Jā, tas bija banānu biezenis. Kaut kā sagrūsts un sastampāts kopā ar tiem pīšļiem, lai vispār varētu dabūt iekšā. Toties virsaiša arguments arī bija diezgan labs - nevar taču sencim uzgāzt uz krūtīm zemi, kas viņam spiestu uz krūtīm.

Es to grāmatu lasīju ļoti sen, kad vēl biju bērns, un atceros, ka biju ļoti pārsteigta, ka eksistē arī tādi indiāņi. Man līdz tam visi indiāņi asociējās ar stepju un prēriju brašajiem, garmatainajiem auļotājiem. Cik sapratu, tas bija patiess stāsts?