Man šķiet, ka te raksti drīzāk par vispār nobriedušu cilvēku.

Es emocionāli nobriedušu definētu kā tādu, kurš atpazīst savas emocijas un prot ar tām apieties.
Bet mūslaikos cilvēkus audzināja par emocionāli neesošiem vai labākajā gadījumā remdeniem. Sūrajā sadzīvē emocijas tikai traucē, jūtas arī, cilvēku attiecības (laulība) domātas praktiskam izdevīgumam, skaļi paust prieku - grēks un lielība. Raudāt - muļķība.
Žēl skatīties arī uz mūsdienu bērniem, kuru emocijas vecāki noliedz. Gan sāpes pēc sasišanās (viss ir kārtībā, puikas neraud), gan prieku par jaunu kleitu (beidz lielīties).