nezinu kā pateikt to, cik dīvaini bija šorīt pamosties. un tā sajūta kaut kā nav pametusi visu dienu. tāda dīvaina. bet laba.

vispār otrdien runājos ar vienu kolēģi un viņš teica, ka īstenībā nesaprotot, kāpēc es esot te, Lielmiestā. te esot briesmīgi. atbildēju, ka man nav bērnu un te ir labas ballītes. bet tad atzinos, ka vispār jau domāju lēnā garā par to, ko darīt tālāk. it kā viens no nākotnes plāniem, kurus gribētos realizēt, piesietu vismaz uz sākuma laiku mani te. bet tas tāds ļoti nestabils un šaubīgs, vai tur vispār kas maz sanāks. tai pat laikā, it kā gribas doties tālāk, bet pirms tam arī šis tas vēl jāizdara, lai citur sanāktu labāk vismaz darba jomā.

šovakar jāsatiekas ar vienu drušku, nespēju atcerēties, kā viņa te cibā saucas :D bet šodien sauksim par Elēnu. mēs ar viņu ik pa pāris mēnešiem aizejam paēst un iedzert. vakar visu vakaru prātojām, kā atrast bāru tajā rajonā, kurā nebūtu zsvētku atmosfaira. spriedelēju par to, ka tam drošvien jāmeklē drūmie dive bars, bet kur tādus atrod, to mēs nezinājām. jo nav tā, ka to tā eļementarno sagūglē un viņiem visiem savi websaiti. viņiem parasti pat nav izkārtnes.

Toties televīzijas ņūzos The Duck Tales atgriešanās. Video. kā viņi piedabūja David Tennant uz to, nav ne jausmas.