Ironiski, bet portals Satori, publicējot pilno tiesas spriedumu, manuprāt, ir pārkāpis fizisko personu datu aizsardzības likumu, jo tekstā atrodams R. Bargā personas kods. (Take it with a grain of salt, es neesmu jurists.)
Papildināts. Precīzāk, fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. un 27.pantu. Informācija, kurai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu: personu identifikācijas kodi, dzīvesvietas adrese, dzimšanas datums.
Tāpat pie iespējamajiem pārkāpumiem jāmin instrukcijas "Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu rīcībā esošās informācijas izsniegšanas noteikumi", kas izdota saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107. pantu, 14. punkts:
Tiesas nolēmumu publicēšanu internetā veic tikai tiesu prakses, sabiedrības juridiskās izglītošanas vai zinātniski pētnieciskos nolūkos izlases veidā, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī EP Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi.Turklāt, iespējams, pārkāpti arī Ministru kabineta noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas, kas stājušies spēkā ar ar 18.02.2009. Precīzāk, šo noteikumu III. daļas "Nolēmumu anonimizācija" 12.1. un 12.2. punkti:
12. Sagatavojot nolēmumu publicēšanai, datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, dzēš, aizstājot ar atbilstošu norādi:
12.1. vārdu un uzvārdu – ar personas vārda vai uzvārda iniciāli;
12.2. personas kodu – ar vārdiem “personas kods”;
Visbeidzot, ļoti ticams, ka pārkāpta ES direktīva par Personas datu apstrādi 95/46/EC. Kādā komentārā par šo direktīvu minēts: "[P]ublicējot tiesu nolēmumus, atsevišķi materiāli ir jārediģē vai jāizslēdz."
— Spriedums ir apsurds!
— Nē, anekdote ir absurda!
— Nē! Spriedums ir absurds!
Rietumvalstīs tiesas procesā iesaistīto pušu aizsardzība, izsniedzot nolēmumu kopijas trešajām personām, izpaužas aizkrāsojot iesaistīto personu vārdus. Turklāt spriedumi tiek anonimizēti, tiesām vai profesionālo žurnālu redakcijām sagatavojot tos publikācijai. Šim nolūkam tiek lietoti, termini kā prasītājs, atbildētājs, liecinieks u.t.t. Ja reportāžas no tiesas, atainojot spriedumu, sabiedrībai sniedz mēdiji, kas nav profesionālie žurnāli, bieži tiek lietots iesaistīto personu vārda saīsinājums vai tiek izmantoti pavisam citi vārdi. Protams, ir arī procesi, kas tik lielā mērā atrodas sabiedrības uzmanības centrā, ka iesaistītās puses jau tāpat ir pazīstamas, un vispārējo mēdiju līmenī anonimizācija nenotiek.
Atbildei uz jautājumu, vai tiesa var pretoties nolēmuma publicēšanai, vajag būt noliedzošai. Nolēmumi principā ir pasludināti publiskā tiesas sēdē; kopš šī brīža tie ir publiski. Tos neaizsargā autortiesības, vismaz tiktāl, kamēr runa ir par pašu nolēmuma tekstu un nevis par privātu tulkojumu vai privātu rezumējumu. No šī brīža ikviens var iegūt tiesu nolēmumus – vismaz valsts tiesu gadījumā, jo šķīrējtiesas pasludina privātus spriedumus. Taču arī ārvalstu šķīrējtiesas nereti publicē savas prakses apkopojumus. Turpretim Latvijas šķīrējtiesas līdz šim ne reizi nav publicējušas savu praksi. Patiesībā šķīrējtiesas ārvalstīs ir ieinteresēta nolēmumu motīvu un argumentācijas daļu publicēšanā, jo tas palielina popularitāti un paļāvību par profesionāla un objektīva nolēmuma pieņemšanu. Protams, šķīrējtiesas nolēmumus publicē tikai tad, ja nevienai no iesaistītajām pusēm nav jebkādi iebildumi Konfidencialitātes princips ir prioritārs.
— Agris Bitāns, "Privātuma tiesiskā aizsardzība" (2003)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |