mana dienasgrāmata

mana skrienamgrāmata mani riktīgi apbēdināja, apgalvojot, ka kafija/tēja/(droši vien arī mate) kavē dzelzs uzsūkšanos organismā. tā kā lielu daļu dzelzs es uzņemu ar ar dzelzi bagātinātajām auzu pārslām un pienu brokastīs, tad, izskatās, ka nāksies atteikties no ieraduma iepļumpēt savu rīta kafiju uzreiz pirms vai uzreiz pēc auzu putras baudīšanas.

no otras puses, pavisam no rīta kafijas atteikties gatavs es neesmu nu it nemaz. no pirmās puses, dzelzs man ir ļoti vajadzīga, tāpat jau izgājšgad hemoglobīna un eritrocītu līmenis bija pazems.

līdz ar to jautājums: kādam vajadzētu būt orientējošajam intervālam starp kafijas un auzu pārslu putras patērēšanu, lai es tomēr no rīta varētu gan pamosties, gan arī savu dzelzi ieabsorbēt.

Kamēr rakstīju jautājumu, sagūglējās arī atbildes:
Inhibition of food iron absorption by coffee un Iron absorption

Līdz ar to secinu:
1. Mostos, dzeru kafiju un tad badojos kādu stundu līdz savai putrai.
2. Blakus secinājums: putra, izskatās, jāvāra ūdenī nevis pienā (uē:( un jāēd, piekožot citrona šķēlītes...
3. Papildus atziņa: kādas 2-3 stundas pēc putras vai sarkanās gaļas maltītes jāturpina atturēties no tējas / kafijas.

mjā, life sometimes is so complicated...

UPD: āāāāāāā, piedevām sarkanā gaļa ir jāēd uzdzerot BALTO, nevis SARKANO vīnu (me muero): http://www.healthcastle.com/iron.shtml

ļoti vienkārša un labi sanākoša kūkas (faktiski - keksa) recepte: http://blog.craftzine.com/archive/2011/04/recipe_madeira_cake.html

piezīmes:
1. receptēm akli nav jāseko - aizmirsu sāli, ēdot ir sajūta, ka vajadzēja gan
2. piemetu nedaudz sodas
3. garšai pieliku valriekstus un 50g heresa
4. labi, ka laicīgi nočekoju, viss bija jau izcepies 30 minūtēs (varbūt bija par karstu krāsns un tamdēļ arī sanāca pasausi?)

sanāca garšīgi, bet pasausi, nez kā var nonākt pie mitrāka rezultāta?

pārfrazējot slaveno stāstu par programmētājiem, Ziemassvētkiem un seksu:

- Kas tev vairāk patīk kotletes vai minets?
- Vairāk man patīk kotletes pēc kuminjsh-a receptes, bet minets ir biežāk.

recepte sakasīta Internetā, un daudz, ko pie tās piebilst man nav, atskaitot vien to, ka sanāca mežonīgi garšīgi. nākamajai dienai nekas pāri nepalika gan.

tomēr:
piebilde 1: ja kompānijā ir neortodoksāls veģetārietis (kā mums vakar), kurš nevaikstās gaļas smakas dēļ, ja jāēd veģetāra omlete, kas cepta cepešpannas pretējā malā šķiņķīgajai omletei, tad sasmērējot par 1-2 traukiem vairāk un veltot dažas minūtes vairāk procesam, visu var palaist paralēlās - veģetārajā un neveģetārajā plūsmā.

piebilde 2: par garšvielām - vienmēr var asāk;-): pievienojot vairāk piparu vai asās paprikas. arī ķiploks vienmēr sniedz patīkamu garšas piesitienu.

piebilde 3: kārtīgs latvietis, ēdot šo omleti, uzzieķēs pa virsu kārtīgu trekna krējuma kārtu!

kaut kur lasīju, ka, mīcot mīklu pīrāgiem, jādzied, lai labāk cepās tie pīrāgi.

tikko tīmeklī atradu, ka Mīcot maizei mīklu ir stipri jālamājas, tad mīkla labāk rūgst.


pienācis dzimumdienas plātsmaizes cepamais laiks. un lamāties es negribu, man ir aizdomas, ka tas tomēr nebūs lāgā, labāk tad jau dziedāt. bet ar dziedāšanu tāda probza, ka bez reālas dziesmas fonā mana solodziedāšana no lamāšanās daudz neatšķirsies.

tad nu, lūdzu, iesakiet, ar kādām dziesmām labāk mīcīt mīklu un cept plātsmaizi (ābolu / bumbieru)? un kur šādas (vēlams latviešu) dziesmas dabūt?

turpinot iesākto tēmu: iepērkoties šodien tirgū, manā īpašumā nonāca 2 putaparió pipariņi (kas par nosaukumu! - kucedzemdēja). bolīviešu meitene teica, ka tas ir asākais, ko šeiten var iegūt. paskatīsimies: cerams, ka es, atšķirībā no kuces, nedzemdēšu.

iepazīstoties ar wowow foodporn daiļradi, radās papildinājums, uzlabojums, ierosinājums pie ja sāk ar mazliet olīveļļas, gabaliņu sviesta un mazu sīpolu, mērce vienmēr izdosies. es teiktu, ka olīveļļu, sviestu un sīpolu var un, iespējams, pat vajag papildināt arī ar 1-2 daiviņām ķiploka un ugunsrijēju bērniem arī ar jalapeño, ají vai chile piparu, kas nu tur tavā vietējā veikaliņā ir pieejams;-)

ja nu iepriekšējā recepte kādam likās par sarežģītu, tad ieklabināšu arī savu pēdējo 2 nedēļu brokastu algoritmu - apnika man barot mantkārīgās brokastu pārslu un mušļu kompānijas, tad nu es pārgāju pie sekojošām brokastīm.

ņemam (šis ir "zirga" porcijai - priekš manis):
- 1 ābolu UN 1 banānu VAI
- 1 bumbieri UN 1 ābolu VAI
- 2 kivi UN 1 banānu VAI
- 2 persikus UN 1 ābolu VAI
- 1 nektarīnu UN 1 bumbieri UN 1 ābolu VAI
- ...zemenes beigušās :((( VAI
- nu jūs jau sapratāt

sagriežam augļus sev patīkama izmēra gabaliņos un pārlejam ar dzeramo jogurtu: labi un lēti!

vakar čatojām ar wowow, un tad nu es minēju, ka jādodas mājās zupa vārīt. uz ko wowow teica āsom, jo, kā izrādās, viņš nekad zupu nav vārījis (un es vienmēr biju domājis, ka viņš ir baisi advancētais foodpornofrīks). tad nu iedrošināšanai publicēšos arī šeit. arī es zupu vārīju pirmo reizi mūžā, un, manuprāt un arī vitals-prāt, sanāca lieliski).

īsi par zupas tapšanas vēturi:
1. arī man vienmēr bija licies, ka zupu vārīt ir ārkārtīgi sarežģīti, bet tad Urugvajas brīvdienās vācu koceļotājs pārliecināja, ka nav tik traki, tikai katram dārzenim tā vārīšanas ilgums +/- korekti jāievēro.
2. mans latvieša kuņģis pa reizei PIEPRASA zupu, un te, Buenoairesā, zupas viņi tā īsti obščepitā vai nu nemāk taisīt (un bieži vien nemaz netaisa) vai nu arī taisa labas, mazas un dārgas. dažu nesenu notikumu rezultātā ieslēdzies taupības režīms, kas bija papildus impulss zupošanai mājās.
3. nu un visubeidzot es vēlējos pārbaudīt, vai ir taisnība, ka dažādas fīčas iedzimst mazbērnos (un ne bērnos): mana vecmāmiņa bija lieliska pavāre, māmiņa - nedaudz viduvēja, māsa - fantastiska. tad nu teorija saka, ka man vajadzētu būt dotībām. līdz ar to šoreiz nevis sameklēju un implementēju konkrētu recepti (kā jau kārtīgs plīts operators), bet gan sagooglēju kādas 4-5 dārzeņu zupas receptes, izlasīju/iedvesmojos un tad devos uz tirgu iepirkties, lai tālāk ļautos brīvai improvizācijai (piefiksētās zupas komponentes un algoritms zemāk nav rūpīgas plānošanas rezultāts, bet gan tas, kas galu galā zupā nonāca no tā, kas "iekrita acī" tirgū, veikalā un virtuves plauktā).

laiks: 1.reizē iekļāvos 1 stundā, nākamreiz, domāju, pietiks ar 45min, šoreiz sākumā nočakājos par vēlu uzliekot vārīties ūdeni.
apjoms: sanāca 5 lieli zupas šķīvji (varbūt 6, viss vēl nav apēsts).

( komponentes )

( instrukcija )


UPD1: sāli jāliek vēl mazāk, jo otrā dienā uzsildītā zupa ir sāļāka (biju to kkur dzirdējis, bet aizmirsis).
UPD2: pēdējo porciju no katla nevajag izliet/no šķivja nevajag izēst visu - katla dibenā uzkrājušies melnie pipari un halapeņjo sēklas ir nedaudz par spēcinošu pat man;-)

ta, pramis vel aizvien remontejas, un tikai sodien 14 uzzinasim, vai pramis tuvako 2 dienu laika ies vai ari tiks ielikts sausaja doka uz nedelu (nu nedelu saja d.cauruma mes gan nepavadisim).

lidz ar to varam nodoties interneta priekiem un gastronomiskam izvirtibam. sai sakara loti sagribejas forsas latviskas kotletites. vai kads var ieteikt ne parak sarezgitu un loti garsigu kotlesu recepti?

paldies!