Kulta figūra ([info]melora) rakstīja,
@ 2004-09-18 13:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sexual education
Mūsu senčiem bijuši daži tiešām interesanti priekšstati par to, kā rodas bērni. Es jau neko nesaku par visiem Austrālijas aborigēnu mītiem, kas apgalvo, ka bērnu sievietē ieliek viņu galvenā dievība, vārdā Lielā Varavīksnes Čūska (tātad praktiski visi aborigēni radušies dievišķās ieņemšanas ceļā). Man pat nav nekas iebilstams pret dažām īru leģendām, kurās teikts, ka varonis Kukulins dzimis, viņa mātei norijot saules dievu, kurš bija pārvērties par mušu (morāle - neliec mutē visu, kas pagadās). Bet šī gan ir īsta pērle: Afrodīte, redziet, esot dzimusi no jūras putām, kas izveidojušās ap (atvainojiet, piedodiet) "jūras viļņos peldošo Urāna dzimumlocekli, no kura iztecēja asinis un sperma". Ļoti romantiski.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]koijots
2004-09-18 14:06 (saite)
Afrdīte nekad nebija bērns, bet gan mīlas dieviete. Ir atšķirība. Dieviete no meitenītes neizauga.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 14:22 (saite)
Man sagribējās sākt dauzīt galvu pret sienu.

Redzi, pastāv tāds jēdziens kā "vispārinošais vārds". Es būtu varējusi rakstīt arī "kā rodas cilvēki" vai "kā rodas būtnes", bet tādā gadījumā zūd labskanīgums un atsauce uz popkultūru. Un tu taču saproti, ka šis ieraksts ir vienkārši, cerams, asprātīga etīde, nevis zinātnisks traktāts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]koijots
2004-09-18 14:24 (saite)
nu jā jā
bet Afrodīte nekādā ziņā nebija bērns, tāpēc neder tekstā, kura temats ir: kā rodas bērni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 14:28 (saite)
Zini ko, lai vai kā, viņai vienalga bija periods, kad viņa nupat bija radusies. Bērnība var būt ne tikai fizioloģiska, bet arī metaforiska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]evergreen
2004-09-24 03:41 (saite)
vot vot taa jau ir iista kosmogonija, ne miits ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shelly
2004-09-18 14:06 (saite)
Nu, šajā stāstā vismaz ir atatāts viens reproduktīvais orgāns. Visādā ziņā izpratne par vīrieša lomu šajā mītā ir stipri augstāka nekā citām tautām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 14:26 (saite)
Tas gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lord
2004-09-18 18:44 (saite)
un kas Tevis minētajos faktos Tev šķiet dīvains?

P.S. palasi Džordžu Freizeru, jutīsies gudrāka.. :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 19:41 (saite)
Interesants, nevis dīvains. Interesants. Tas, kā šie priekšstati radušies, ir pašsaprotami un to laiku cilvēku domāšanas veidam pat diezgan loģiski. It īpaši aborigēniem :)

P.S. Nu iedod...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2004-09-18 19:43 (saite)
labi pārzini aborigēnu domāšanas īpatnības? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 19:46 (saite)
Es tev kādreiz iedošu vienu grāmatu no "Apvāršņa" sērijas. Atgādini nākamreiz. Ja es to atradīšu, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2004-09-18 19:49 (saite)
ok, cerēsim, ka Apvāršņa grāmatu sērijas grāmatiņas autors zina ko raksta, nevis klasiski nodarbojas ar PSRS tik raksturīgo populistisko pupulārzinātnisko pseidozinātni...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 19:56 (saite)
Autors tikai pieraksta kāda aborigēna dzīvesstāstu. Viņš tur diezgan plaši pastāstīja par aborigēnu leģendām, pasaules uztveri, dzīvesveidu, savstarpējām attiecībām, medicīnu, praktiski visu, ko varēja. Man liekas, es pat kādreiz tev kaut ko no turienes citēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2004-09-18 19:58 (saite)
ja vakarā būs laiks, uzrakstīšu viena Tungusijas mednieka dzīvesstāstu ar leģedām un pasaules uztveri... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-09-18 20:05 (saite)
Nu, pamēģini.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]etranger
2004-09-20 18:20 (saite)
Manuprāt, pilnīgi normāli. Ne tādi vien mīti ir lasīti.

(Atbildēt uz šo)


[info]drako
2004-10-12 22:31 (saite)
Tu aizmirsi, ka Urāns ir debesu un gaismas dievs ... un viņa pretpols ir Gaija - zeme.

Tā kā ja tā padomā, kas tā bija par putojošo jūru, (patausti maksti iekšpusē ... tās rieviņas vienā vietā gluži kā jūras dibenā) kurā pa vidam ar asinīm peldējās Urāna loceklis ...

Romantiski - tas gan :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]melora
2004-10-13 07:15 (saite)
Man gan, domājot par jūru, rodas asociācijas ar sirmo dievu Okeānu. Bet nu labi, pieņemsim. Fui, pē un vē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2004-10-13 07:49 (saite)
http://www.paleothea.com/SortaSingles/Gaia.html

... neatceros precīzi visu to plejādi, kā nu kurš dzimis, cik saprotu, šis vēl ir sīkums.

Pati Gaia esot devusi dzīvību gan Urānam, gan Pontam (jocīgi - pirmoreiz dzirdu tādu) - varbūt vienkārsi atmiņa par īsu, jo savulaik šito baigi pētīju. Interesanti ka pati Gaia ir dzimusi no Haosa - nu tipa no nekā - no tukšuma. Kā nu kurā versijā - arī Eros tādā veidā dzimis.

Patiesībā ir tā, ka attiecība uz daudziem dieviem vienas vienotas koncepcijas par to, ka kas ir dzimis nav - tajā grieķu panteonā mūžīgi ir atsevišķi dievi, kuri atkarībā no mīta vecuma, autora un viņa fantāzijas, viens un tas pats dievs var būt cēlies daudz dažādos veidos un no dažādiem dieviem.

Ak jā - un cik es atceros tik izteiktas dievu rašanās teiksmas ir tikai grieķiem ... visas pārējās tautas, kas pārņem un pielāgo grieķu panteonu stipri novienkāršo šodievu rašanās plejādi vai vispār par to aizmirst ... jā citos panteonos dievi kopojas un dara visas lietas, bet lielākoties viņi ir paši par sevi un mūžīgi - ne no viena nedzimusi un neradīti.

Attiecībā uz grieķu panteonu man kaut kādā brīdī savulaik radās doma, ka tas ar savām dievu klanu nomaiņām kaut kādā mērā atspoguļo dažādus reliģiskos priekštatus, kas šinī vietā ir nākuši un pārklājušies.

Tas varētu būt kā mitoloģiska hronoloģija - sākumā te dzīvoja cilveki, kas ticēja dievietei mātei, tad nāca jauns funktieris, ka bez dievietes mātes ir arī dievs - debesu tēvs (vai arī ienāca iekšā etnoss, kuram jau bija priekštats par dievs debesis - māte zeme duālismu), un tad jauns slānis (Kronoss) un tad beigās nāk Zevs (Pērkons), kurš notriec no troņa pats savu tēvu - Kronosu un paliek valdījumā "līdz šai baltai dienai"

Jā - ja kas šinī konteksŧā kā radušies priekštati par konkrētu dievu - Afrodīte, jeb pareizak sakot viņas tēļs, cik es zinu ir importēta no tuvajiem austrumiem, kur bija pazīstama kā Izīda / Astarte. Tuvo austrumu kultūrām bija laikam spēcīgāk izstrādājies mātes dievietes tēls nekā patriarhālajiem indoeiropiešiem (joprojām nikni pretojos tiem etnografiem, kas uzskata, ka indoeiropieši kaut kur kādā laika posmā bijuši matriarhātā un pielūguši kādu nez tur dievieti māti, bet tas tā - mans subjektīvais viedoklis - tāpat tas viss ir tikai apstraktas re'konstrukcijas un prātojumi)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-10-13 10:22 (saite)
Jā, es arī kādu laiku ar to visu aizrāvos. Grieķu mīti ir ļoti bagāti un dzīvi. Zinu, ka daži man nepiekritīs, bet man tie patīk labāk par pārējo tautu mitoloģiju. Varbūt vienkārši tāpēc, ka par grieķu dieviem es zinu visvairāk.

Starp citu, reiz es sajūsminājos par kaut kur dzirdētu skandināvu mītu, kā radies cilvēks. Pēdējā sastāvdaļa laikam bija Tora spļāviens un kaut kādi sviedri no padusēm. Vikingi acīmredzot bijuši augstās domās par cilvēku dzimumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2004-10-13 10:35 (saite)
Man domāt, ka tā visa ir apzināta valoda kurā viss notiek ne tā, kā tas notiek patiesībā ...

Ir viens mūsu pašu pastāsts par to, kā saimes istabā mātei nāk dzemdības un vecāki visus bērnus dzen ārā, ziemas salā no mājas, lai stārķi neaizbiedējot uz ko vecākais dēls neapmierināts atrūc, lai labāk iet ārā pats vaininieks, salt, kas to stārķi pa naktīm barojis ;-D

Nevajag domāt ka senie ir bijuši tik aprobežoti savā izpratnē par procesiem dabā ... viņi daidz ko saprata ... viņiem tikai patika to pasniegt ... nu savādāk ...

Kāds no šejieniešiem ir lasījis Janoami? Joprojām atceros aprakstīto diskusiju, kur baltā meitene virsaitim apskaidro to, kur viņasprāt nonāk tie seņča pelnveidīgie pīšļi ko viņi tik svētsvinīgi kopā ar banānu biezeni (?) bēru cermonijā notiesā, nonāk ... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-10-13 11:05 (saite)
Jā, tas bija banānu biezenis. Kaut kā sagrūsts un sastampāts kopā ar tiem pīšļiem, lai vispār varētu dabūt iekšā. Toties virsaiša arguments arī bija diezgan labs - nevar taču sencim uzgāzt uz krūtīm zemi, kas viņam spiestu uz krūtīm.

Es to grāmatu lasīju ļoti sen, kad vēl biju bērns, un atceros, ka biju ļoti pārsteigta, ka eksistē arī tādi indiāņi. Man līdz tam visi indiāņi asociējās ar stepju un prēriju brašajiem, garmatainajiem auļotājiem. Cik sapratu, tas bija patiess stāsts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2004-10-13 12:02 (saite)
Nu tas tiek uzskatīts par diezgan autentisku etnogrāfisku aprakstu par šo cilšu dzīvi ...

Ja atceries, visu vēsturi, tā meitene tiešām, maza būrama nonāca indiāņu vidū, izbaudīja visu virsaišu uzmanību un beigās ... īsti neatceros, itkā atgriezās civilizācijā, bet tur jau viņai negāja viegli ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]melora
2004-10-13 12:15 (saite)
Jā, atgriezās pie baltajiem cilvēkiem kopā ar saviem pusindiāņu bērniem, un tur visi uz viņiem skatījās kā uz izdzimteņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?