Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2021-11-01 07:56:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
dr
dienas raksts:
***Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu paraudzīties uz reālāku problēmu – etnofobiju.
Etnofobija ir iracionālas bailes no savas tautības. Šīm bailēm ir vispārzināmas retoriskās izpausmes – savu līdztautiešu noniecināšana, nacionālo vērtību apsmiešana, stereotipi pašam par savu tautību (piemēram, “skaudīgie latvieši” iepretim “plašajām dvēselēm” no Krievijas). Bet vienlaikus etnofobija arī rada nopietnus riskus valsts pastāvēšanai.
Paradoksāli, ka etnofoba naids pašam pret savu tautību apvienojas ar citu tautu nekritisku apbrīnošanu. Taču šī apbrīna ir ar zemiskiem zemtekstiem. Pavisam nesens piemērs – kad soctīklu telpā par galvenajiem vakcinācijas pretiniekiem uzskatīja “vidējos latviešus”, tad viņu lamāšana kļuva par ikviena “progresīvā” tikumsignalizēšanas goda lietu. Bet, izskanot ziņām, ka slimnīcās pārsvarā nonāk vecāka gada gājuma krievvalodīgie, retorika pilnībā mainījās. Tajā brīdī tika pausta no “pirksta izzīsta” pārliecība, ka nevakcinētie ir ļauno latviešu nacionālistu upuri, kuri nav nodrošinājuši informāciju krievu valodā. Jā – etnofoba fantāziju pasaulē Latvijas krievvalodīgie 30 gadu laikā nav pilnīgi neko iemācījušies latviski un divvalodības politikas trūkuma dēļ neko nav dzirdējuši par vīrusu “Covid-19″… Nopietni?
Divi secinājumi, kas no šī izriet: 1) Etnofobam vienmēr vainīgi ir pamattautas pārstāvji, kurai viņš pats pieder; 2) Cittautieši vienmēr viņam ir upuri, kuri [cēlajam etnofobam] ir jāglābj – tas notiek faktiski noniecinot cittautiešu prāta spējas. Viss, protams, “progresīvi” domāts.
Lai sarežģītu lietas vēl vairāk, etnofobi jūt vainas sajūtu par savu “privilēģiju” kā eiropiešiem, par “koloniālismu” (vēsturisks analfabētisms Centrāl-Austrumu Eiropas gadījumā), par “sistēmisko rasismu” – tas viss par spīti pašu paustajam savas tautības eksistences noliegumam.
...paši būsim etnocentristi – jo būt starp savējiem ir ikviena veselīga indivīda un tautas laimes atslēga. Kas ciena sevi, to cienīs arī citi!***
https://www.austsaule.lv/etnofobija-u
dienas raksts:
***Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu paraudzīties uz reālāku problēmu – etnofobiju.
Etnofobija ir iracionālas bailes no savas tautības. Šīm bailēm ir vispārzināmas retoriskās izpausmes – savu līdztautiešu noniecināšana, nacionālo vērtību apsmiešana, stereotipi pašam par savu tautību (piemēram, “skaudīgie latvieši” iepretim “plašajām dvēselēm” no Krievijas). Bet vienlaikus etnofobija arī rada nopietnus riskus valsts pastāvēšanai.
Paradoksāli, ka etnofoba naids pašam pret savu tautību apvienojas ar citu tautu nekritisku apbrīnošanu. Taču šī apbrīna ir ar zemiskiem zemtekstiem. Pavisam nesens piemērs – kad soctīklu telpā par galvenajiem vakcinācijas pretiniekiem uzskatīja “vidējos latviešus”, tad viņu lamāšana kļuva par ikviena “progresīvā” tikumsignalizēšanas goda lietu. Bet, izskanot ziņām, ka slimnīcās pārsvarā nonāk vecāka gada gājuma krievvalodīgie, retorika pilnībā mainījās. Tajā brīdī tika pausta no “pirksta izzīsta” pārliecība, ka nevakcinētie ir ļauno latviešu nacionālistu upuri, kuri nav nodrošinājuši informāciju krievu valodā. Jā – etnofoba fantāziju pasaulē Latvijas krievvalodīgie 30 gadu laikā nav pilnīgi neko iemācījušies latviski un divvalodības politikas trūkuma dēļ neko nav dzirdējuši par vīrusu “Covid-19″… Nopietni?
Divi secinājumi, kas no šī izriet: 1) Etnofobam vienmēr vainīgi ir pamattautas pārstāvji, kurai viņš pats pieder; 2) Cittautieši vienmēr viņam ir upuri, kuri [cēlajam etnofobam] ir jāglābj – tas notiek faktiski noniecinot cittautiešu prāta spējas. Viss, protams, “progresīvi” domāts.
Lai sarežģītu lietas vēl vairāk, etnofobi jūt vainas sajūtu par savu “privilēģiju” kā eiropiešiem, par “koloniālismu” (vēsturisks analfabētisms Centrāl-Austrumu Eiropas gadījumā), par “sistēmisko rasismu” – tas viss par spīti pašu paustajam savas tautības eksistences noliegumam.
...paši būsim etnocentristi – jo būt starp savējiem ir ikviena veselīga indivīda un tautas laimes atslēga. Kas ciena sevi, to cienīs arī citi!***
https://www.austsaule.lv/etnofobija-u
