Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Saldās, laimīgās rīta stundas, kas vēl pieder tikai man un ko apēno tikai doma, ka drīz jāpošas uz darbu.

Ak, jā - vēl pie Londonas vērojumiem: pamanīju, ka turienes ofisa planktons ņem līdzi uz darbu sporta tērpus, pēc darba pārģērbjas, saliek kostīmiņus/uzvalciņus mugursomās un mājās dodas skriešus.
Drīz briti vairs nebūs Eiropas resnākā nācija.
Vai viņu vietā būsim mēs?
  • Jauki.

    A kā viņi tiek galā ar saņurcīto uzvalku problēmu?
  • Mums, es domāju, tas tik tiešām nedraud.
  • briti nav vienīgie, kas tā dara. Bet mēs vismaz pudienās (viņu lunch) neēdam baltmaizes.
    • Tas gan.
      Kaut gan baidos, ka drīzumā ieradumi aprīt pusdienās kaut ko, neatraujot pēcpusi no datorkrēsla, pārņems arī aizvien lielākas Latvijas biroju darboņu masas. Un tad baltmaize, kurai pa vidu kaut kas ietūcīts, varētu ļotii sekmīgi iefiltrēties kulinārajā ikdienā. Diemžēl.
      • nav tā, ka pēcpusi neatrauj, bet tradīcija tāda, ka lenčs viegla ēdienreize un kafejnīcas faktiski tikai visdažādākās sviestmaizes piedāvā. Nu un rudzu maize īpaši populāra rietumos nav.
  • tas mani sajūsmina. un tas ir tik prātīgi - kāpēc tērēt laiku, mīcoties metro praimtaimā un tad, mājās tiekot, iet skriet, ja var apvienot patīkamo ar lietderīgo :)
  • tā kā mūsdarbā ir duša, tad daudzi praktizē došanos uz darbu ar veļļuku. maiņas štātītes stāv jau darbā, skapītī. uz mājām arī.
    bet, jā, šis mani vienmēr ir mulsinājis, tip, gan pirms, gan pēc darba ir iekāriens tā kā pajoņot bik pa tām ielām, bet kādu tad apģērbu izvēlēties, ar papēdenēm gluži nepaskriesi. tad nu šo dilemmu risinu nevi braucot ar sabtrans, bet pusceļu vismaz nosoļojot raitā solī..
Powered by Sviesta Ciba