Rietumvalstīs tiesas procesā iesaistīto pušu aizsardzība, izsniedzot nolēmumu kopijas trešajām personām, izpaužas aizkrāsojot iesaistīto personu vārdus. Turklāt spriedumi tiek anonimizēti, tiesām vai profesionālo žurnālu redakcijām sagatavojot tos publikācijai. Šim nolūkam tiek lietoti, termini kā prasītājs, atbildētājs, liecinieks u.t.t. Ja reportāžas no tiesas, atainojot spriedumu, sabiedrībai sniedz mēdiji, kas nav profesionālie žurnāli, bieži tiek lietots iesaistīto personu vārda saīsinājums vai tiek izmantoti pavisam citi vārdi. Protams, ir arī procesi, kas tik lielā mērā atrodas sabiedrības uzmanības centrā, ka iesaistītās puses jau tāpat ir pazīstamas, un vispārējo mēdiju līmenī anonimizācija nenotiek.

Atbildei uz jautājumu, vai tiesa var pretoties nolēmuma publicēšanai, vajag būt noliedzošai. Nolēmumi principā ir pasludināti publiskā tiesas sēdē; kopš šī brīža tie ir publiski. Tos neaizsargā autortiesības, vismaz tiktāl, kamēr runa ir par pašu nolēmuma tekstu un nevis par privātu tulkojumu vai privātu rezumējumu. No šī brīža ikviens var iegūt tiesu nolēmumus – vismaz valsts tiesu gadījumā, jo šķīrējtiesas pasludina privātus spriedumus. Taču arī ārvalstu šķīrējtiesas nereti publicē savas prakses apkopojumus. Turpretim Latvijas šķīrējtiesas līdz šim ne reizi nav publicējušas savu praksi. Patiesībā šķīrējtiesas ārvalstīs ir ieinteresēta nolēmumu motīvu un argumentācijas daļu publicēšanā, jo tas palielina popularitāti un paļāvību par profesionāla un objektīva nolēmuma pieņemšanu. Protams, šķīrējtiesas nolēmumus publicē tikai tad, ja nevienai no iesaistītajām pusēm nav jebkādi iebildumi Konfidencialitātes princips ir prioritārs.

— Agris Bitāns, "Privātuma tiesiskā aizsardzība" (2003)