D[ra]kone (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} drako) rakstīja, |
http://www.paleothea.com/SortaSingles/G
... neatceros precīzi visu to plejādi, kā nu kurš dzimis, cik saprotu, šis vēl ir sīkums.
Pati Gaia esot devusi dzīvību gan Urānam, gan Pontam (jocīgi - pirmoreiz dzirdu tādu) - varbūt vienkārsi atmiņa par īsu, jo savulaik šito baigi pētīju. Interesanti ka pati Gaia ir dzimusi no Haosa - nu tipa no nekā - no tukšuma. Kā nu kurā versijā - arī Eros tādā veidā dzimis.
Patiesībā ir tā, ka attiecība uz daudziem dieviem vienas vienotas koncepcijas par to, ka kas ir dzimis nav - tajā grieķu panteonā mūžīgi ir atsevišķi dievi, kuri atkarībā no mīta vecuma, autora un viņa fantāzijas, viens un tas pats dievs var būt cēlies daudz dažādos veidos un no dažādiem dieviem.
Ak jā - un cik es atceros tik izteiktas dievu rašanās teiksmas ir tikai grieķiem ... visas pārējās tautas, kas pārņem un pielāgo grieķu panteonu stipri novienkāršo šodievu rašanās plejādi vai vispār par to aizmirst ... jā citos panteonos dievi kopojas un dara visas lietas, bet lielākoties viņi ir paši par sevi un mūžīgi - ne no viena nedzimusi un neradīti.
Attiecībā uz grieķu panteonu man kaut kādā brīdī savulaik radās doma, ka tas ar savām dievu klanu nomaiņām kaut kādā mērā atspoguļo dažādus reliģiskos priekštatus, kas šinī vietā ir nākuši un pārklājušies.
Tas varētu būt kā mitoloģiska hronoloģija - sākumā te dzīvoja cilveki, kas ticēja dievietei mātei, tad nāca jauns funktieris, ka bez dievietes mātes ir arī dievs - debesu tēvs (vai arī ienāca iekšā etnoss, kuram jau bija priekštats par dievs debesis - māte zeme duālismu), un tad jauns slānis (Kronoss) un tad beigās nāk Zevs (Pērkons), kurš notriec no troņa pats savu tēvu - Kronosu un paliek valdījumā "līdz šai baltai dienai"
Jā - ja kas šinī konteksŧā kā radušies priekštati par konkrētu dievu - Afrodīte, jeb pareizak sakot viņas tēļs, cik es zinu ir importēta no tuvajiem austrumiem, kur bija pazīstama kā Izīda / Astarte. Tuvo austrumu kultūrām bija laikam spēcīgāk izstrādājies mātes dievietes tēls nekā patriarhālajiem indoeiropiešiem (joprojām nikni pretojos tiem etnografiem, kas uzskata, ka indoeiropieši kaut kur kādā laika posmā bijuši matriarhātā un pielūguši kādu nez tur dievieti māti, bet tas tā - mans subjektīvais viedoklis - tāpat tas viss ir tikai apstraktas re'konstrukcijas un prātojumi)
... neatceros precīzi visu to plejādi, kā nu kurš dzimis, cik saprotu, šis vēl ir sīkums.
Pati Gaia esot devusi dzīvību gan Urānam, gan Pontam (jocīgi - pirmoreiz dzirdu tādu) - varbūt vienkārsi atmiņa par īsu, jo savulaik šito baigi pētīju. Interesanti ka pati Gaia ir dzimusi no Haosa - nu tipa no nekā - no tukšuma. Kā nu kurā versijā - arī Eros tādā veidā dzimis.
Patiesībā ir tā, ka attiecība uz daudziem dieviem vienas vienotas koncepcijas par to, ka kas ir dzimis nav - tajā grieķu panteonā mūžīgi ir atsevišķi dievi, kuri atkarībā no mīta vecuma, autora un viņa fantāzijas, viens un tas pats dievs var būt cēlies daudz dažādos veidos un no dažādiem dieviem.
Ak jā - un cik es atceros tik izteiktas dievu rašanās teiksmas ir tikai grieķiem ... visas pārējās tautas, kas pārņem un pielāgo grieķu panteonu stipri novienkāršo šodievu rašanās plejādi vai vispār par to aizmirst ... jā citos panteonos dievi kopojas un dara visas lietas, bet lielākoties viņi ir paši par sevi un mūžīgi - ne no viena nedzimusi un neradīti.
Attiecībā uz grieķu panteonu man kaut kādā brīdī savulaik radās doma, ka tas ar savām dievu klanu nomaiņām kaut kādā mērā atspoguļo dažādus reliģiskos priekštatus, kas šinī vietā ir nākuši un pārklājušies.
Tas varētu būt kā mitoloģiska hronoloģija - sākumā te dzīvoja cilveki, kas ticēja dievietei mātei, tad nāca jauns funktieris, ka bez dievietes mātes ir arī dievs - debesu tēvs (vai arī ienāca iekšā etnoss, kuram jau bija priekštats par dievs debesis - māte zeme duālismu), un tad jauns slānis (Kronoss) un tad beigās nāk Zevs (Pērkons), kurš notriec no troņa pats savu tēvu - Kronosu un paliek valdījumā "līdz šai baltai dienai"
Jā - ja kas šinī konteksŧā kā radušies priekštati par konkrētu dievu - Afrodīte, jeb pareizak sakot viņas tēļs, cik es zinu ir importēta no tuvajiem austrumiem, kur bija pazīstama kā Izīda / Astarte. Tuvo austrumu kultūrām bija laikam spēcīgāk izstrādājies mātes dievietes tēls nekā patriarhālajiem indoeiropiešiem (joprojām nikni pretojos tiem etnografiem, kas uzskata, ka indoeiropieši kaut kur kādā laika posmā bijuši matriarhātā un pielūguši kādu nez tur dievieti māti, bet tas tā - mans subjektīvais viedoklis - tāpat tas viss ir tikai apstraktas re'konstrukcijas un prātojumi)
Nopūsties:
