antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-10-28 00:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
JBP ķermeņa valoda
[info]bauda, šis Tev, no kultu pētnieka perspektīvas! Goda vārds, nemeklēju, uzdūros pilnīgi nejauši, lasot par kultiem. :)

What speaking like Jordan Peterson probably feels like

"He spoke in the round. He absorbed every dewy-eyed question into his feedback loop. He made lingering and deep eye contact with every woman in the crowd. The inner ring seemed to think he was speaking to each of them individually, privately. (..) On the other hand, there are scads of people who can’t stand watching him or listening to him. They cringe through every breathless paragraph. His strangulated voice is like nails on a chalkboard. They feel claustrophobic at the long droning whine of performed intellectual brilliance."

"I confess: I adopted the Peterson-body while reading from my poetry and novels back in the 1990s, as a classical music vocalist, while teaching yoga or meditation, and while proselytizing for the two cults that I was in."

"Peterson has mastered the muscular ballet of inflated masculine intellectualism. He embodies the wish of otherwise liberal men who feel that speech is the only sanctioned public violence left to them.

He can be pipsqueaky but imperious. He can whine on stage and still be seen as commanding. He can express pain and fragility as an emperor of confidence. He can have his lobster and eat it too."

"Peterson’s body tells them it’s okay to strike out from an avoidant bubble of self-fascination. It says that you can be as wimpy and whiney as you really feel inside, and yet still dominate. His body tells them that their own endless internal monologue of grievance is noble, smart, productive, and should be monetized."


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2021-10-28 12:21 (saite)
Piekrītu, bet dažiem cilvēkiem izteiksmes forma ir nozīmīgāka nekā citiem.

Nezinu, kurā nometnē Tu esi attiecībā uz JBP, bet man kā viņa skeptiķim, kam nav izdevies viņā sadzirdēt neko interesantu (man liekas, ka viņš runā tikai ap un apkārt, neko īsti nepasakot), rada izbrīnu, cik daudz viņam ir fanu. Tāpēc arī likās, ka šāds pseido-psiholoģisks skaidrojums varētu varbūt kaut ko šajā gadījumā izgaismot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-10-28 13:12 (saite)
Man nepatīk pats fakts, ka cilvēki uzskata par svarīgu dalīties nometnēs.

Jo it īpaši šeit es to redzu kā bara instinktu un pozicionēšanos (tai skaitā, bet ne obligāti virtue signalling), kas man visai derdz, jo mani interesē nonākšana pie kaut kādas pēc iespējas lielākas saistības ar faktiski notiekošo.

Man patika, tas, ko esmu redzējis, kad Pītersons runāja par dažādiem jautājumiem periodā, kad viņs bija mirkļa slavenība, ceļoja un sniedza intervijas. Jo īsti nekādus loģiskus pretargumentus viņa teiktajam nav gadījies redzēt. Viss ir bijis kaut kas stipri līdzīgs sākotnēji ielinkotajam.

Taču viņa self-help lietas mani neinteresē, un tām nesekoju līdzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]slikts
2021-10-28 13:48 (saite)
Interesē nonākt pie skaidrības, bet neinteresē gana, lai pameklētu viegli pieejamo un būtisko kritiku, kāpēc (akadēmiski) nopietni cilvēki uzskata viņu par šarlatānu. Tā vietā interesē klāstīt, kā, redz, stāvētu pāri bara instinktiem :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-28 21:50 (saite)
Tu domā tos akadēmiski nopietnos cilvēkus no marksistu universitātēm, kur visi viens otram dala grādus dzimtes un intersekcionālisma studijās? Kāds zaudējums!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2021-10-29 10:12 (saite)
Jā, kāreiz akadēmiski nopietnu cilvēku kritiku neesmu redzējis.

Tiesa gan, cilvēki ignorē Pītersona paša akadēmisko nopietnību, tāpēc es neesmu pārliecināts, vai mums saskan viedokļi par šo nopietnību kā tādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]slikts
2021-10-29 14:20 (saite)

Kritika ir pieejama, tāpēc nebūt to redzējušam nozīmē nebūt to meklējušam, bet uztvert sevi tik nopietni, ka tāpat zinātu, ja būtu, ko zināt. :D Pītersons sākotnējo atpazīstamību arī neieguva ar savu (viduvējo) psihologa karjeru, bet melīgu polemiku par C-19 likumu, kuru nācās atspēkot, piemēram, Kanādas advokātu kolēģijai, un popularitāti viņš ieguva, spaidot kultūrkaru podziņas.

Piem., te ir klīniska psihologa kritika Pītersona pašpalīdzības drazai

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?