izglītošanas vai zinātniski pētnieciskos nolūkos izlases veidā, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī EP Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi.

— Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu rīcībā esošās informācijas izsniegšanas noteikumi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mr_brightside
2009-03-25 12:38 (saite)
lai cik smieklīgi tas arī nešķistu, bet patiešām, saskaņā ar nesen pieņemtajiem (10.02.2009.) MK noteikumiem Nr 123. "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas" nosaka, ka vārds un uzvārds jāaizsedz:

"Sagatavojot nolēmumu publicēšanai, datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, dzēš, aizstājot ar atbilstošu norādi:
12.1. vārdu un uzvārdu – ar personas vārda vai uzvārda iniciāli;
12.2. personas kodu – ar vārdiem “personas kods”;
12.3. dzīvesvietas adresi – ar vārdu “dzīvesvieta”;
12.4. nekustamā īpašuma adresi – ar vārdu “adrese”;
12.5. nekustamā īpašuma kadastra numuru – ar vārdiem “kadastra numurs”;
12.6. automašīnas valsts reģistrācijas numuru – ar vārdiem “reģistrācijas numurs”.

tas gan laikam attiecas tikai uz šo: "3. Tiesu informāciju, izņemot šo noteikumu 6. un 7.punktā minēto infor­māciju par Augstāko tiesu, publicē tiesu mājaslapā internetā (www.tiesas.lv) (turpmāk – tiesu portāls). Augstākās tiesas informāciju publicē Augstākās tiesas mājaslapā internetā (www.at.gov.lv)."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2009-03-25 13:02 (saite)
Es neesmu tik drošs, ka tas attiecās tikai uz tām divām vietnēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mr_brightside
2009-03-25 13:14 (saite)
teorētiski vajadzētu būt tā, ka šie MK noteikumi attiecas uz tiesām, jo tie izdoti saskaņā ar likumu “Par tiesu varu”.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2009-03-25 13:54 (saite)
Nu labi, ja ne MK noteikumi, tad direktīva par Personas datu apstrādi 95/46/EC to gan varētu ierobežot. Skat. komentāru augstāk: "Interpretācijai skatīt atskaiti par Zviedriju (8.1.sadaļa). Šajā sadaļā ir norādīts, ka, publicējot tiesu nolēmumus, atsevišķi materiāli ir jārediģē vai jāizslēdz."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?