pajautā! - par kaķiem runājot...

Mums bija gandrīz 10 gadus vecs kastrēts šķirnes runcis un mazo kaķēnu uzņēma ļoti mierīgi. Gulēja kopā, spēlējās, ēda kopā un pat vienā kastītē gāja. Mazā kaķene viņu uztvēra kā mammu. Tagad vecais ir miris, un visu laiku galvā doma, ka vajag atkal otru kaķi - nu feini viņiem kompānijā.

Neparedzami. Var būt labi, var arī nebūt tik labi. Katrā ziņā jābūt gataviem būt pacietīgiem un pievērst milzumdaudz uzmanības vecajai kaķenei. Iespējams, ka būs draugi no pirmās dienas, bet var gadīties, ka kaķene ilgi jutīsies īgna. Sterilizācija var palīdzēt kaķenes mierīguma ziņā, bet arī nav garantija. Cik mazs kaķēns?

Gadījums iz dzīves - teju trīsgadīga, sterilizēta kaķene, kas nebija dzīvojusi mājās ar citiem kaķiem. Tika paņemta no patversmes, kur ar citiem diez ko nesadzīvoja. Pēc kāda laika tika pieņemts mazs kaķentiņš. Kaķene gan nebija agresīva, bet ļoti skuma un drīz nomira ar sirdstrieku.

Mēs ģimenē pieci, uzmanības deficīts nekad nav bijis un viņa pati ir visai neatkarīga, reizēm gribi noglaudīt un tad izlokās ar vēderu pa zemi, ka tik izvairīties :D
Kaķēns, šķiet, kādi 2-3 mēneši vecs. Šī pati gan kādas dažas nedēļas nodzīvoja kastrēta runča paspārnē, varbūt tas arī kaut ko ietekmētu, nez. Bail jau ir mājās nest uzreiz, esmu dzirdējusi, ka labāk vispirms iepazīstināt neitrālā vidē, kas nav neviena teritorija.

Zini, no vienas puses pat gribētos zināt, ko mans briemons tādā gadījumā darītu :D Man divas mazas māsas, tās to kaķi ir izmīcījušas visos iespējamos veidos un ne reizi nav saskrāpētas. Šņāc kā čūska, auro un rūc, bet ar nagiem - nekad.
Kaut kā būs jāštuko, ja nu galīgi nevarēs sadzīvot, tad nekā, bet gribētos kompanjonu. Kad es aizbraucu, tad viņa katru dienu 8h viena pati, nav jauki

var pūsties un īgņoties līdz pat dažiem mēnešiem. var kaustīt sīko. bet parasti dažu mēnešu laikā samierinās un tad arī pierod un iemīļo :)

mēs arī paņēmām, kad kaķenei bija ~4 gadi, jau pagājuši 2 gadi, bet kaķenei vēl joprojām tas otrs kaķis nepatīk, bet nu neko, kautiņu nav, ievēro distanci, nekontaktējas, dusmīgi skatās no attāluma, bet citreiz neko, atkarīgs, vai kaķenei dusmīgs garastāvoklis vai labs, bet nu arī labā garīgajā nedraudzējas. mēs to otru paņēmām no ielas, viņam pie mums patīk:)

Galvenais, sākumā nodrošini abiem atsevišķas telpas, kamēr neviena nav mājās - mazums, kas var gadīties. Kamēr cilvēki blakus, var vismaz kontrolēt, kā abi sapazīstas. Sākumā vispār mazkaķi ielaist noslēgtā telpā, lai aprod ar cilvēkiem un teritoriju, un tad laist kopā ar lielo.
Jāskatās, ko darīt ar kastīti - ir gadījumi, kad katrs prasa savu, ir gadījumi, kad labāk izvēlas lietot vienu.

zinu identiska situāciju. Pirmo dienu vecā šņākuļoja,, rūca un netuvojās mazajam, kas kā jau mazs būdams līda spēlēties, dabūja pāris reizes pa ausi, vairs nelīda. Pēc nepilnas nedēļas abi gāja vienā kastītē, ēda no vieniem traukiem un gulēja vienā midzenī. Kaķene pieņēma mazo kā savu kaķēnu, lai gan pēc dabas bija loti nedraudzīga, ar visiem, kas viņai tuvojās, izņemot saimniekus.
Kaķene palika mīlīgāka un draudzīgāka, ļoti skuma, kad pēc pāris gadiem kaķi tika šķirti, visu laiku tik pie cilvēkiem tagad.

Kā tas varētu izskatīties, var palūkot šeit :) http://www.youtube.com/watch?v=3VLcLH97eRw

Būs ok.
Agrāk vai vēlāk.
Viņi parasti nav tik stulbi, ka viens otru galīgi sit nost beigtu.
Klope būs, bet ja jau tas otrs ir maziņš, tad ne pārāk briesmīga.
Galvenais pārāk nejaukties pa vidu.

šitais varētu būt grūti. Manējā (nu jau tagad 4gadīgā) sterilizētā kādreiz mitinājās kopā ar diviem pus-runčiem, pēc tam es viņu pieņēmu, un kādu laiku bija viena, bet, kad apgādāju viņai "draudzenīti", kas sākotnēji vēl tik pa diagonāli prata noiet, tad bija šņākšanās, plēšanās, klaigāšana un vistrakākais jau bija tā Pārmetošā skatīšanās man acīs par To, ka esmu Viņu Nodevusi!
Pēc kāda laika jau sāka iet labāk, bet tā kā pa vasaru aizvedu lielo uz laukiem izskraidīties, tad nemāku teikt, kā būs tas, kad atvedīs atpakaļ.
Ātri viņas pierod pie tā Mitekļa Valdnieces statusa, it īpaši, ja jaunais ir kāds sīcis, kas automātiski (vismaz sākumā) savāc visu uzmanību!

Visu nosaka tas, kā šie divi konkrētie kaķi viens otram iepatiksies vai neiepatiksies.
Must love cats vai Cats 101 bija sižets par to, kā pēc iespējas saudzīgāk pret abiem lopiem, to otro (trešo, devīto...) mājās ievest. Sākumā esot jau esošajam paostīt kaut kas ar tā jaunā kaķa smaržu. Piemēram, drāniņa, ar kuru jaunais kaķis kārtīgi sapaijāts pirms tam (pie ūsiņām arī jāpaglauda). Pēc tam ar tādu "kaķainu" drāniņu jāparīvē visādas vietas mājās - stenderes, dīvāni utt. - lai esošais kaķis pēc iespējas vairāk ar to smaržu saskaras un pamazām pierod. Tad jaunais kaķis jāliekot atsevišķā istabā uz kādu dienu. Tad uz brītiņu vienā istabā, bet barojot ar gardumiem, lai esošais saasociē jauno ar kaut ko patīkamu (šai gadījumā, ar lutināšanu ar gardumiem). Un tad pamazām jālaiž arī kopā, līdz beidzot pēc nedēļas vai cik tur viņi var brīvi staigāt pa visu māju un draudzēties. Ja sadraudzējas, protams.

Divi no maniem kaķiem ne par ko nesadraudzējās un viņiem bija asinsnaids uz mūžu (līdz pat vecā kaķīša pēdējai dienai), tas bija šausmīgi. Kaķenei bija 13 gadu, kad sīko runci atvedām. Bet viņa arī jaunībā pāris reižu saskārās ar citiem kaķiem un nemaz negribēja draudzēties.
Toties tagad tas pats runcis, kas ar veco mincīti nīdās, ir vislabākajos draugos ar citu kaķeni - ņerazļej voda, tāda huligānisma komanda, tāda draudzība, ka uh!

Ceru, ka jums viss izdosies! :)