iedarbīgas zāles ([info]bez4pieci) rakstīja,
@ 2007-03-22 23:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kamēr masiere ņēmās ap manām pēdām, es beidzot līdz kaulam, tā pēkšņi, sapratu to visu par pieaugšanu un nepieaugšanu. un nākamā doma bija par to, kā man besī tie, kas par nopietnām lietām runā nopietni, par nenopietnām nenopietni, kas zina robežu, kur beidzas joki, un sākas nopietna saruna, kas neatbild uz ākstīšanos, jo viņi tajā brīdī ir nopietni, vai arī, kas, pateikdami joku, skaidri zina, ka tas tiešām ir joks, un vispār, ka tas ir arī asprātīgs.....  nujā, tās tādas detaļas. bet viņi taču arī zina, kā jādzīvo, viņi zina, ka nauda tas ir nopietni, un ka plānot - tas ir nopietni, un risināt problēmas - tas ir nopietni, tur nav nekādi joki.

man, turpretim, viss ir joki, es vēl joprojām neko nespēju uztvert nopietni - esmu ticis ārā no pusaudža pārnopietnības un pārjūtīguma, esmu tīri vai stabils un līdzsvarots, un tagad palikuši ir tikai joki, vai arī - esmu palicis viens ar saviem jokiem. bet es nesaprotu - sitiet vai mani nost - es nesaprotu, no nozīmē nopietni attiekties pret dzīvi. no kurienes jūs, pieaugušie, raujat to nopietnību?

no rītiem, braucot savā 7. trolejbusā, kurš vakaros nekad nav sagaidāms mājupceļam, man ir pusstunda pārdomām un pašanalīzei, vai tik tās savilktās lūpas un sarauktā piere nav kāda pazīme tam, ka es nopietni domāju par darbu (mans darbs taču ir tik aplam muļķīgs) vai nopietni attiecos pret īres rēķinu (no comments) vai pret savu mobilo telefonu (netīro saskrāpēto, tāpat kā es attiecos pret savu mašīnu), vai arī pret tām banknotēm manā makā vai pret savu apģērbu (pie kura es piedomāju, bet vai tik ne pārāk nopietni), un - kas ir ļoti nopietni - manikīru, pedikīru. vai gadījumā es nesāku beidzot nopietni izturēties pret lūdzu un paldies, nākotni/pagātni.

tad, nē, tad nē, es atskārstu, ka tas ir tikai pazudis vieglums, uz brīdi pazudis lidojums, uz brīdi pārāk iels smagums galvā. atliek pasmaidīt, un diena restartējas no jauna.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]shelly
2007-03-23 08:00 (saite)
Varbūt es neko neesmu sapratusi, bet visiem, kas uzstājas ar tekstiem stilā "jūs, pieaugušie!!" etc, man gribas ieteikt palasīt Selindžeru. Nepieaugšana nepasargā no novecošanas, diemžēl.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 08:18 (saite)
ej ej

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2007-03-23 09:21 (saite)
Tagad man laikam jāsaka kā Nastasjai Fiļipovnai no "Idiota" pēc kārtēja poda nogāšanas (tādā ļoti apmierinātā balsī) - "vai, kādas Jums sejas, kādas Jums sejas!"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:04 (saite)
man atkal uz mēles bija elločkas ščukinas no kanibālu cilts tekstiņš "brauksi ar taksi?"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2007-03-24 16:48 (saite)
Neesmu lasiijusi :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-24 17:46 (saite)
brauksi ar taksi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2007-03-25 21:42 (saite)
Tjipa, no tevis tālāk?
Zini, tev vajadzēja ļaut man tevi atfrendot toreiz. Viss būtu daudz daudz daudz vieglāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-25 22:19 (saite)
nē, tev ir pārāk saasināta uztvere. un es neticu, ka neesi lasījusi 12 krēslus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2007-04-14 17:29 (saite)
Goda vārds, neesmu. Bet uztvere man ir hipersaasināta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2007-03-23 09:21 (saite)
būt pieaugušam ir grūti, bet nepieciešamība un reizē nevēlēšanās (nespēja?) tādam būt dažreiz sāpīgi iepļaukā, tad kaut kā jāmēģina, bet bieži ir bēdīgi

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:09 (saite)
ja par pieaugšanas kritēriju uzskata, piemēram, savu biznesu vai mērķtiecīgu kāpšanu pa karjeras kāpnēm, tad, jā, tas ir grūti, un es to nemaz nevēlos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2007-03-26 09:21 (saite)
man liekas pieaugušam būt nu tas ir būt patstāvīgam, strādāt, būt apzinīgam, skaitīt laiku, naudiņu un visu ko citu, būt gudram, vispār daudz ko zināt, uzņemties atbildību. nu šitās lietas, kas bērnībā nav

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dejavu
2007-03-23 09:39 (saite)
Nesen domāju par to, cik pārsteidzoši daudz savā paaudzē es redzu cilvēkus, kuri negrib pieaugt.

Atceros, ka vidusskolā psiholoģijas stundā skolotāja bija neizpratnē, kad mēs visi kā viens apgalvojām, ka negribam būt pieauguši, gribam palikt jauni un bezrūpīgi, un nekādi pieaugušās dzīves labumi nespēja mūs pārliecināt.

Kāpēc pieaugušo dzīvē mums likās tik nepievilcīga, vai tiešām mūsu vecāku piemērs bijia tik neiedvesmojošs? Tāpēc, ka bija pārmaiņu laiki un mēs redzējām, ka pieaugušajiem ir grūti?

Es arī vēl joprojām negribu pieaugt. Tad jau labāk novecot nepieaugušam.
Kāds varbūt teiks- tā ir izvairīšanās no atbildības, bet tad es īsti nesaprotu- atbildības, par ko?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lux_y
2007-03-23 10:18 (saite)
Atbildība jau nerodas tikai pieaugot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dejavu
2007-03-23 11:23 (saite)
Kas rodas pieaugot?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:06 (saite)
lūk, tas arī man īsti nav skaidrs, jo atbildība tā patiešām nav. manska atbildības sajūta man piemīt, neesmu nekāds pohujists.

un vēl arī nav skaidrs, kas tieši ir tie pieaugušo dzīves labumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lux_y
2007-03-23 10:21 (saite)
Ar jokiem bieži gadās palikt vienam. Bet tas brīdis, kad blakus/pretim atklāj tādu pašu jokotāju, tas ir - tas ir svētki.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:06 (saite)
nujā, bet es esmu tādā kā deadloopā - jo man vienam arī tā tīri labi patīk būt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2007-03-23 18:47 (saite)
bet tu tak vari izvēlēties pret ko attiekties nopietni? vismaz daļēji. ko nevar, tas jau tāpat ir individuāli ļoti. m?

un ir tak tie cikli. viļņi. ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:08 (saite)
jā, par cikliem piekrītu, bet jo vecāks es kļūstu, jo viņi tādi maigāki. un par nopietnību - es īsti neredzu, pret ko tieši man vajadzētu attiekties nopietni. jo nopietnības trūkums jau nenozīmē atbildības trūkumu. nopietnība drīzāk nozīmē viegluma trūkumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2007-03-23 20:16 (saite)
man nopietnība nozīmē distances trūkumu un joks - skatu no malas, distancēšanos. vieglums, manuprāt, ir kautkas pretējs saistībai. un vajag abus. es padomāš par to vieglumu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:19 (saite)
tās saistības jau tieši nevajag. bet es nezinu, vai saistības nozīmē būt pieaugušam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2007-03-23 20:30 (saite)
Saistības var būt kā saknes. Drošivien tas ir saistīts ar būt pieaugušam. piemēram, tas, ka citi laiž savas saknes Tevī, tāpat, kā Tu dzīvo pie vecākiem. Kā tas būtu no viņu puses?

Nu un kautkur jau ir atšķirība starp darbību un attieksmi. Vai Tu par to?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:32 (saite)
es nedzīvoju pie vecākiem. bet saknes jau arī tā kā, nu, vai nu ir, vai nav :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2007-03-23 20:36 (saite)
uhu. bet ja citu saknes ir tevī un tu par to uzņemies atbildību, tas jau ir diezgan kā pieaugušais. Attiecīgi, lēnāks, mierīgāks, stabilāks, resnāks u.t.t. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2007-03-23 20:38 (saite)
nujā, tas viss tā forši, abstrakti. mani interesē - sīkumos :)

jo, ja pēc būtības, ne lēnāks, ne mierīgāks, ne resnāks nerunā pretim ar būšanu nepieaugušam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2007-03-23 20:44 (saite)
mans priekšnieks piecos no rīta ir sporta klubā, tad uz darbu, četros pēcpusdienā vairs nav darbā, bet mājās pie saviem diviem bērniem un sievas, kurai pirkstā ir sešas šuves.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?