|
Jan. 2nd, 2023|08:55 pm |
Šovakar biju aizčāpojusi paklausīties Liānu Langu biedrības namā.
Tur bija visādi sirsnīgi trimdas onkulīši un tantiņas un vietējie valodas aizstāvji. Cilvēkiem bija neskaitāmi jautājumi, es arī šo to pajautāju un kopumā vakars tika pavadīts lietderīgi.
Nācu mājās un domāju cik tomēr nogurdinoši bieži pēdējā laikā es redzu atkārtojamies šo shēmu. Cilvēks iedegas par kādu ideju (nav svarīgi kādu) un uzreiz uzrodas pretstāvji. Cilvēki šausminās, dusmojas, kaunina, izsmej, izsaka draudus, lamā. Un šī pretstāvēšana pilnīgi neko nepasaka par idejas patiesumu vai nepatiesumu. Ar tādu pašu sparu uzbrūk Antoņinai Ņenaševai vai Liānai Langai, Alisei Zariņai vai Vijai Beinertei, tādam vai šādam cibiņam, Dzintaram vai Kariņam vai Briškenam. Un viņos visos var ieraudzīt kādas varonības iezīmes, kas neizbēgami uzrādās atrodoties aci pret aci ar izsmieklu un pūļa neapmierinātību. Vestermanis pēc Staļina nāves pacēla ebreju slepkavošanas jautājumu un par akadēmiķa karjeru varēja aizmirst. Jebkuram, kurš paceļ galvu un saka - par šo ir jārunā, šis ir jāmaina, šim es nepiekrītu, vai šo mēs nemainīsim nekad, nākas rēķināties ar sekām.
Tas, ko var darīt, ir neņemt galvā šīs vētras, kas skalojas ap kārtējo notikumu vai personu. Ielūkoties savā sirdī, uzklausīt argumentus, ja tādi izskan, uzdot jautājumus, censties godprātīgi iedziļināties un izspriest, kas tu pats esi šajā pasaulē. Neviens cits tavā vietā to nedarīs. Un tad maksāt par savu izvēli.
Var, protams, arī neko tamlīdzīgu nedarīt, dzīvot savu mazo dzīvīti, no sirds darīt savu darbu un nevienam netraucēt. Pat neiestājoties pret netaisnību, kura pasaulē ir bijusi un būs vienmēr, var izdarīt daudz ko labu. Ārstēt cilvēkus, paēdināt izsalkušos, glābt slīcējus, auklēt bērnus, labot mašīnas, tulkot grāmatas, vadīt ekskursijas. Ir simtiem darbošanās veidu, kuri padara līdzcilvēku dzīves vieglākas un patīkamākas, ja tos dara no sirds un gandrīz nevienam necelsies ne mēle, ne roka par to darīt pāri, gluži pretēji.
Ko es ar šīm banalitātēm gribu teikt. Neko daudz. Tikai to, ka esmu atradusi sirdsmieru un sapratusi, ka man neviens nevar palīdzēt.
"Viss naids, ko būsi ceļā redzējis, pārvērtīs tavu dvēseli." |
|