Sviesta Ciba |

antiprojekcija (

antiprojekcija) rakstīja,
@ 2024-06-13 16:29:00

Ne AES, ne ogles
Nu ko, par spīti aizvērtajiem AES, Vācija pamanās slēgt ārā ogles kurinošas stacijas.

Pagājušajā gadā Vācija saražojusi pēdējo 60 gadu laikā mazāko enerģijas apjomu izmantojot ogles.

Tā kā AES fani var riet, taču atjaunojamās enerģijas karavāna iet tālāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	zazis 2024-06-13 23:14 (saite)
	tādi jokdari. Vācija ir hipiju parks? un tad vēl drāma klāt. "ceļš uz iznīcību". :D nez vācieši paši ir par šito informēti. oj paldies, izsmējos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-06-13 23:15 (saite)
	Smieties ir veselīgi, bet ja vācija kļūs par nenozīmīgu valsti, tad tā būs viņu pašu izvēle. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

zazis
2024-06-13 23:19 (saite)

nez kam jānotiek, lai tā notiktu.

Germany's top companies dominate various industries, from automotive to energy and insurance. Volkswagen leads the pack with $284 billion in revenue, followed by Uniper, Mercedes-Benz, BMW, and Allianz. Other notable companies include Deutsche Telekom, E. ON, Deutsche Post, BASF, and Siemens.

aiz kāda pārbīļa, lai tas mainītos?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2024-06-13 23:30 (saite)
	Ja enerģijas līknes turpinās iet uz leju, nevajadzēs pat pārbīli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zazis 2024-06-14 09:28 (saite)
	kāpec, lai tā ietu uz leju, ja tagad iet uz augšu? un gāja uz leju jo pandēmija un karš? kā tas strādā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 09:33 (saite)

Uz augšu iet tikai proporcija ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem, summārā produkcija un patēriņš joprojām iet uz leju vai vismaz nav sācis iet uz augšu, kā bija redzams datos.

Pandēmiju, protams, nomenedžēja apmēram sliktākajos iespējamajos veidos, savukārt karam vispār nebūtu vajadzējis būtiski ietekmēt Vācijas enerģētiku, ja vien stabilas vietējas bāzes jaudas sarukuma dēļ nebūtu notikusi pārmērīga paļaušanās uz krievu gāzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

antiprojekcija
2024-06-14 09:35 (saite)

Enerģijas sistēma jau pielāgojas pieprasījumam, nevis otrādi. Fabriku būvētāji jau laicīgi piesakās pie tīkla operatora, kurš tad atbilstoši plāno papildus pārvadi un jaudas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā problēma bija ar enerģijas cenām, kas mūsdienu sistēmā gandrīz visā pasaulē ir cieši saistītas ar gāzes cenu (jo gāzes peaker plants ir vienīgie, kas var sekot jaudai pīķa stundās).

Nekāds AES šo situāciju nebūtu mainījis, jo AES fundamentāli ir analogs ogļu elektroģeneratoram, tikai ar vēl mazāku spēju sekot jaudām. Vienīgā atšķirība būtu dārgāka enerģija off-peak (un līdz ar to vidēji).

Šeit šobrīd labākās cerības ir uz baterijām, kas ļauj diennakts laikā izlīdzināt ražotās un pieprasītās jaudas. Vācijā, piemēram, jau šobrīd ir 7.6GW+ tīklam pieslēgtu bateriju plus vēl 6GW pumped hydro.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 09:44 (saite)

> Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā problēma bija ar enerģijas cenām, kas mūsdienu sistēmā gandrīz visā pasaulē ir cieši saistītas ar gāzes cenu

Jā, es zinu :D

> Nekāds AES šo situāciju nebūtu mainījis, jo AES fundamentāli ir analogs ogļu elektroģeneratoram

Atšķirība ir kvantitatīva, bet kvantitāte ir pat ļoti no svara.

> tikai ar vēl mazāku spēju sekot jaudām.

Normālam AES tīklam praktiski vispār nav jāseko ikdienas (iedzīvotāju patēriņa radītajām) jaudām, jaunu energobloku celtniecība ir primāri funkcija no industrijas augšupejas. Vācijai tā bija un tad izbija, tagad Francijai un citiem ir iespēja parādīt piemēru.

> Šeit šobrīd labākās cerības ir uz baterijām, kas ļauj diennakts laikā izlīdzināt ražotās un pieprasītās jaudas.

Yeah, well, kad nekā labāka vairs nav, tad nākas knapināties. 7.6 GWh ir aptuveni viena normāla korejiešu reaktora outputs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2024-06-14 12:01 (saite)

"jaunu energobloku celtniecība ir primāri funkcija no industrijas augšupejas"

Kā secinājām, problēma nav enerģijas trūkums, bet gan tās izmaksas. Tāpēc AES Krievijas gāzi it īpaši nevar aizstāt tieši lielajiem patērētājiem - kodolenerģija vienkārši ir nesamērīgi dārga. Ne velti nekur pasaulē privātā industrija neceļ kodolģeneratorus, lai nosegtu savas vajadzības.

AES jebkur tiek būvēti tikai ar daudzu miljardu (slēptām) valsts subsīdijām, kuras pēc tam dabū apmaksāt nabaga nodokļu maksātāji. Ja Vācija gribētu subsidēt savus ražotājus, viņiem būtu pieejami daudz efektīvāki instrumenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 12:34 (saite)

> kodolenerģija vienkārši ir nesamērīgi dārga

Pirmkārt, tā nav taisnība: https://world-nuclear.org/information-library/economic-aspects/economics-of-nuclear-power

> Nuclear energy averages 0.4 euro ¢/kWh, much the same as hydro; coal is over 4.0 ¢/kWh (4.1-7.3), gas ranges 1.3-2.3 ¢/kWh and only wind shows up better than nuclear, at 0.1-0.2 ¢/kWh average. NB these are the external costs only. If these costs were in fact included, the EU price of electricity from coal would double and that from gas would increase 30%.

Otrkārt, daudz kas ir dārgāks, kā varētu būt, pirms tiek sasniegti apjomi, kuros sāk darboties economies of scale. Tieši tāpat visu sadārdzina bezgalīgi valdību sarkanās lentes daudzumi, kas traucē kodolenerģētikai kļūt par normālu privātā sektora daļu. Šie divi pilnīgi nav inženiertehniski šķēršļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2024-06-14 12:53 (saite)

Kāpēc lai es ticētu lobija grupai, nevis neatkarīgiem pētniekiem? Lūk, šogad Lazard atjaunojuši savu LCOE aprēķinu (PDF), kas balstīts uz reālu projektu datiem, nevis "optimistiskiem" pieņēmumiem. Šeit vidējie LCOE:
- saule 61 $/MWh
- vējš 50 $/MWh
- kodolenerģija 182 $/MWh

Savukārt, par sarkano lenti un apjomiem runājot - tas nav arguments ne Ķīnā, ne Krievijā, ne Indijā, taču arī tur kodolenerģija ir tikai footnote*, un atmirst.

* neaizmirstam par bumbām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 13:05 (saite)

Labākais, ko tu vari piedāvāt, ir vienas presumably kompetentas pētnieku grupas analīze pret citas presumably kompetentas pētnieku grupas analīzi. Tas ir reasonable un no tās vietas atstāju to ekspertu izvērtēšanā, man nav sevišķas vilkmes ne uz vienu pusi. Savukārt tas, ka ne saules, ne vēja enerģija nav mērogojama ārpus dažām atsevišķām vietām uz planētas (liela daļa no kurām nav praktiski izmantojamas, sk. nabaga DESERTEC projektu), neprasa pat pētnieku analīzi, pietiek salīdzināt kvadrātkilometrus.

Also, Ķīnā vispār nav brīva tirgus un valsts dzelžaini nekontrolēta privātā sektora, Krievija ir valsts lieluma grausts, kas vispār nespēj uzbūvēt neko vērā ņemamu jau pēdējās 2, 3 dekādes, savukārt Indija, par spīti visām viņu problēmām, vismaz cītīgi būvē jaunus reaktorus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2024-06-14 13:34 (saite)

Sorry, bet tā "cita" ir lobija organizācija, nevis pētnieku grupa. Tas ir būtiski. Šinī gadsimtā rietumvalstīs ir bijis tikai viens AES projekts, kam LCOE ir bijis 40eur/MWh rajonā (olkiluoto 3), un arī tikai pateicoties tam, ka lielāko daļu tā izmaksu reāli sedza cita valsts (khe-khe, EDF nacionalizācija).

Par mērogošanu - tā pati Vācija jau klaji apgāž Tavu apgalvojumu. Ne tur ir hiper saulaini, ne hiper vējaini, tomēr kaut kā ar katru gadu atjaunojamās enerģijas proporcija pamanās pieaugt. 2023. gadā vairāk nekā puse viņu patērētās elektrības bija atjaunojama, savukārt uz 2030. gadu tiek plānots, ka 80% nāks no atjaunojamiem avotiem.

Un nē, tas nav dēļ patēriņa krituma, paskaties uz saražotajiem apjomiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 13:40 (saite)

> Tas ir būtiski.

Tas ir būtiski tev. Okej, ne man spriest par tavām preferencēm.

> Par mērogošanu - tā pati Vācija jau klaji apgāž Tavu apgalvojumu.

Tas nav tas, ko es domāju ar mērogojamību. Ar mērogojamību es šeit primāri domāju simtus un tūkstošus kvadrātkilometru ar turbīnām vai paneļiem vs. dažus kvadrātkilometrus ar AESiem (vai TECiem, bet pat es piekrītu, ka ogles nav labs risinājums).

> Ne tur ir hiper saulaini, ne hiper vējaini, tomēr kaut kā ar katru gadu atjaunojamās enerģijas proporcija pamanās pieaugt.
> Un nē, tas nav dēļ patēriņa krituma, paskaties uz saražotajiem apjomiem.

Mani ne sevišķi interesē proporcijas. Mani šeit interesē absolūtie lielumi. Saražotie apjomi vai nu turpina kristies, vai nav sākuši celties, bet šobrīd ir -20 gadu līmenī pa saražotā un -30 gadu līmenī pa patērētā līniju, sk. datus cik tur komentārus augstāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2024-06-14 13:53 (saite)

"Ar mērogojamību es šeit primāri domāju simtus un tūkstošus kvadrātkilometru ar turbīnām vai paneļiem vs. dažus kvadrātkilometrus ar AESiem"

Nu arī šo apgāž - nav viņiem zemes trūkums iestājies, un nedraud. Jāskatās jau kādas zemes un kādā veidā tam tiek izmantotas. Izrādās, ka nekādai panikai nav pamata - nevienam nekas netiek atņemts. Zemes īpašnieki gala rezultātā tikai iegūst.

Ja Tu pieņem, ka mums būs nepieciešama eksponenciāla enerģētikas izaugsme, tad tas ar laiku varētu kļūt par būtisku argumentu, bet līdz tam vēl jānodzīvo. Pārskatāmā nākotnē tādi izaicinājumi neiezīmējas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2024-06-14 13:56 (saite)

> Zemes īpašnieki gala rezultātā tikai iegūst.

Nu, cerēsim, ka pietiks platības (un nebūs ja aizņemtas vajadzīgās platības) jaunām raktuvēm, industriālajām zonām un citai kvadratūru un enerģiju lielos apjomos patērējošai infrastruktūrai. Ja nepietiks vai ja izvēlēsies neaugt, tad viss iepriekšējais par lejupslīdi agrāk vai vēlāk būs nevis prātuļošana, bet neizbēgamība.

> Ja Tu pieņem, ka mums būs nepieciešama eksponenciāla enerģētikas izaugsme

Jā, viennozīmīgi pieņemu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2024-06-14 15:21 (saite)
	/Ja Tu pieņem, ka mums būs nepieciešama eksponenciāla enerģētikas izaugsme,/ Protams. Citādi ir knapināšanās, pieticība, managament of demands un tml sūdi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2024-06-14 15:20 (saite)
	Nu jā atjaunojamās enerģinas proporcija pieaug ka nav nekā cita labāka, t.i. AES (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2024-06-13 23:50 (saite)
	Insurance nav nekāda industry, pārējās cieš no outsorcinga (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: