sick transit
ziniet, reizēm man tomēr uzmācas pamatīgs nīgrums pret debīlo mūsdienu literatūru visus velbekus, palanakus un hēgus ieskaitot, nerunājot tur jau par visādiem klīniskiem gadījumiem, tipa, beigbederu un viltus trīsgraudu-koelju-PET 0,5 pudelē
izeja paliek vai nu tikai lasīt un pārlasīt platonovu, vai nu arī harijs poters, kas vispār, kā saka, zamečateļno

bet tad misters braitsaids komentos piegādā ar visu loģistiku pa tiešo no zooparka...

"Par ko būs šī grāmata? Par mums, par mūsu dzīvi un cilvēkiem, kuri ir mums apkārt. Tā ir sievietes dzīve, kura attīstās atbilstoši viņas lēmumiem, kurus viņa pieņem katru sekundi. Tās ir viņas ikdienas emocijas, par kurām, atkarībā no situācijas, valda vai nu viņa vai otrādi. Tās ir viņas prieki un bēdas, tās ir viņas asaras un smiekli, kas piepilda telpu un iepriecina citus. Tās ir viņas vājības: vīrieši, vīns un jūra.

Tā ir katra no mums, mūsu vēlmes, kas dzīvo dziļi mūsu sirdī, bet kuras mēs baidāmies izpaust, jo varbūt tas nav labi, nav godīgi, nav ētiski. Vai tas var būt arguments, ja vēlamies dzīvot saskaņā ar sevi? Vai grāmatas varone atradīs sevi un būs tik spēcīga, lai valdītu pār emocijām? Tās ir atbildes, uz kurām nevaru jums atbildēt, bet kuras jūs iegūsiet lasot šo grāmatu. Manai grāmatai nav plāna, pēc kura tā tiktu rakstīta, tā ir varone, kura dzīvo pati savu dzīvi, kurai autore nav iedevusi striktu shēmu, pēc kuras vadīties. Varone izbauda dzīvi, neatsakoties ne no sāpēm ne no prieka, jo tas viss veido viņu par personību. Galu galā tas viss veido mūs. Kas tas ir? Tās esam mēs pašas. Mēs veidojam savu dzīvi un nevis kāds cits. Un neviens cits mūsu dzīve nav vainojams. Lūk, par to arī ir šī grāmata. Laipni lūgti sievietes pasaulē! (sāc lasīt nekavējoties!)

ебаный насос, жора, где ты был? (c)

...nu un tad sāk likties, ka viss taču nemaz nav tik slikti, hēgam par mērkaķi grāmata laba atkal