Vai ne? Es atceros savu vairs ne gluži bērnību, bet agros tīņa gadus, kad tētis tēloja ziemssvētku vecīti brālim. Skaidrs, ka tas bija tētis ar brāļa laci zem zoda, bet tāpat bija svētku sajūta un tāāāds satraukums un saviļņojums! Pateikt, ka nekāda vecīša nav, būtu laupīšana!