Klusu lādēdamies par dažu biedru vēlmi mētāt apkārt stafetes kociņus un pakļaušanos masu psihozei, unpy pamesto MAS par "vienu manu dienu" kādu brīdi ignorēju. Bet tad nāca kāda diena, kas nebija darbs/mājas/darbs, bet solīja ko jautrāku.

24.septembris - Livonijas kausa 3 posms Reiņa trasē. Bez manis šaušanai bija pieteikusies arī cien. sissy un indulgence izteica vēlmi pafotografēt ko interesantāku par savas sētas runčiem. Nolēmu, ka ja jau paļaujos masu psihozei - tad tas jādara ar glanci, paceļot ideju nākošajā pakāpē. Tā nu zem kata ir manas dienas apraksts ar daudz fotogrāfijām.


Pamodos pēc mobilā zvana 6.45. Brrr, sestdienas dienā, brīvprātīgi mosties tik agri...
Uz brīdi ar nožēlu skatījos uz silto gultu kur palika snaust Putnelis un Jēkabs.



Tiek ievārīta kafija un kārtības labad iepūsts mini alkometrā, ko nēsāju pie mašīnas atslēgām - pohu nav, viss kārtībā.



Tagad es jums atklāšu kādu dziļi intīmu noslēpumu - kāds ir mans mīļākais apeņu brends:



Zināms laiks tiek veltīts ūdens un citām procedūrām, bildes saistību sapratīs tie, kas sēdējuši uz poda manā rezidencē:



Tad brīdis kafijas malkošanai, paralēli cibojot un paskatoties kas jauns ziņās.



Tā ka pulkstens jau drīz būs astoņi, sāku posties, metu mašīnas bagāžniekā visu ko, kas var noderēt, mēģinot neko neaizmirst. Bultas, loks, apavi, uzrocis, cimds, drēbes...

Pagalmā salasītie kritušie āboli:



Diena solās būt skaista, saule spīd. Tas ir mans pagalms.



Salasu visu inventāru un apģērbu bagāžniekā.



Attaisu vārtiņus un 8.15 startēju.



Vispirms caur Bolderājai, Centram un pa Brīvības ielu.



Tad pauze pie Teikas, gaidot indulgence Kinoteātra izkārtne vēl dzīva...



Interesanti, kam šis piemineklis pretī kinoteātrim?



indulgence sagaidīts un ap 9.20 startējam Siguldas virzienā.



Pa ceļam ievērtēju, cik labi, ja ir Androīds un Vaze:



Tiek iepirkti atsvaidzinoši dzērieni.



Un neilgi pēc desmitiem nokļūstam šaušanas vietā.



Laika apstākļi dara bažīgu. Puse debess - gaiša.



Otra puse - melna, un negaiss staigā apkārt. Tā viņš arī staigāja un nekas nenolija, ļoti labi laika apstākļi...



Loki sāvējiem bija dažādi, arī šāds monstrs - kompaktloks.



Arī šāvēji bija dažādi, vienam bija vēsturiskais prikids - gambezons.



Iesildīšanās pirms sacensību sākuma.



indulgence arī mēģināja kā tas ir - šaut ar loku.



Vai viņš kur trāpīja - vēsture klusē.



Pirms 11.00 tauta reģistrējās un tika sadalīta šaušanas grupās. Ar gandarījumu uzzināju, ka es un sissy

būsim vienā grupā. Viņa sapņo mani apšaut.



11.00 notika instruktāža un visi izklīda mežā.



Un tad sākās...



Pirmais mērķis - lūsis uz egles un matrača fona :)



Šaujam pēc kārtas, pie katra mērķa mainoties vietām.



Vien maz cūciņ. Bulta... emmmm... - cirkšņa rajonā - mana.



sissy šauj nost Bembija mammu.



indulgence slēpj savu daiļo vaigu.



Vilks, vilks, nekur nevilks, tepat nošaus.



Dīķis, un otrā krastā - bebrs. Netrāpīsi - peldēsi pēc bultas.



Tagad kārta Bembija tētim.



Un šitais var būt pats Bembijs, bet man gribētos to vai nu par ļoti vientuļu teliņu vai Baskervilu suņa radinieku saukt.



Uz katru mērķi tiek šautas 3 bultas, līdz pirmajam trāpijumam. Viskrutķais - ar pirmo bultu iešaut sirdī, tad drīkst skaļi bļaut LONGBOOW!!!



Puse trases bija skaistā, koptā golfa laukā - otra puse - džungļos.



Dalībnieki - no pāri 70, līdz vienam sešgadīgam jauneklim.



Reizēm gadās trāpīt ne gluži tur, kur tēmēji.



Siguldas džungļos, lazdu ēnā stāv viens hotentots uz vakts...



Pavisam bija 14 lopi, bet jāiet bija 2 apļi - lai 28 mērķi tiktu izšauti.



Dažās sacensībās uz loka iedod uzlīmīti. Pavērtējiet šo veterānu...



Es uz dīķa fona. Nāvi bebriem!



Nemaz nav tik viegli tādam mazam lopam trāpīt...



sissy uz ziedošas ābeles un negaisa debesu fona.



Brīdis pirms šāviena.



Pēdējais mērķis - lācis. Kājas jau sāp, neieredzu kāpelēt pa kalniem un lejām, dodiet man garlaicīgu, līdzenu trasi.



Atelpas brīdis pēc trases iziešanas.



Labi cilvēki atraduši manu nozaudēto bultu.



Ap četriem - pusdienas. Pēc 5 stundu pastaigas ēst gribas - bet kafejnīcā nekā nav. Samierinamies ar skābu kāpostu zupu.



Atpūšoties, apsēžamies stūrītī un baudam saulīti.



Mans skābais ģīmis izskaidrojams ar to, ka iedzert ta nevaru - pie stūres...



17.00 - sākas apbalvošana.



Un pirmā vieta - igaunim. Kauns un negods.



Toties sissy var priecāties un lēkāt - viņa mani apšāva. Man 216 punkti, viņai - 242. Slava, slava aleluja, varēs mazbērniem stāstīt, kā reiz mani apšāva :)
Lai tak tiek bērnam prieciņš.

Nu, tālāk saposāmies un devāmies mājup. Pa ceļam motociklistiem bija laikam kāds vairošanās vai riesta periods - viņi bija visur. Pilni ceļi. Tā ka biju pie stūres, nevarēju nobildēt.
Izlaidis indulgence pie Teikas, iebraucu Bolderājā ap 19.00. Iepirkos un papriecājos par vakara debesīm.




Mājās mani sagaidīja abi bandīti - Kaža un Ješka.



Un virtuvē - ciemos atbraukusī sievasmāte.



Sieva deva buču un saviebās par savu momentuzņēmumu.
Ātri saķemmējās un pieprasīja parādes foto - tātad putnelis ķemmēts un glīts.



Tika pavakariņots.



Un pienāca laiks naktsmieram. Ap 22.00 vecākais tika iedzīts gultā.



Jaunākais aktīvi pretojās un veidoja opozīciju.



Bet arī viņš beidzot tika iemānīts gultā. Pēdējais kadrs - 22.41. Uz manis.



Un tad es nolūzu.

Tāda diena.

A vot stafeti nevienam nenodošu - neesmu tāds nelietis. Man šito trīs dienas vajadzēja sacerēt!