12:25AM
Pasaule ir pilna ar vājiem kretīniem. Viņi ir leģioni.
Pasaule ir pilna ar vājiem kretīniem. Viņi ir leģioni.
Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.
Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
pēc jahtas nogrimšanas un 118 dienu dreifa uz plosta klusajā okeānā?
https://en.wikipedia.org/wiki/Maurice_a
Pareizi, uzraksta par to grāmatu un par iegūto naudu uzbūvē jaunu jahtu.
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
https://m.youtube.com/watch?si=FX2_o6SY
KLAUSIES SHPONGLE BĻEĢ
kurās ietilpst arī patoloģiska reakcija kura tiek saukta par greizsirdību
https://jauns.lv/raksts/zinas/64522
Dažos gadījumos tomēr ir vajadzīgi legāli mehānismi kas atļautu nevajadzīgu un bīstamu indivīdu iznīcināt, t.i. nonāvēšana ar tiesas spriedumu. Tas pat nav sods, tas būtu drīzāk piesardzības apsvērums jo laist tādu pēc 4 gadiem cietuma ārā nozīmē citus apdraudēt. Kā šādus padarīt drošus - man šķiet ka īsti labu paņēmienu vēl nav. Drošāk ir iznīcināt.
Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.
Labākais Vācu minimālā tehno mikss, kāds dzirdēts. Für Wolle - A Wolfgang Voigt Tribute Mix
pareizā virzienā:
//Polijas premjerministrs Donalds Tusks atklāja, ka Parīzes priekšlikums tiek apsvērts, un izteicās, ka Polijai būtu drošāka, ja tai būtu savs kodolarsenāls.//
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
//Tomēr, ja Krievija nepiekritīs, mēs turpināsim karot un dot Ukrainai ieročus,” teica Tramps.//
https://www.tvnet.lv/8208478/tramps-sni
Tātad Pū dzen stūrī, tipa visi piekrīt kara izbeigšanai, tikai Pū ne. Nu ja ne tad ne, turpināsim kamēr piekritīs => tas strauji no izpatikšanas kremlim kļūst par kremļa dzīšanu stūrī.
Njā, pēc pagājušajām peripētijām ar Trampu, par kurām nav jēgas runāt, jo visi jau visu ir pateikuši, par šodienas paredzēto sarunu ar Pū ir arī diezgan pesimistisks noskaņojums.
Jo jāpiekrīt Portņikovam, ka Trampam jau reāli nav ar ko baigi piedraudēt Putinam.
Tāpēc P visticamākais viņu vienkārši pasūtīs, bet lai T varētu saglabāt seju, uztaisīs to tā, ka grib no ukraiņiem vēl kaut ko -- ko Trampam pasniegs kā kaut ko izdarāmu, bet kas reāli ies pāri ukraiņu sarkanajām līnijām.
Un tad viss sāksies no jauna, ka T spiedīs ukraiņus, jo viņi ir vienīgie, kam viņš var mēģināt uzspiest.
Teorētiska iespēja, ka viņš aizsvilsies par to, ka krievi viņam runā pretī, bet gan jau P viņu aptīs ap pirkstu.
no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"
Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?
Navigate: (Previous 20 friends)