antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2023-05-05 08:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paper reactors
Kā atbildi uz jau ierasto argumentum ad non-existantiam par to kā brīder-reaktori atrisinās kodolatkritumu problēmu un SMRi atrisinās AES dārdzību, atgādināšu slaveno H. Rickover publikāciju par "teorētiskiem" reaktoriem salīdzinājumā ar "reāliem". Ņemam vērā, ka šis novērojums ir no tālā 1953. gada, un 70 gadu laikā mums tā arī nav neviena pretpiemēra:

An academic reactor or reactor plant almost always has the following basic characteristics:

It is simple.
It is small.
It is cheap.
It is light.
It can be built very quickly.
It is very flexible in purpose (“omnibus reactor”)
Very little development is required. It will use mostly “off-the-shelf” components.
The reactor is in the study phase. It is not being built now.

On the other hand, a practical reactor plant can be distinguished by the following characteristics:

It is being built now.
It is behind schedule.
It is requiring an immense amount of development an apparently trivial items. Corrosion, in particular, is a problem.
It is very expensive.
It takes a long time to build because of the engineering development problems.
It is large.
It is heavy.
It is complicated.

Šeit viss raksts: https://whatisnuclear.com/rickover.html


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:10 (saite)
Es apskatījos tās simulācijas un šķiet ka tās ir ``rotaļu`` jeb reklāmas. Tur nav ņemti vērā daudzi būtiski faktori, tā pati atkarība no laikapstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:22 (saite)
Švaki skatījies - tam pamatā ir ReEDS modelis, kas simulē ģeogrāfiski lokalizētu pieprasījumu un ražošanu ar vienas stundas izšķirtspēju. Tas ir state of the art enerģijas modelis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:26 (saite)
/ReEDS modelis, kas simulē ģeogrāfiski lokalizētu pieprasījumu un ražošanu ar vienas stundas izšķirtspēju. Tas ir state of the art enerģijas modelis./

Jā un patērētāji ir +/-const. Un ja es ierubīju elektrolīzes vai leketrokrāšņu cehus tad AES vai liela hes ( vai liela TEC) to notur, nekas cits nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:37 (saite)
Kāda tavam ceham starpība, kā tā elektrība ražota? Kā Tu iztēlojies to "noturēšanu"? Saules enerģija iekustina kaut kādus mazākus elektronus vai kas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:42 (saite)
Apskaties kā darbojas elektriskā ķēde, jebkura, kur ir strāvas avots un patērētājs. Ja patērētāja iekšējā elektriskā pretestība ir maza, tas avotu ``sēdina``. Avotam jābūt ar pietiekamu momentālo jaudu lai šo nokompensētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 01:48 (saite)
Nu tad jau jāsaka paldies dievam, ka avotus iespējams saslēgt paralēli, un ka šādā gadījumā to jaudas summējas, vai ne?

Tu jau tagad plāno atspēkot NREL ar 9. klases fiziku? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 01:54 (saite)
Var protams, tikai ļoti daudzu sīku avotu saslēgšana paralēli veido maz prognozējamu summāro avotu un tas mums neder :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-05-06 07:57 (saite)
Tur es Tev varu atbildēt ar 1. kursa varbūtību teoriju: centrālā robežteorēma!

Summējot daudzus mazus avotus to kopējā variācija samazinās, līdz ar to daudzi mazi maz prognozējami avoti kopā veido vienu lielu labi prognozējamu avotu.

Gaidīšu 2. kursa cienīgu atbildi. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-05-06 11:37 (saite)
Tu neņem vērā to ka uz tiem daudajiem avotiem darbojas viens un tas pats faktors - laikapstākļi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2023-05-09 07:41 (saite)
"Saules enerģija iekustina kaut kādus mazākus elektronus vai kas?"

paldies, sasmējos :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?