annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2021-01-22 15:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - it kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-01-22 18:09 (saite)
piekrītu, bet te runa ir par diviem atšķirīgiem kontekstiem - viens ir NA patiešām muļķīgie grozījumi, kas tiešām ir vairāk izslēdzoši, nekā iekļaujoši un radītu lielāku birokrātisko ķēpu un problēmas reāliem cilvēkiem. bet otrs ir ST spriedums, kurš atbalstīja tādas ģimenes veidošanu, kurā tēvs jau no paša ieņemšanas brīža nav ticis paredzēts, kā daļa no bērna dzīves, uzjundot morālas dabas jautājumus. tikai pēc tam sekoja NA rīcība, kas drīzāk ir neveikla un izbijusies, bet ne pamatota un uz reālu risinājumu vērsta pretreakcija. es nezinu vai ir iespējams apiet dialogu par NA grozījumiem, neaplūkojot to morālo dillemu, kas radās līdz ar ST tiesas lēmumu. respektīvi, lai atšķetinātu to mezglu, manuprāt, ir jāņem rokās viss kamols un jātin vaļa katrs tā posms, the devil's in the details kā saka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-01-22 20:33 (saite)
/ bet otrs ir ST spriedums, kurš atbalstīja tādas ģimenes veidošanu, kurā tēvs jau no paša ieņemšanas brīža nav ticis paredzēts/ Bet kāpēc lai tāda pozīcija ``tēvs`` obligāti būtu paredzēta? Tas taču ir opcionāli. Var būt, var nebūt. Mums nav tādas evidences ka cilvēki kam nav bijis tēvu, būtu izauguši ar kādiem noteiktiem trūkumiem un otrādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-01-22 21:21 (saite)
Jautājums ir atvērts - kāpēc tas pēkšņi ir kļuvis opcionāli, ja līdz šim valsts tieši ir centusies uzsvērt un veicināt ABU vecāku ATBILDIBU sava bērna audzināšanā. Bērns nav tikai izvēle un prieks dzīvē, tā ir arī milzu atbildība par savas rīcības sekām. Ja tas būtu vienalga, tad diezvai mēs būtu attīstījušies līdz paternitātes pabalstam un bērna kopšanas atvaļinājumiem tēviem. Ja tēva iesaiste nav svarīga, tad varbūt atceļam to atvaļinājumu? Māte tak vienmēr var viena vai pasaukt palīgā vecmāmiņu.. Vismaz uz šo izpratni tiecamies un, manuprāt, tas ir bijis brīnišķķgs sasniegums. Un par mātes un tēva lomu bērna psih. attīstībā es domāju uz doto brīdi literatūras ir vairāk nekā gana. Vakardienas diskusijā Agnese, ja nemaldos, vairākkārt centās uzdot ļoti būtisku jautājumu - ar kādu pamatojumu mēs grasāmies atcelt šo morāles principu, ka ABI bērna radītāji kopīgi cenšas uzņemties par to atbildību un ir iesaistīti tā dzīvē? Nemaz nerunājot par bērna interesēm un identitāti. Kā pats/pati norādīji, tu pat īsti līdz galam nezini par to, kam iet cauri bērni, kuriem sava izcelsme ir miglā tīta. Ja ir tik daudz nezināmā un pagaidām atvērtu jautājumu, vai tiešām tik droši varam teikt, ka mums ir visas evidences drošai un mērķtiecīgai tēva/mātes lomas opcionalizēšanai ģimenes vienādojumā? Atļaušos apgalvot, ka pagaidām nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-01-22 21:34 (saite)
Nu jā pareizi - atbildīgi ir tie kas iniciē bērna veidošanos un viņu audzina, bet vai starp viņiem ir vai nav kāds vīrietis - tas ir vienalga, jo tagad vīrietis pie iniciācijas nav obligāts, viņa vietā var kalpot ģenētiskā materiāla banka. Banka arī ir atbildīga - par materiāla kvalitāti, viņiem jātestē. Cik es saprotu ja no bankas paņem materiālu un pēc tam piedzimst bērns ar iedzimtu kaiti kuras priekšnosacījumus var atrast tajā materiālā, tad banka atbild, arī tiesiski.

Savukārt ja starp tām personām kas pieņēma lēmumu taisīt bērnu ir kāds vīrietis ( vai tie ir tikai vīrieši) tad šie cilvēki ir 100% atbildīgi, par to debates nav.

/ar kādu pamatojumu mēs grasāmies atcelt šo morāles principu, ka ABI bērna radītāji kopīgi cenšas uzņemties par to atbildību un ir iesaistīti tā dzīvē?/ Es domāju, ka atbildīgi ir visi radītāji kuri ir nolēmuši viņu audzināt. Okej gājies ``uztaisīt un izmest`` tiešām nav ne racionāls ne konstruktīvs, tāpēc jā skolās par to vajag mācīt, protams uzreiz iemācot kā NE uztaisīt [kontracepcija]. Kontracepcijai jābūt kaut kur vienā līmenī ar satiksmes un ugunsdrošības noteikumiem, vadīt mašīnu pareizi un apieties ar uguni arī ir atbildība, te ir tas pats.

Summējot: es domāju ka ir pietiekami ja bērnu izveidošana ir apzināts mērķtiecīgs atbildīgs lēmums, cik un kādas personas ir veidotāju mikrogrupā - tas ir opcionāli, der visi varianti ja vien viņi par bērnu rūpēsies un viņu audzinās un darīs to ar patiku un atradīs šo te pasākumu par vērtību sev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-01-22 21:57 (saite)
"par vērtību sev" < šis moments arī tika vakar izcelts diskusijā - par cilvēka tiesībām uz bērnu. arī - nebūt ne tik viennozīmīgi un atkal parādās šis morālētiskais jautājums - vai tiešām te nedrīkst/nevajag vilkt nekādas morālētiskās robežas bērnu radīšanas jautājumā? vai atļauts ir jebkāds formējums, vienalga ar kādu juridisko sarežgītumu un slogu tas nāk? (piemērs par izpalīdzīgo "donortēti", no kura beigās prasīja alimentus). es kā indivīds, kura vietā tika noteikts, cik daudz man būs zināt par savu izcelsmi un kuram šī lēmuma sekas ir faktiski neatgriezeniskas (jo pagātnes zaudējumus nav tik viegli kompensēt vēlākā vecumā, un nepārprotiet, mana māte to nedarīja aiz ļauna prāta. viņai bija pārliecība, ka šādi būs labāk), atļaušos nepiekrist un ticēt, ka ir kas labāks uz ko varam tiekties, kā vecāki, kas rada bērnus tikai savam priekam, racionāli neizsverot detaļās visus par un pret tam, KĀ tas tiek darīts un kādas ir potenciālās sekas. Tavu domu saprotu, bet uzskatu, ka ir gana daudz atvērto jautājumu un visa stīvēšanās un rīvēšanās sabiedrībā nav bez pamata.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-01-22 23:15 (saite)
Es domāju ka princips šeit ir vispārējs, kas attiecas uz saprātīgām būtnēm - nedrīkst kaitēt. Piemēram es noteikti esmu par stingru aizliegumu mērķtiecīgi radīt subsaprātīgus bērnus - kalpus savu izklaides vēlmju apmierināšanai, tāpat teiksim nedrīkstētu ļaut audzināt bērnus stingri kādas reliģijas dogmās, atņemot tiesības uz brīvu, skeptisku un kritisku domāšanu, tāpat apstrādāt bērnus ar psihotropām vielām. Protams taisnība ka personai ir tiesības zināt par sevi visu, t.sk. izcelsmi.

Par atvērtajiem jautājumiem - protams, ir jautājumi, ir debate, tieši tā jau jautājumus risina - salīdzinot un izvērtējot argumentus, racionāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-01-22 23:22 (saite)
/ par cilvēka tiesībām uz bērnu. /

Es piedāvātu sekojošu analoģiju:

Katram ir tiesības kļūt par aviolainera pilotu. Tur ir daudz jāmācās, jātrenējas, nav viegli, tā ir liela atbildība. Reāli ne visi to sasniedz. Daudziem ir citas, ne mazāk vērtīgas intereses.

Tāpat katram ir tiesības izveidot bērnu. Tur ir daudz jāmācās, jātrenējas, nav viegli, tā ir liela atbildība. Reāli ne visi to sasniedz. Daudziem ir citas, ne mazāk vērtīgas intereses.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?