Man nepatīk pats fakts, ka cilvēki uzskata par svarīgu dalīties nometnēs.

Jo it īpaši šeit es to redzu kā bara instinktu un pozicionēšanos (tai skaitā, bet ne obligāti virtue signalling), kas man visai derdz, jo mani interesē nonākšana pie kaut kādas pēc iespējas lielākas saistības ar faktiski notiekošo.

Man patika, tas, ko esmu redzējis, kad Pītersons runāja par dažādiem jautājumiem periodā, kad viņs bija mirkļa slavenība, ceļoja un sniedza intervijas. Jo īsti nekādus loģiskus pretargumentus viņa teiktajam nav gadījies redzēt. Viss ir bijis kaut kas stipri līdzīgs sākotnēji ielinkotajam.

Taču viņa self-help lietas mani neinteresē, un tām nesekoju līdzi.