I am actually really bad at conversation, at a calm discussion. Viss ko es daru ir apvainojos, raudu un puushos.
Es saku, ka gribu tikt uzklausiita un ka veelos izrunaaties, bet es nemaz nemaaku logjiski runaat un pakljaujos savaam paarspiileetajaam emocijaam, labi zinot ka it's existential geoengineering and mental chemtrails.
Taapeec jau es uzskatu, ka prieksh manis labaak ir visu manu voblu nokluseet un izlikties, ka viss ir cieshami, liidz vobla aizmirstas uz kaadu briidi un paarnjem aizmirstiigs meerens priecinjsh.
Jo alternatiiva ir taarpu bundzhas un neveiklas, ljuriigas rokas, kas izbaarsta toksiskus taarpus un pashas sevi sagraiza.
Izlikties vienmeer ir vislabaakais risinaajums, that is the ultimate generational trauma breaking.
Palasu Twitter - tur viss drūmās noskaņās, karš 'n shit.
Palasu Thread - tur viss uķi puķi, cik viss ir pasakains un mēs dzīvosim ilgi un laimīgi.
Nu tā arī tad es dzīvoju, ar vienu kāju sūdā, ar otru rozā ponijā...
jumis ir tāds bloototh logo bez līnijas vidū
Izrādās ka piemēram mapatveidīgajiem arī ir sava tipa subkultūra,
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9
ak jā kaut kas tāds bija arī te sc saucās `` vīru lietas`` :D
Man ļoti patīk Klaipēdas "Kalendārs".
Elmāram ir izdevies kaut kā ļoti labi uzlikt grāmatas sajūtu uz skatuves. Ne burtiski. Grāmata ir īsta un ar mīlestību. Un izrāde arī. Kalnozols vakar esot bijis laimīgs.
Reinis ar Niku arī baigi izteiksmīgi sataisīja.
Un Džiugas, aktieris, kurš spēlē Oskaru, tiešām lielisks.
Just when you thought you're done with depressive 20s angst and hedonistic melancholia, here comes...parental burnout!
And while you can easily snap out of depression just by stopping being an infantile child, you cannot easily not burn out in a world where you are a single available wooden log lol, beacuse the other available log doesn't vibe with perpetual anxiety not only about yourself but now about two extra humans, thus is not really availble to alleviate your anxieties.
Es juutos reaali vientulja, jo man nav neviens, kam pasuudzeeties par savu gruuto sirdi. R kaa jau tipisks viirietis uzreiz piedaavaa risinaajumus, kas ir driizaak ideaalistiski nevis reaalistiski, so I don't even bother. Katru reizi kad vinjam kaut ko meegjinu teikt I feel like feelings are just annoying to him. Mamma mani uzreiz nostrosteetu, ka esmu vaaja un neizdariiga, pasiiva laame. Draugu man iisti nav, ja atskaita A, bet vinja var tikai piedaavaat simbolisku "ah, that sucks girl" over whatsapp message. Ar maasaam man attieciibu vairs iisti nav jo dziivojam dazhaadaas pasaulees. Un teetim pasham probleemu pietiek. Dievs kaa parasti droshivien visu redz bet ignoree un gaida for me to snap maybe.
I feep alone, isolated, mute.
Viss ko es varu dariit ir katru dienu izdziivot.
Which I hate jo, tad kad es juutos shitik vaaja un sabiegta, tad arii es slikti izturos pret R. Bet ko gan es vinjam vareetu piedaavaat, kaa klusumu un vilshanaas vibes. Nav te nekaada romantika un superflirts, not with this human remain that is me. Un lai arii vinjsh nav, es visu laiku kaut kaa domaaju, ka taa ir vinja vaina. Kaapeec vinju neinteresee kaa es juutos? Kaapeec vinjsh man nepaliidz? Kaapeec vinjsh mani ir atstaajis novaartaa?
Then again, vismaz labi ka es esmu pilnasiniigi pieradusi pie vientuliibas jau no beerniibas. So katru reizi, kad cilveeki man uzgriezh muguru, es sev speeju atgaadinaat - luuk, you are in your natural place and state, this is your comfortable and familiar mode of existence, you were always going to end up here.
Vieniigais, es arii gribeeju miilestiibu un uzticeeshanos un kristaalskaidru sapratni. Pipedreams.
Pamodos Klaipēdas teātrī.
Dienas vidū biju Liepājas teātrī uz maketa nodošanu.
Vakarā Nacionālajā uz "Sālsvārnas" soundčeku.
Atnāku mājās, dārgais Valentīndienai par godu uzcepis kalnu ar kartupeļu pankūkām. Perfekti.
es esmu stipra un neatkarīga sieviete, gudra, protams, arī, tāpēc es vakar nopirku jaunus zābakus, lai rīt brauktu uz Berlīni pa smuko
vakar 2 stundas nostaigāju ar suņiem un viss bija labi, bet šodien, aizejot uz veikalu ap stūra, knapi atnācu mājās un uz abiem papēžiem man ir pamatīgas tulznas
kas nozīmē, ka es ne tikai nevarēšu vilkt jaunos un skaistos zābakus, tas nozīmē, ka man pat 10 gadus vecie izļurkātie dr martens berzīs
Šodien gribējās iekniebt sev un tāds faaak tikai ne Černobiļu, nu zb, nevajag aiztikt Černobiļu.
Vai ir kāda atšķirība kraukšķī garšā, kad žagariņus cep taukos un kad eļļā?
Pagājušajā gadā manā cibā nebija neviena publiska ieraksta, tomēr regulāri rakstīju slēgtus ierakstus.
mindbound has been deleted and purged.
Šobrīd ar Lauvu skatāmies tiešām foršu anime par futbolu, "BlueLock", un cita starpa tur tiek pieminēts, ka pēc iesistiem vārtiem spēlētājs nereti ir tā safārejies ("pumped"), ka nevar pa nakti gulēt. Šonakt man varētu būt līdzīgi. Esmu novadījusi savu pasākumiņu, viss izdevās, un cilvēkiem patika. Vāāāārti!
( ... tālāk ... )
Es te mazliet paskatījos tos rīkojumus.
Viena interesanta frāze - saules un vēja enerģētiku viņi vairs neskaita pie pamata enerģētikas.
Vēl viens iemesls nelidot ar ryanair
https://nra.lv/pasaule/482746-pasaz
Ir pietiekami daudz normālu aviokompāniju
Negribu piesaukt nelaimi, bet Krievijā (un, izrietoši, Ukrainā) situāciju var normalizēt plaša mēroga ekoloģiskā katastrofa, kuras seku novēršanā būtu jāiesaistās lielākajai daļai iedzīvotāju, bet kas pēc tam uzspridzinātu uzrūgušo, ar iebiedēšanu apspiesto iedzīvotāju vēlmi pašiem noteikt to, kā dzīvot droši, labi un pareizi.
Navigate: (Previous 20 friends)