man nekad nebūtu ienācis prātā savilkt paralēles starp Z.sv.v. un melošanu.
es šausmīgi ilgi ticēju (jo man padomju laikos nāca ĪSTAIS vecītis, nevis tas salavecis sarkanajā mētelī,bet tāds ar pakulu bārdu un riktīgiem žagariem, tāpēc es uzskatīju,ka tiem tur citiem- tiem nav īstais, bet man gan ir.) bet man bija 3 gadus vecāka draudzene,kas diezgan daudzus manas pasaules vaļus apgāza :D

(Reply to this) (Thread)

es arī nekad neesmu vilkusi paralēles starp Zsv vecīti un melošanu.

(Reply to this) (Parent)

Vai ne? Es atceros savu vairs ne gluži bērnību, bet agros tīņa gadus, kad tētis tēloja ziemssvētku vecīti brālim. Skaidrs, ka tas bija tētis ar brāļa laci zem zoda, bet tāpat bija svētku sajūta un tāāāds satraukums un saviļņojums! Pateikt, ka nekāda vecīša nav, būtu laupīšana!

(Reply to this) (Thread)

Lūk!

(Reply to this) (Parent)

es īsti nezinu, kas ir brīnums, kam ticēt. mans bērns arī tic gan zobu fejai, gan zsvētku vecītim, kaut arī es par šiem esmu izteikusies ļoti izvairīgi. bet man liekas kaut kā nelādzīgi, ka cilvēks tiešām tic, ka dabūs planšetdatoru un vēl androīdu. tas viņai nespīd vēl vairākus gadus. kaut kā nelāgi, jo mani kā zsvētku vecīša vietas izpildītāju moka sirdsapziņa par neizpildīšanu.

(Reply to this) (Thread)

nē nu kaut kā jau vari paskaidrot ka reālas luksusa preces ir jānopelna pašam, un tādas lieta zsv vecītis nedāvina, bet gan nopērk vecāki.

bet visādas rotaļlietu līmeņa mantas lai vecītis tik nes!

(Reply to this) (Parent)

Mani šobrīd nomoka, ka citi stāsta bērnam, ka ja labi uzvedīsies, tad būs daudz dāvanas. Bet es vēl īsti neesmu izdomājusi savu stāstu un gribu tikai vienu vai divas, jo mums apkārt ir daudz citi svētki.. Un tad mani satrauc, vai bērns nebēdāsies, ka ir slikts, jo nav daudz dāvanu.
Bet jā, pērn kautko domāju par to, ka vienu dāvana ir no rūķiem un citas sagādā vecāki, jo uz pasaules bērnu ir daudz un no vecīša katram sanāk tikai pa vienai. (mums parasti rūķi atstāja grozā aiz durvīm :)

nezinu, kaut kad runājāmies par šo visu ar pusaudzi un viņa bija visnotaļ pateicīga, ka ļauts ticēt un piespēlēts līdz. Kaut kad jau tā apjēga nāk par patieso lietu kārtību, bet par meliem diez vai tos varētu nosaukt :)

Tie jau nav meli. Brīnumi taču ir. Tie notiek.

vispār, interesanti, kā tas notiek. Es pat neatceros, ka būtu ticējis tiem večiem.

Thhh, mums savukart svarigi, lai berns zinatu mehanismu, ka sagadat citiem brinumu/ piedalities sagadasana visiem kopa pasiem sev..

*she said she wanted this night to be magic, so, i f*** her and disappeared*

Tikai nenokavējiet to brīdi, kad bērns sāks censties nelaupīt jums ticību, ka viņš aizvien tic brīnumam!
Vai arī labāk nokavējiet... :)

Es atviegloti nopūšos, ka esmu sevi atbrīvojusi no šīs spēles