|
Feb. 20th, 2023|10:20 pm |
"Lielu ietekmi uz Rīgas iedzīvotājiem atstāja garīgās izrādes, tā dēvētās mistērijas, kas Rīgā notika, kopš 1206. gada. Izrādes parasti norisa rātslaukumā vai kapsētā, sākotnēji latīņu valodā ar tulka palīdzību, bet vēlāk - lībiešu vai latviešu valodā. Parasti no rīta lietoja vācu, pusdienās - latviešu, bet vakaros - lībiešu valodu. Sākumā tās veidoja Rīgas Domskolas audzēkņi. Skatuve bija organizēta trīs stāvos: debesis, zeme un elle. Lugas saturu noteica priekšskars: jautrai - sarkans, sēru - balts, svinīgai dzeltens un laimei - melns. Piedalījās pāvests, ķeizari, eņģeļi (parasti mūķenes) un velni. Izrādes dalībniekus pirms izrādes svētīja bīskaps. Elle nedrīkstēja dziedāt. Bieži elles pārstāvjus apmētāja ar vecām olām vai dubļu pikām. Mistērijas Rīgā parasti tika uzvestas Pelnu dienā, kā arī citās dienās; tās norisa līdz pat XVI gs. vidum."
/ Heinrihs Strods, Latvijas katoļu baznīcas vēsture 1075.-1995., 79. lpp. |
|