-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-07-21 12:04:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par emocionālo attīstību
tas ir tik savādi, mēs visi izaugam tik diženi un raženi augumā un pienākumos, bet emocionālā attīstība visbiežāk pamanās drastiski atpalikt. un neviens īpaši nemana. ne mēs paši, ne citi. un negrib arī. tā ir tāda noliegtā, aizliegtā zinība. kuru interesē emocionālā inteliģence, ja tu esi virs 1,5m un spēj pats sev/citiem iestāstīt, ka ar tevi viss ok.

es šeit nerunāju par mistiskiem citiem, pati arī piederu minētajai kategorijai

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]eos
2014-07-21 13:16 (saite)
Bet vai vispār ir kādi kritēriji, pēc kā pateikt, ka cilvēks ir emocionāli pieaudzis?

a) Nedzer, lai aizmirstos?
b) attiecības veido ilgstošas, neielaižas īsās kaislībās?
c) Raud daudz biežāk aiz prieka un laimes kā no skumjām?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-07-21 14:13 (saite)
man nav gatava "emocionāli pieauguša cilvēka" definīcija, bet es domāju kaut ko mazliet citu.

emocionāli nobriedis cilvēks manuprāt zina ko un kādēļ grib, zina arī, ka neviens (cilvēki, pasaule) viņam neko nav parādā, ir pilnībā sevi pieņēmis gan fiziski gan arī sevi kā personību, nevaino citus savās neveiksmēs un principā māk justies laimīgs pats par sevi.

šī definīcija nav nekāda pilnīgā, bet, kā jau teicu, neesmu vēl tik tālu tikusi.

t.i. manuprāt tāds cilvēks var dzert lai aizmirstos, bet viņš zina, ko viņš dara un uzņemas atbildību par savu rīcību.
var arī iesaistīties īsās kaislībās, ja tas ir tas, ko viņš grib un nudien nav noliegts raudāt no skumjām. drīzāk tad tāds cilvēks pieņem arī savas skumjas un nebaidās tās paust ar asarām (es šeit nerunāju par publisku izraudāšanos pa labi un pa kreisi). nobriedis cilvēks, manuprāt, zina, ka skumjas, dusmas un citas negatīvās emocijas ir normāla cilvēka dzīves sastāvdaļa un ir mierā ar to, bet, tai pat laikā, māk tās procesēt konstruktīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2014-07-21 14:45 (saite)
Ok, paldies. Esmu nobriedis cilvēks tad :D Es visu apzinos, bet tāpat ļaujos intrigām un skumjām.

Bet par patstāvību - grieķiem ir tāds termins

"autarķija" - 'Kādas valsts ekonomiska norobežošanās, tādas nacionālās saimniecības veidošana, kas varētu iztikt bez importa

Filozofi šo jēdzienu lieto attiecībā uz cilvēku, kurš var dzīvot viens un būt laimīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ninona
2014-07-21 16:53 (saite)
Man šķiet, ka te raksti drīzāk par vispār nobriedušu cilvēku.

Es emocionāli nobriedušu definētu kā tādu, kurš atpazīst savas emocijas un prot ar tām apieties.
Bet mūslaikos cilvēkus audzināja par emocionāli neesošiem vai labākajā gadījumā remdeniem. Sūrajā sadzīvē emocijas tikai traucē, jūtas arī, cilvēku attiecības (laulība) domātas praktiskam izdevīgumam, skaļi paust prieku - grēks un lielība. Raudāt - muļķība.
Žēl skatīties arī uz mūsdienu bērniem, kuru emocijas vecāki noliedz. Gan sāpes pēc sasišanās (viss ir kārtībā, puikas neraud), gan prieku par jaunu kleitu (beidz lielīties).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2014-07-21 16:51 (saite)
emocionālā inteliģence, manuprāt, ir viens liels sprungulis riteņos. viss ir skaisti un labi, lielos vilcienos un mazos tvaikoņos, bet realitātē tas ir tāpat kā būt saprotošam, - dažkārt gluži lieks smagums.

kaut gan būtu skaisti, protams, ja mēs visi labāk izprastu sevi, un nebūtu jādzīvo maldos par sevi. mazliet maldu gan ir veselīgi :) (tas noteikti rakstīts arī kādā gudrā grāmatā. kamēr apzinies, ka tie ir maldi. (kā jau saki)

vēl ir, kur augt.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?