antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2023-05-05 08:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paper reactors
Kā atbildi uz jau ierasto argumentum ad non-existantiam par to kā brīder-reaktori atrisinās kodolatkritumu problēmu un SMRi atrisinās AES dārdzību, atgādināšu slaveno H. Rickover publikāciju par "teorētiskiem" reaktoriem salīdzinājumā ar "reāliem". Ņemam vērā, ka šis novērojums ir no tālā 1953. gada, un 70 gadu laikā mums tā arī nav neviena pretpiemēra:

An academic reactor or reactor plant almost always has the following basic characteristics:

It is simple.
It is small.
It is cheap.
It is light.
It can be built very quickly.
It is very flexible in purpose (“omnibus reactor”)
Very little development is required. It will use mostly “off-the-shelf” components.
The reactor is in the study phase. It is not being built now.

On the other hand, a practical reactor plant can be distinguished by the following characteristics:

It is being built now.
It is behind schedule.
It is requiring an immense amount of development an apparently trivial items. Corrosion, in particular, is a problem.
It is very expensive.
It takes a long time to build because of the engineering development problems.
It is large.
It is heavy.
It is complicated.

Šeit viss raksts: https://whatisnuclear.com/rickover.html


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 00:35 (saite)
Jā, lūdzu! Es nesaprotu, ko esmu palaidis garām - kur man kaut kas ir nodemonstrēts? Vismaz saiti iedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 00:36 (saite)
OK< iemetu vēlreiz:

P.S. Iesaku palasīt šo analīzi par LCOE metrikas ierobežojumiem un niansēm: https://www.americanexperiment.org/your-guide-to-lazards-lcoe-analysis-part-1-what-is-the-levelized-cost-of-energy/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 00:45 (saite)
Jā, un es viņam uz šo arī atbildēju, norādot uz modeli, kas nav balstīts LCOE, bet gan tiešā simulācijā, un kurš arī parāda, ka saule un vējš ir būtisi lētākie zero-carbon enerģijas avoti.

Plus, mūsdienās liela daļa jauno saules parku uzreiz tiek būvēti kopā ar storage, bet tas to LCOE neieteikmē tik būtiski, lai kaut kā mainītu situāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 00:46 (saite)
Kopā ar kādu storage?

Un tu zini par akumulatoru masīvu uzlādes izlādes ciklu skaitu? Un nepieciešamību tos reciklēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:01 (saite)
Ja skatās lielo publikāciju, tad sezonālai uzglabāšanai tur ir divi scenāriji - gāze ar CCS (ja šī tehnoloģija strādās) vai H2 (dārgāk, bet jau šobrīd zināms, ka strādā). Diurnālās svārstības ar baterijām - šī tehnoloģija at scale atmaksājas jau šodien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:04 (saite)
Ņemam vērā ka katrā enerģijas pārveidojumā ir zudumi. Katrs zudums ir sadārdzinājums. Līdz ar to nav izslēgts ka pa taisno no AES izmaksas ir mazākas nekā no vēja parkiem + uzkrāšana.

H2 gan vajadzēs vienalga, kā degvielu, bet nu tad to (tāpat kā saldūdeni, kas arī ir svarīga problēma) ražo ar enerģiju no atomreaktoriem. Tieši un ērti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:08 (saite)
Ir izslēgts, "ka pa taisno no AES izmaksas ir mazākas" - to saprast jau ir viss simulācijas mērķis. Piedāvātie scenāriji ir lētākie veidi sasniegt 0-carbon tīklu uz 2035. gadu pie dažādiem nosacījumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:10 (saite)
Es apskatījos tās simulācijas un šķiet ka tās ir ``rotaļu`` jeb reklāmas. Tur nav ņemti vērā daudzi būtiski faktori, tā pati atkarība no laikapstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:22 (saite)
Švaki skatījies - tam pamatā ir ReEDS modelis, kas simulē ģeogrāfiski lokalizētu pieprasījumu un ražošanu ar vienas stundas izšķirtspēju. Tas ir state of the art enerģijas modelis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:26 (saite)
/ReEDS modelis, kas simulē ģeogrāfiski lokalizētu pieprasījumu un ražošanu ar vienas stundas izšķirtspēju. Tas ir state of the art enerģijas modelis./

Jā un patērētāji ir +/-const. Un ja es ierubīju elektrolīzes vai leketrokrāšņu cehus tad AES vai liela hes ( vai liela TEC) to notur, nekas cits nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:37 (saite)
Kāda tavam ceham starpība, kā tā elektrība ražota? Kā Tu iztēlojies to "noturēšanu"? Saules enerģija iekustina kaut kādus mazākus elektronus vai kas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:42 (saite)
Apskaties kā darbojas elektriskā ķēde, jebkura, kur ir strāvas avots un patērētājs. Ja patērētāja iekšējā elektriskā pretestība ir maza, tas avotu ``sēdina``. Avotam jābūt ar pietiekamu momentālo jaudu lai šo nokompensētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:48 (saite)
Nu tad jau jāsaka paldies dievam, ka avotus iespējams saslēgt paralēli, un ka šādā gadījumā to jaudas summējas, vai ne?

Tu jau tagad plāno atspēkot NREL ar 9. klases fiziku? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:54 (saite)
Var protams, tikai ļoti daudzu sīku avotu saslēgšana paralēli veido maz prognozējamu summāro avotu un tas mums neder :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 07:57 (saite)
Tur es Tev varu atbildēt ar 1. kursa varbūtību teoriju: centrālā robežteorēma!

Summējot daudzus mazus avotus to kopējā variācija samazinās, līdz ar to daudzi mazi maz prognozējami avoti kopā veido vienu lielu labi prognozējamu avotu.

Gaidīšu 2. kursa cienīgu atbildi. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 11:37 (saite)
Tu neņem vērā to ka uz tiem daudajiem avotiem darbojas viens un tas pats faktors - laikapstākļi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2023-05-09 07:41 (saite)
"Saules enerģija iekustina kaut kādus mazākus elektronus vai kas?"

paldies, sasmējos :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-05-06 00:48 (saite)
also tu tur teici:

vienalga saule un vējš ir būtiski lētākie enerģijas avoti, ja grib nonākt pie 0-carbon tīkla.

Lētākie varbūt, labākie un efektīvākie nē. Mms nevajag lētāko, mums vajag stabilāko un ērtāko, sevišķi industrijai. Citādi tas lētums būs no sērijas skopais maksā divreiz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?