Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 11th, 2022|08:20 am]
Mīļais indulgence nošērojis manis izrakstīto citātu no Hipokratiskajiem rakstiem. Neļauj grimt pārliecībā, ka tos miljons citātus, ko es te lieku tāpat neviens nelasa, jo neinteresē.

----------------------------------
"Padarot filmas mazāk bezgaumīgas, publikas gaumi uzlabot neizdosies. Masu bezgaumīgums sakņojas dziļāk īstenībā nekā intelektuāļu gaume" / Brehts

Lai gan par "īstenību" man uzreiz jautājumi, būtu jāatrod oriģinālais teksts. Es nedomāju, ka intelektuāļu gaume būtu mazāk balstīta uz to "kā ir" vai mazāk patiesa (ja vien nav pseido variants, ak, kāds avangards, neviens nesaprot, bet visi izliekas, ka karalim ir drēbes)
Bet taisnība tajā, ka tas "bezgaumības" impulss ir spēcīgāks, primitīvāks, tuvāks cilvēka pamata stāvoklim un tāpēc biežāks. Kuru gan savā reizē nav uzrunājis video ar kaķēniem vai neveikliem cilvēkiem ar sliktu montāžu. Intelektuālis tomēr rodas pēc izraušanās ar apzinātas piepūles palīdzību, kura ne visiem ir interesanta.
Link10 comments|Leave a comment

[Nov. 10th, 2022|10:05 pm]
neliela problēma ir tajā, ka esmu nozaudējusi šoku kā īstu stāvokli. pirms kaut kāda laika (gadiem?) es nezinu, man nav pārāk precīzs laika skaitīšanas mehānisms smadzenēs. viss vai nu vecs vai tikko.

agrāk es šokējos, to izjutu, nevarēju atiet. tagad? es tikai zinu, ka tas ir šokējoši. AR PRĀTU. viss ir šokējošs līdz ar to mani tas vienkārši nešokē. bišku kaitina varbūt.
tāpat skandalozs. kas tad ir skandalozs. nekas. jūs noteikti nevarat nosaukt nevienu lietu, kas man liktos skandaloza.

pagātnē vēl es varu atrast. kaut kādās filmās. atmiņās. pēc kurām es jo skaidrāk apzinos, ka tagad točno nekā tāda vairs nav.
Link9 comments|Leave a comment

[Nov. 9th, 2022|09:14 pm]
“Faktiski bez tikumisko ideju attīstības tas, ko mēs, kultūras sagatavoti, saucam par cildenu, neizglītotam cilvēkam liksies tikai atbaidošs.”
In der Tat wird ohne Entwickelung sittlicher Ideen das, was wir, durch Kultur vorbereitet, erhaben nennen, dem rohen Menschen bloß abschreckend vorkommen.

/ Immanuel Kant, Kritik der Urteilskraft 29. §.
Link3 comments|Leave a comment

[Nov. 4th, 2022|09:22 pm]
[Fonā |Rod Stewart - Da Ya Think I'm Sexy?]

es gribētu, lai es būtu vairāk mācījusies no saviem nelaimīgajiem jaunības stāvokļiem. bet mācos tikai no laimes. plašu pacietību, vieglu mīlestību un interesi par dzīvi sev apkārt.

satiku bērnības draugus. izskatās, ka šis gads ieies vēsturē ar to, ka manu draugu vecāki mirst vai uzsāk mirt no vēža. IV.

filozofisks jautājums. kā kaķu barība var palikt dārgāka, ja kaķi nekaro.
Link9 comments|Leave a comment

[Oct. 28th, 2022|06:27 pm]
"daži no viņiem kūdīja citus, paši būdami sakūdīti, - pret tiem esmu pavisam bezpalīdzīgs. Nevaru nevienu no viņiem saukt pie tiesas un atspēkot, bet jācīnās it kā ar ēnām - jāaizstāvas un jāatspēko, kaut gan neviens tev neatbild."

/Sokrata aizstāvēšanās
Link1 comment|Leave a comment

[Oct. 24th, 2022|12:18 am]
1)Atsauce uz Eutifronu. Nemodernais vidutājs.
"If God commands us to do that which is moral because it is moral or pious in the first place, then God is no more than a messenger boy. His role as divine creator has been dramatically undercut. If morality exists out there in the universe, independent of God, then we no longer need divine inspiration to seek a moral, virtuous life. We can cut out the middle man, so to speak."

2)Joudzi teica: "Tādi, kas ciena vecākus un vecākos brāļus, bet mīl noziegumus, ir retums. / Konfūcijs
LinkLeave a comment

[Oct. 22nd, 2022|03:51 pm]
Bailīgi kaut ko tik pretenciozi apgalvot, taču šķiet beidzot esmu sapratusi slinkuma būtību. Mana vecmāmiņa, kura bija čaklākais cilvēks dzimtā, to būtu varējusi man pateikt jau pirms gadiem 20 (čau, ōmu), bet es nebūtu klausījusies.
Link9 comments|Leave a comment

[Oct. 8th, 2022|10:36 am]
Мультфильм, снятый в начале девяностых, завоевал главный приз на фестивале «Золотой медведь» в Берлине и российскую «Нику» в 1993 году. Как говорил сам автор, в нем пародируются паузы в элитарном кино, когда в фильме подолгу ничего не происходит, чтобы дать зрителю поразмышлять над увиденным. Именно этим и определяется подзаголовок названия: «Фильм повышенной духовности».
https://www.youtube.com/watch?v=YqNcaEheDq0
LinkLeave a comment

[Oct. 6th, 2022|08:49 pm]
1569. gada 28. februāris
Rīgas zemes soģi izmeklē varmācības, ko izdarījuši karakalpi kādā muižā pie Ķīšezera; Jespers Stokers liecina - karakalpiem līdzi bijis arī kāds krievu kungs, patiesībā latvietis, kas kautiņa briesmās saucis: Nesit, nesit! Šie ir senākie fiksētie vārdi tiesu protokolā latviešu valodā.

/Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij
LinkLeave a comment

[Oct. 3rd, 2022|05:22 pm]
Poll #21568
Open to: All, results viewable to: All

Vai tev jau pieslēdza apkuri?

View Answers

Jā
2 (7.4%)

Nē
12 (44.4%)

pats regulēju
13 (48.1%)

Link8 comments|Leave a comment

[Oct. 2nd, 2022|05:31 pm]
[Tags|]
[Fonā |Woven hand - Sparrow falls]

Esmu apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem. Lai gan tas drīzāk ir tāds piesardzīgs optimisms, jo priekšvēlēšanu solījumi var atšķirties no kompromisu pilnās realitātes un individuāli deputātu balsojumi var atsķirties no partijas nostājas. Taču jebkurā gadījumā konservatīvu spēku salīdzinoši daudz un liberāli progresīvu maz.
Ja Asociācijai "Ģimene" sniegtās atbildes par partiju nostājām ir patiesas, tad šobrīd par dzīvības aizsargāšanu no ieņemšanas brīža ir 53 balsis (NA, ZZS, AS, LPV). Neesmu gan tāda optimiste, lai domātu, ka tāpēc tiks virzīts likums par abortu aizliegšanu kā Polijā. Toties esmu tik optimistiska, lai domātu, ka dažādi citi lēmumi "progresa" virzienā neies cauri.
Vēl cerīgi, ka prokremliskā Stabilitāte, Progresīvie, LPV un Lemberga atbalstītāji ZZS varētu palikt ārpus koalīcijas.
Link60 comments|Leave a comment

[Sep. 30th, 2022|10:55 pm]
Šī dzeja ir daudz garāka un skaista savā mīlas trakumā, bet šovakar es palieku pie sākuma. Kurā vēl nenojausts, ka draugs nemaz nav draugs.

"Draugs Fransuā! Nakts šoreiz brīnumsilta,
Un pusnakts stunda augstu tornī dim.
Aiz pilsētas uz upes pirmā tilta
Es tevi gaidīšu līdz naktī trim.

Nāc, paņem līdz sev zobenu un kausu:
Es gribu, draugs, ar tevi parunāt. --
Vējš. Tad es dzirdu, kāds man saka: -- Klausu.
Es būšu klāt.

Sit dobji trīs. Trīs tumši brūnas dūjas
Man pāri galvai zilā dzelmē spurdz.
Pie tilta margas, atspiedies uz nūjas,
Es stāvu. Ūdens upē klusi urdz.

Un tikko prom ir dūju rēnā gaisma,
Man pašā priekšā iznirst veikls stāvs.
Virs viņa vējš kā vidū pārcirsts aizsmok.
Pie jostas kauss. Mirdz tumsā zobens blāvs."

/Fransuā Vijons, Stāsts par mīlu un draudzību https://satori.lv/article/fransua-vijons
nevarēju atrast oriģinālu franciski, laikam pārāk atšķirīgs
Link4 comments|Leave a comment

[Sep. 21st, 2022|09:01 am]
Jaunās teorijas un tehnoloģijas, un arī jaunie mākslas darbi modernajā pasaulē tiek godāti ne vairs tāpēc, ka tie dotu labākas atbildes uz neatrisinātiem jautājumiem nekā tradicionālās teorijas un darbi, bet gan tāpēc, ka ... - lūk, kaut kas jauns!

Nīče izvirzīja uzbudinošo tēzi, ka griba pēc šķituma, pēc ilūzijas, pēc alošanās ir dziļāka un sākotnējāka par gribu pēc patiesības. Iemeslu viņš saskatīja tajā, ka bauda ir sākotnējāka nekā sāpes. Fikcijas, māņi un iztēles ainas ir baudas avots, turpretī patiesību arvien pieredz kā kaut ko sāpīgu un akceptē tikai negribīgi.

/Konrāds Pauls Līsmans, Izglītība kā provokācija
Link25 comments|Leave a comment

[Sep. 19th, 2022|09:47 pm]
[Fonā |X files theme]

ingmars ir savāda izpratne par godīgumu
Link20 comments|Leave a comment

[Sep. 18th, 2022|11:58 pm]
[Fonā |The Veils - Vicious Traditions]

par daudz. pie visa vainoju atrašanos dzimtajā zemē, ka neesmu to savulaik pametusi, nodevusi, aizmirsusi. svešumā neviena zīme, neviens pareģojums mani nespētu sasniegt. atdurtos pret robežu un noslīdētu kā gar stiklu ar skaņu žvīks. bet es no turienes, tālienes nenieka nedzirdētu. mierīgi ietu uz veikalu, vai citu tikpat ierastu galamērķi un krustojumā mani notriektu mašīna.

starp citu vai zinājāt, ka ir tāda atjaunotās prūšu valodas vārdnīca (latviešu - prūšu un otrādi), kuru izdevuši lietuvieši. nevis latvieši.
https://leidiniai.plc.lt/atjaunotas-prusu-valodas-vardnica-latviesu-prusu/
Link3 comments|Leave a comment

[Sep. 5th, 2022|12:07 am]
Es negribēju atrast šonakt dzeju, bet savam liktenim neizbēgsi. Tagad man saprotamu iemeslu dēļ ir smeldzīgāk kā pirms atraduma. Es mierinu sevi, saku, tas tāpēc aborigēn, ka ir septembris un ir sākušies dzejas lasījumi, tu esi pa dienu kalendārā domīgi atzīmējusi visu to uz ko iesi nākamnedēļ, un tieši tāpēc tagad tev būs atskaites punkts naktī no svētdienas uz pirmdienu kā Ņūtona skaidrie, universālie likumi pirms Einšteins mums to visu izjauca.
Es nezinu jaunos latviešu dzejniekus, programma pilna ar man nezināmiem vārdiem, tie droši vien tā arī lielais vairums paliks nezināmi, bet dažreiz, patiesi, dažreiz ir izņēmumi un tāpēc ir vērts turpināt iet, pat ja sen vairs īsti netici, ka kaut kas mainīsies. Ielikšu tikai vienu, ne latviešu, jo pārējie naksnīgie viesi mani kādu brīdi vēl vajās, nu, gandrīz kā putni, lai gan es nevienu - ne dzejnieku, ne diktatoru - neesmu nositusi.

----------------------------------------------
Dmitrijs Prigovs (1940–2007) ir viens no spilgtākajiem krievu dzejniekiem – Maskavas konceptuālisma skolas pārstāvjiem, disidents, kas padomju laikā publicējies vien ārzemju izdevumos. Par atklāti ironisku un dzēlīgu politisko dzeju ticis represēts, pēc publiskas uzstāšanās 1986. gadā piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā klīnikā, no kurienes izlaists tikai pēc ietekmīgu padomju un ārvalstu literātu iejaukšanās:


"Kāds savāds putns sitas manā logā, varbūt, ārprātīgs, bet, varbūt, akls, vai, varbūt, vienkārši dumjš - es beidzot sapratu

Atkal savāds putns sitas pret stiklu, un sitas un sitas - ārprātīgs, bet, varbūt akls, bet, varbūt, viņš grib spēlēties - es beidzot sapratu

Savāds putns kopš paša rīta sitas pret stiklu, vai ārprātīgs tas, vai patiesi, varbūt - akls, bet, varbūt, tas vēlas ko pateikt? - es beidzot sapratu, izskrēju ārā, bet tas jau guļ zemē, nosities

Savāds putns sitas man logā
Aizlido prom un atgriežas atkal
Jau pie cita loga
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Vai aizskatījies mākonī, bet
Redzams, kaut ko tādu zina
Sitas un sitas, knapi jau dzīvs
Bet, varbūt, viņš dzīvoja šai mājā
Pirms manis
Kā meitene klusa un mīlīga, bet tad piepeši ņēma un nomira

Savāds putns sitas man logā
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Čukst tikko dzirdams: Atceries mani?
Pienāku tuvāk un nepazīstu -
Ieskaties taču, nu, ieskaties dziļāk
Es taču tas putniņš, kuru tu
Bērnībā savā
Nositi reiz

Savāds putns sitas man logā
Varbūt, akls vai sajucis prātā
Izeju ārā, lai paņemtu rokā
Bet nosities tas, un sarkanas šļācas
Asinis logā un mājā, un pagrabā
Ak Dievs, es atkal esmu nokavējis
Ak Dievs

Logā man sitas savāds putns - varbūt, akls vai, varbūt, sajucis prātā, vai kļūdas dēļ, vai aizskatījies uz kaut ko, teiksim, uz mākoni, un ietriecies nejauši, bet, iespējams, grib paspēlēties vai ko pateikt, nodot ziņu, kādu slepenu ziņu, vai sūdzību, skumjas, pēcnāves aizvainojumu, brīdinājumu un sodu, patiesību ne no šīs pasaules pavēstīt vēlas vai sasist logu un ielauzties mājā kā nāves sūtnis! - buramiem vārdiem un lūgšanām bruņojies, izeju ārā, lai paskatītos, paskatos un saprotu, ka pie loga no saules puses visādi kukaiņi rāpo un lokās, bet viņš ar priecīgu tuk-tuk pret stiklu uzlasa kukaiņus bērneļiem saviem, acīmredzot! Lai tev veicas, debesu putniņ! Laimi tev un taviem bērniem, laimi tev no manis, līksmā un nabagā dzejnieka!

Savāds putns sitas man logā - jucis vai? akls vai? - Nē, esmu Hitlers! Tikai - jaunībā! - Bet es tevi arī vēlīno pazīstu ! - atbildu, neatskatoties

Un cits savāds putns sitas logā - jucis vai akls? - Staļins, Staļins es! Atskaties! - kas man uz tevi ko atskatīties? Gana jau esam atskatījušies! - un neatskatījos

Un cits savāds, savāds - varbūt, akls, bet, varbūt, ārprātīgs putns sitas man logā - Atskaties! Atskaties! Tu mani nezini! - Un zināt negribu! - atbildēju un neatskatījos"
Link2 comments|Leave a comment

[Sep. 2nd, 2022|06:49 am]
"Kad vācu filozofi tiekšanos pēc personīgās laimes atkal un atkal ataino kā pašu par sevi amorālu, bet kā slavējamu - tikai uzliktu pienākumu pildīšanu, viņi pret sevi ir pilnīgi patiesi, lai cik to būtu grūti saprast tiem, kas audzināti citās tradīcijās."
/F.Hajeks
Link3 comments|Leave a comment

[Aug. 30th, 2022|11:14 am]
In theory there is no difference between theory and practice. But in practice, there is.
/Yogi Berra
LinkLeave a comment

[Aug. 23rd, 2022|07:47 am]
"Tas, ka cilvēki varētu vēlēties atbrīvoties no grūtas izvēles, ko negrozāmi fakti bieži tiem uzspiež, nav pārsteigums. Bet retais grib no tās atbrīvoties tā, ka kāds izvēli izdara viņa vietā. Cilvēki vienkārši vēlas, lai izvēle nebūtu jāizdara vispār. Un viņi ir gatavi pārāk viegli noticēt, ka izvēle īsti nav nepieciešama, ka to viņiem tikai uzspiež konkrēta ekonomikas sistēma, kurā viņi dzīvo. Patiesībā viņiem riebj, ka ekonomiskā problēma pastāv."
/Frīdrihs Hajeks
Link4 comments|Leave a comment

[Aug. 20th, 2022|04:25 pm]
No kāda sena ieraksta kādā blogā:

"Strādājot ar visdažādākajiem cilvēkiem, esmu novērojis, ka ir ārkārtīgi maz tādu, kas patiesi vēlas, lai darbs būtu labi paveikts, taču ir diezgan daudz tādu, kas vēlas būt laba darba veicēji. Te varētu arī nesaskatīt pretrunu, taču praksē uzsvars uz ‘es paveicu…’ ir nesalīdzināmi lielāks kā uz ‘…labu darbu’. Principā tas būtu ok, ja darbs patiešām būtu labs. Tā vietā pārāk bieži cilvēki izvēlas aprobežoties ar ‘es paveicu’ un veikums visbiežāk tiek balstīts iedomātā kompetencē. Ir ļoti maz cilvēku, kas vēlas uzrakstīt dzejoli, tādēļ, lai būtu uzrakstīts labs dzejolis, kas lasītājam varētu radīt spilgtu pārdzīvojumu, bet gan tādēļ, ka vēlas būt laba dzejoļa autori. Tulkotājs, iztulkojis grāmatu, šķiet, gluži vai nevēlas, lai tulkojums būtu ‘cik iespējams labs’, bet drīzāk strīdas pretī redaktoram, lai uzsvērtu savu autorību saistībā ar tulkoto tekstu. Ja ir uzrakstīts raksts, tad bieži svarīgi ir nevis tas, ka ir ar tā palīdzību ir atrisināta kāda problēma, bet gan fakts, ka kāds ir uzrakstījis rakstu. Rezultāts tam ir tāds, ka es vārdā tiek sarakstīti pārāk daudzi slikti dzejoļi, nodrukāti slikti tulkojumi, publicēti vāji raksti. Godkārīga tieksme nepārtraukti demonstrēt savu autorību diemžēl pārāk bieži noved pie vajadzības akcentēt savu kompetenci, kas savukārt bieži vien neatbilst īstenībai. Šīs tieksmes dēļ tiek atcelts tas, ko es minēju kā ‘nekompetences atzīšanu’.

Godīgi sakot, pazīstu ļoti nedaudzus cilvēkus, kurus tik ļoti interesē kāda humanitārās nozares tēma, lai viņi būtu gatavi pašaizliedzīgi veltīt savu laiku un pūles un izzinātu šo tēmu tik tālu, lai varētu dēvēties par kompetentiem. Turklāt konkurences trūkuma dēļ kļūt par ‘Latvijā kompetentāko personu’ kādā jomā ir nenormāli viegli. Ja tu, lasītāj, būdams erudīts un saprātīgs, rūpīgi izlasīsi un pārdomāsi visus Kafkas darbus plus kādas 50 autoritatīvas grāmatas, ko sastāda sekundārā literatūra un Kafkas kontekstu ilustrējoša literatūra, ar garantiju varu tev teikt, ka būsi Latvijā absolūta autoritāte tēmās, kas skar Kafkas daiļradi. Lai izlasītu 50 grāmatas, pietiek apmēram ar gadu vai diviem.

Jau minētais konkurences trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir iespējams aprobežoties ar visai paviršām zināšanām. Ja tu izlasīsi vismaz 30 grāmatas par Kafku (atvainojos par vienkāršošanu), tad Kafkas diskursā visticamāk vairs nebūs neviena, kas tev varētu kaut ko sakarīgu iebilst, un lasīt vēl vairāk grāmatas būtu laika šķiešana, jo tu jau būtu ‘kompetentākā persona Latvijā’. Šeit nāktos piebilst, ka konkurence visbiežāk tiek uzlūkota tikai lokālā kontekstā un konkurēšana globālā līmenī – kā kaut kas neiespējams.

Konkurences trūkums rada virkni problēmu, kas saistītas ar elementāru darba organizāciju. Ļoti bieži nākas piedzīvot situācijas, kad cilvēki neizdara lietas apsolītajā laikā un darbu izpildē būtiski pārkāpj termiņus, ko paši noteikuši. Tas, loģiski, ļoti apgrūtina darbu, jo faktiski atceļ tādu lietu kā darba plānošana. Diezgan saprotami būtu šādiem cilvēkiem piemērot kādas sankcijas vai pārtraukt ar tiem sadarbību. Taču bieži tas nav iespējams, jo problēma atrast aizvietotājus ir neatrisināma.

Gandrīz vai atsevišķa saruna ir par tādu ļoti izplatītu kultūrfenomenu kā ‘apvainošanās’. Strādājot ‘kultūrā’, jāņem vērā, ka apvainošanos var izsaukt pat vissīkākā kritiskā piezīme vai ironisks izteikums, par tiešu un apzinātu kritiku nemaz nerunājot. Apvainojas visi, kam nav slinkums: izdevniecības vadītājs apvainojas par kritiskas recenzijas publikāciju; raksta autors par redaktora labojumu; laikraksta redaktors par ieteikumu darīt lietas savādāk. Tu nekad un nekādi nevari zināt, kurš šodien uz tevi ir apvainojies, jo ziņas par apvainošanos parasti pie tevis nonāk nevis tieši, bet ar trešo personu starpniecību. Grūti minēt konkrētāk, bet uz mani katru nedēļu apvainojas vismaz n cilvēki. Tūlīt pēc tam, kad ielikšu savā blogā šīs pārdomas, noteikti atradīsies kāds bariņš, kas apvainosies.

Nesen sarunā ar kāda kultūras laikraksta redaktori minēju, ka Latvijas ‘intelektuālajā telpā’ man ļoti pietrūkst polemikas, t.i., idejiskās nesaskaņās balstītu publisku strīdu, kas ļautu pusēm izklāstīt savus argumentus. Teicu, ka neko tādu nevar, jo tiklīdz tiek likta lietā atklāta kritika, seko apvainošanās. „Bet tu neapvainotos?” sekoja sarunu biedres jautājums. Domāju, tas daudz ko izsaka."

/Reinis Tukišs
Link6 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | 220 entries back ]
[ go | earlier/later ]