pajautā! - Kristības un svētdienas skola

Kristiities vai iesveetiities?

Abas divas izdara uzreiz, kad peecpuse deg, jo vajag :)) Krista parasti mazinjus, bet iesveeta jau apziniigaa vecumaa :)

Var arī atsevišķi. Es 2000.gadā kristījos, toreiz man pat nelika iet svētdienas skolā, bet tas atkarīgs no mācītāja.
Iesvētes mācība ilgst diezgan, ja tam pieiet nopietni, bet nu es saku - tas no mācītāja atkarīgs. Kad jums tas ir nepieciešams?

Tas katrā draudzē ir individuāli. Iesvētes mācība, ko visticamāk Tavai draudzenei piedāvāja, parasti ilgst 3 mēnešus. Bet ir iespējams ar mācītāju individuāli vienoties, par to, kas ir jāizlasa, ko jāiemācās, cik dievkalpojumos ir jāpiedalās un tad jau viss notiks jums vēlamajā laikā.

nu, eeem, es iešu vecajā Ģertrūdes baznīcā (luterāņi), man teorētiski ir jāiziet gan Alfas kursi, gan iesvētes mācība, sākas 15.septembrī un beidzas kaut kad nākamgad.
Bet, kā jau teicu, tas no mācītāja atkarīgs. Ja negrasāties būt abnormāli ticīgi, vienmēr var "izšļūkt" pie mācītāja Jura Cālīša - bet tas ir Anglikāņos vai Reformātos, bikucīt novirze no tradicionālā LELB.
Vēl varu ieteikt aprunāties ar tās pašas vecās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Rinaldu Grantu, vinš ir atsaucīgs un var palīdzēt meklēt risinājumus (http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_garidznieki&ie=&sr=&bu=G)
Vai arī ar Ivandu Ceijeri - viņa ir tā, kas kristīja mani, toreiz neizgāju nekādas mācības (http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_garidznieki&sr=augstrozes)
Ja grib tikai kristīties, tam vajadzētu būt samērā viegli izdarāmam.

es esmu varen attapīga un kompotenta :D

Ja grib tikai kristīties, tad vnk izvēlies jebkuru baznīcu, samaksā tur prasīto naudiņu (mums bija piečuks) un pasaki kurā svētdienā gribi. Svētdienas skola ir nepieciešama tikai kad iesvētas.

Pirms pāris nedēļām biju kristībās - var :))

tiešām derēs, ja draudzene būs tikai kristīta, ne iesvētīta? (tas atkarīgs no katra konkrētā mācītāja pielaidības, bet vispār krustvecākiem, cik zinu, jābūt iesvētītiem).

lai kristītos un/vai iesvētītos, parasti neiet svētdienas skolā (tā domāta bērniem), bet gan iesvētes mācībā. mūsdienīgā iesvētes mācības versija ir Alfa kuss (http://alpha.org/)

Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Alfa kurss sāksies 15.09., notiek reizi nedēļā un ilgst līdz decembra beigām/janvāra sākumam, kad iespējams nokristīties un/vai iesvētīties

ja jāizvēlas, tad noteikti iesaku apmeklēt Alfa kursu, nevis "tradicionālo" iesvētes mācību.

un, protams, var jau šur tur arī vienkārši samaksāt un to lietu izdarīt. tas viss no mācītāja atkarīgs.

Kristīnas notiek bez "Svētdienas skolas" , bet lai kļūtu par krustvecākiem, jābūt iesvētītam. mūsu draudzē tas paņem ~ 3 mēnešus, ar nodarbību 1x nedēļā!

A vispār jau drūmi.
Kāda gan kristīšana bez ticības!?
Un kādi tad vēl krustvecāki!?

Mani reāli apbēdina tas, ka kristīšana tiek uztverta kā tāda dokumentu izņemšana kkādā iestādē, kura tevi vispār neinteresē - vnk tāpēc, ka "vajag". Tā ir vēl lielāka zaimošana, nekā boikotēt kristietību kā tādu. Tomēr varētu cerēt, ka cilvēks, kurš ir vismaz tik daudz saskāries ar kaut vai šo tālo un sekundāro kristietības perifēriju (formalitātēm), kādreiz atgriezīsies pie Dieva. Lai gan bez labi izglītota evaņģēlista tas tāpat ir zils sapnis.

Es neteikšu, ka nepiekrītu.
Tur jau tās skumjas, ka nekristītie tiešām mēdz būt sakarīgāki par tiem formālistiem (augstāk minēju to "boikotēšanu"). Respektīvi, mana bēda ir tā, ka pati svarīgākā lieta pasaulē tiek padarīta par kkādu pilnīgi nesvarīgu un formālu atķeksēšanos. Tiem, kas neko nezina par Bībeli, vēl ir cerība uzzināt, bet tie, kas zina, bet šitā notraipa ("oj, vajag fiksi nokristīties - lai kas tas tāds arī nebūtu") ir diezgan drūmā ielejā.

Varbūt arī kkā tā, bet par Bībeli už točna nav pareizi teikts. Pēc būtības tur nav praktiski nekā par ceremonijām un tradīcijām, bet viss par pazemību un mīlestību. BTW, ja palasīsi Jauno Derību, atklāsi, ka tradīcijas ir teju lielākais kristieša ienaidnieks.

te gan es piekrītu - esmu izgājis cauri visās iespējamajās kristieša ceremonijās, bet vai tādēļ ticība stiprāka? man netīk tās ārišķības, kas brīžam valda baznīcā, novirzot no pamatbūtības. Tai ziņā pieticīgākas un atvērtākas ir tieši lauku baznīcas.
bet te runa ir pavisam par ko citu, tādēļ nudien nav vērts tālāk kustināt šos jautājumus - katram sava taisnība, viedoklis un tādēļ esam demokrātijā.

Ja tikvien kā kļūt par krustvecāku, tad nekādu svētdienas skolu nevajag. Vismaz man tā bija- nokristīja pirms krustbērna un tad jau kā īstens kristietis stājos krustvecāka vietā.

Man kā riktīgam ķecerim šitais vispār nav īsti saprotams, bet ja jau cilvēkiem patīk un vajag, lai jau. Tikai vai patiešām tik ļoti vajag būt par krustvecāku??? Vai arī tas būs kārtējais iemesls "nosvinēt"?

Savu zināšanu atsvaidzināšanai/papildināšanai - vai krustvecāki ir tie, kuri pārņem bērna audzināšanu, ja īstie vecāki nomirst, vai pilnībā atsakās (nav diez ko kristīgi) no bērna?

tā kā jautājums bija par kristībām vispār, neminot konfesiju, atbildēšu par katoļiem:
Jēkaba Katedrālē iesvētes mācības kursi sākas septembrī un ir pāris mēnešu gari /līdz Ziemassvētkiem katru svētdienu, tad svinīgā ceremonija notiek svētkos/
par citām konfesijām nezinu, bet vispār jau kristības ir diezgan nopietns pasākums, tādēļ arī pirms tam iznāk mazliet mācīties, lai saprastu, ko māca Baznīca, ko nozīmē rituāli un kādēļ tie tiek veikti, kā tiek traktēts grēks, un, protams, skaitīt konfesijai raksturīgās lūgšanas. Krustvecākiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem tādēļ, lai varētu bērnu audzināt saskaņā ar baznīcas /konfesijas/ mācību, mudinot bērnu uz labu un gadījumā, ja nu kas, uzņemties bērna uzturēšanu, audzināšanu un izglītošanu, tātad aizvietotu vecākus.
es katedrāles apmācību kursā izkritu apmēram vidū, kādu mēnesi noslimojot un kavējot nodarbības un tad izdomāju, ka kaut kad citreiz, tur ir tāds diakons Gunārs, kurš vispār ir diezgan stingrs. :)
šeit izskanēja viedoklis par to, ka tas vispār nav vajadzīgs un tā, bet es tam nepiekrītu, jo tur nebija nekādas smadzeņu skalošanas, kopēja Bībeles lasīšana, kad, saskaņā ar tradīciju izskaidro, kā tas jāsaprot, tas mācību kurss daudz liek pārdomāt un var nonākt pie dažādiem secinājumiem. man patika /un pārsteidza/ tas, ka veselais saprāts netiek ignorēts, ka katram pašam ļauj pieņemt vai nepieņemt to, ko stāsta, to, kas tiek mācīts. es domāju, ka kursi būtu jāapmeklē jebkurā gadījumā, jo tas vairāk liek pārdomāt par to, kas Jēzus bija, ko viņš darīja, kā tas attiecas uz tevi personīgi. ir dzirdēts arī, ka cilvēki iziet mācību kursu, bet neiesvcētās vai nekristās, jo tas uzliek pienākumus. jo kristoties uzdod jautājumus (vai tu tici, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls, vai tu tici, ka viņš mira un augšāmcēlās tevis dēļ, vai tu apņemies dzīvot saskaņā ar viņa mācību u.c.) uz kuriem vēlams atbildēt godīgi, apstiprinoši un ticot tam, ko saki, jo, kristoties cilvēks ne vien uzņemas saistības, bet arī Dieva solījumu par viņu īpaši rūpēties (pareizticīgajiem laikam arī sargeņģeli; jo "kas ir kristīts un Man tic, nemirs" - citēts aptuveni, nevarēju atrast precīzu tekstu) dzīves laikā un mūžībā.
bet vispār ir tā, ka mazākās draudzēs priesteri uz to skatās vieglāk, ir jāapgūst obligātais minimums, jāiztur pārrunas ar mācītāju un tad var kristīties. sarežģītāk ir ar iesvētībām, jo (katoļiem) tur ir vajadzīgs bīskaps.
man šķiet, ka jūsu situācijā visjēdzīgāk būtu iet uz baznīcu, kuru vecāki ir noskatījuši un runāt uzreiz ar mācītāju, tad arī pateiks visas izmaksas, izstāstīs par procedūru un varbūt uzreiz pēc pārrunām viņa tiks grupā, kas jau ir sākusi apmācības.
ja nav skaidrs par to, kurā konfesijā gribas bērniņu nokristīt, iesaku vispirms paguglēt un palasīt attiecīgās konfesijas rakstus par ticības mācību (skatīties oficiālās mājaslapas, nevis kaut kādu entuziastu sarakstītas lapas, kuru saturs var būt diezgan apšaubāms un pat šausminošs), aiziet svētdienā uz dievkalpojumu dažādās baznīcās un parunāt ar mācītāju. ja interesē katoļi, var iet uz Sāpju Dievmātes baznīcu, tur ir ļoti jauks priesteris Andrejs Trapučka vai Ilmārs Tolstovs no Katedrāles (jauns un ļoti sakarīgs)