dzer kokteiļus
ar salmiņu
joprojām slidinās
pa slidkalniņu
Alma katru dienu
atceras sevi maziņu
kad visi uzrunāja
par Almiņu
dienas citaac:
Neskatīsimies uz nenozīmīgām lietām, mūsu mērķis ir ieraudzīt, ka Ukraina ir Eiropas sargs. Ja pirms četriem gadiem Ukraiņi nebūtu noturējušies, Krievija būtu Ukrainu okupējusi, Ukrainas armiju iesaistījusi savos bruņotajos spēkos un nosūtījusi karot pret Baltiju vai Poliju. Tieši tāpat kā ar Donbasu – visus jaunus vīriešus, kas bija palikuši Krievijas okupētajās teritorijās, atzina par Krievijas pilsoņiem atbilstoši atjaunotajai Krievijas konstitūcijai un – iesauca Krievijas bruņotajos spēkos, aizsūtīja par lielgabalu gaļu karot pret brāļiem ukraiņiem.
Otra atziņa ir nesaudzība pret medicīnu. Šo rakstu sāku rakstīt Čerņihivā, kura ilgāku laiku bija ielenkta. Pasēdēju ar slimnīcas galveno ārstu, izprašņāju – kā viņš atceras to laiku. Slimnīca bija bez elektrības, ar pilnībā izsistiem logiem, bez siltuma. Lai izmazgātu karstā ūdenī slimnīcas drēbes un pārsienamo materiālu, sterilizētu instrumentus, tika nokurināts cara laika zirgu stallis. Slimnīcas pagrabā tika ierīkots bērnudārzs, lai slimnīcā strādājošajām ārstēm un māsām nevajadzētu satraukties – kur viņu bērni. Uz slimnīcu ieradās 96% pilsētas ārsti. Smagākajos brīžos ik pēc 2 minūtēm ieradās neatliekamā palīdzības mašīna vai kāds cits transports ar cietušo. Iedomājieties, kas notiktu Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, un kā notiktu pacientu uzņemšana šādā ritmā.
Trešā atziņa – dronu karā visvairāk cieš neatliekamās palīdzības mašīnas, pie kam drons parasti spridzinās pie labā priekšējā loga, nogalinot mediķi uzreiz. Šobrīd Krievijas militāristi meklē iespējas vispirms nogalināt ukraiņu speciālistus, kas palīdz (proti, mediķus) vai dronu operatorus. Tādēļ ātrās palīdzības mašīnas tiek pārkrāsotas par zaļiem vai pelēkiem busiņiem.
No padomju laikiem gan Ukraina, gan citas Austrumeiropas valsts ir centralizējušas enerģētiku, kas ir vājākais punkts. Zalužnijs uzskata enerģētiku par nozīmīgāko kara ekonomikas sastāvdaļu un iesaka pāreju uz sadalītu enerģijas ražošanu, mikrotīklu izveidi, enerģētikas sistēmas decentralizāciju kā izdzīvošanas, nevis modernizācijas jautājumu. Faktiski enerģētika šajā skatījumā ir definēta kā atsevišķs kaujas darbības laukums.
https://pietiek.com/raksti/cetri_gadi_k
par personīgo:
dienasgramatas pēdējais posts atgādināja, ka arī manā dzīvē ir bijušas nedaudzas fantastiski trigerējušas sievietes, abpusējas dzirksteles, domu lasīšana, bezvārdu saprašanās, pieskārieni, mīlēšanās iespējamās un neiespējamās vietās utt. man gan nav talanta to visu aprakstīt.
varu tikai atcerēties un nožēļot savu iedomību, un to, cik viegli atlaidu, bet īstās vērtības saprot tikai pēc to zaudēšanas.
lai miers dvēselei / labi sargeņģeļi, dārgās
Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.
Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... )
Latvijā var!
Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā savus pakalpojumus sniedza 14 valstīs. DLRR nodrošināja kapitālremontu lokomotīvju sastāviem, dīzeļdzinējiem un ģeneratoriem, kā arī metālapstrādes pakalpojumus. Starp DLRR klientiem arī viens no lielākajiem loģistikas un transporta uzņēmumiem Eiropā – Deutsche Bahn. Šogad Daugavpils uzņēmums ne tikai plāno uzsākt sadarbības citos tirgos, bet pieteiks arī jaunu produktu.
DLRR 2025. gadā nodrošināja savus pakalpojumus - ritošā sastāva remontu un modernizāciju, metālapstrādi - sadarbības partneriem no Azerbaidžānas, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Zviedrijas, Šveices, Ukrainas, Apvienotā Karalistes, Rumānijas un Serbijas.
https://nra.lv/ekonomika/latvija/51
šodien jau braucu pavisam labi, ja neskaita pirmo parkošanos, kad divas reizes pēc kārtas kā pilnīgs un apjucis lohs :D bet beigās viss bija labi, labāk lohs šodien nekā rīt, kad īstais eksāmens
vienā no mazajiem jocīgajiem kioskiņiem beidzot atkal dabūju bulgāru zemeņu lukumu, tad nu laime gandrīz pilnīga
Vienā sapulcē izskanēja apmēram tāda frāze: "Šādi uzņēmumi Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un mūsu uzņēmums ir pats lielākais pirksts."
Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."
No Spotify uz Quobuz ir pāriets, no Audible uz Libro arī. Ex-tviteris ir izdzēsts, Stopify turpinās.
thx, vct!
radiniece mammai jautājusi, kas tie par dīvainiem dzejoļiem, un daži tik stulbi.
Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.”
lauvas pumas leopardi
gepardi un tīģeri
sapņos nāk pie Diānas
apēst svētku kliņģeri
Dins ir Dinas
klints un aizsargmūris
augsta siena.
kamēr krāsnī
deg pērnie kastaņi
ir silti.
Saap auss, ir mild temperatuura un malaise, dusmojos uz R ka mani nesaprot un uz pasauli, ka man tajaa nav vietas. Varbuut atkal vnk pms hopefully.
interesants raksts par epšteinu
https://telos.lv/epstina-failu-zemestri
tikai piezīmēšu ka teloss jau nevar neuzbraukt tehnokrātismam un materiālismam, kas šoreiz ir galīgi garām kasei.
https://jauns.lv/raksts/sievietem/69773
lai lietas ir pašu cilvēku kontrolē.
dienas citāc:
***Es domāju, ka visam pamatā ir garīguma kā tāda katastrofālā samazināšanās cilvēkos. Miesa ir, gara nav. Garīgums un zināšanas ir divas dažādas lietas. Līdzšinējo pasaules kārtību izjauc garīguma deficīts.
Esmu ievērojis dīvainu lietu. Šogad Latvijā teju nav diena, kad nenomirtu kāds ar mākslu, t.i. garīgumu, saistīts cilvēks. Man pat šķiet, ka trešais pasaules karš sāksies tad, kad apmirs pēdējie garīguma nesēji, vecā laika cilvēki. Laiks it kā ļauj šiem cilvēkiem aiziet, lai viņi neredzētu tās šausmas, kādas sagaida pasauli. Viss, kas notiek un notiks ir tomēr vērtējams pozitīvi, augoņiem ir jāpārsprāgst, vēža šūnām jāmazinās. Kari šīs lietas sakārto.***
Navigate: (Previous 20 friends)