Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Tuesday, November 13th, 2012 | 8:45 am [sirdna]
 |
12.Un otrās dienas rītā no mākoņa nolaidās tukls eņģelis. 13.Un viņa rokā bija grāmata. 14.Un viņš teica, atkal brilles aizmirsu. 15.Un bija zobu griešana un zūdīšanās. 16.Bet viss beidzās labi. r_h un spkwrds affair un neetiskiJūsu iespējamās tēmas: Noindēt orku sevī. Veļu laiks Mazpisānos. Tarakāni manos bēniņos. Aitas uzruna. Rīt ap 12:00 paskatīsimies, kuros kapos zvanīs! | | Monday, November 12th, 2012 | 1:00 pm [sirdna]
 |
Tuvojas gaisma... Riteņi klab arvien skaļāk... Sakarā ar kandidatūru iztrūkumu, tiks ieviests Ventilatora vēsturē nebijis pasākums. Ja kāds jūtas kreatīvs, var iesūtīt savu darbu Ventilatoram; pirmais iesūtītais darbs taps pieņemts un izlikts pretī neverbalaateja radījumam. Ja ne, tad ne - neverbalaateja uzvarēs sakarā ar pretinieka neierašanos uz dueli.Ventilatorists jimmy nepadodas un stājas kritušā brookings vietā. jimmy vs neverbalaateja Tēma: Zāles smarža. mirdzums vs martcore Tēma: Kaktusā atrastās piezīmes. Paveiktais jāiesniedz līdz trešdienai, 14.novembrim, plkst 12:00.Darbus jāraksta šajā komūnā. Publiskai apskatei tie parādīsies pēc administrācijas apstiprinājuma iesniegšanas termiņa beigās. Balsošana notiks līdz piektdienas, 16.novembra, plkst 12:00. Tēmas "Labs darbs nepaliks nesodīts" un "Persijas Princis" briest otrajai Ventilatora kārtai. Uz trešdienu atgūst samaņu: r_h un spkwrds affair un neetiski | 12:04 pm [sirdna]
 |
| 11:56 am [sirdna]
 |
Unikāla iespēja ielēkt aizbraukušajā jumtā! Ventilatorists brookings ir brīdinājis, ka sakarā ar apstākļiem izstājas no turpmākās cīņas par Ventilatoru. Jautājums, izkliegts skaļi un pacilājoši - vai kāds/kāda nevēlas mesties uz radošās ambrazūras un piedalīties šai Ventilatora mačā pret neverbalaateja? Savādāk ļ.cien. neverbalaateja nevarēs pilnībā izbaudīt uzvaras saldo garšu, kas ir šausmīgi. Sakarā ar šo notikumu pavērsienu jaunā mača tēmas un dalībnieki taps pasludināti 13:00. | | Sunday, November 11th, 2012 | 6:39 am [sirdna]
 |
Nākošais duēlis. Rīta stundai mutē visādas materiālas un spirituālas vērtības. Piemēram, pirmdienas Ventilatora iespējamās tēmas. Raugiet, brookings un neverbalaateja mirdzums un martcore, jūsu iespējamās tēmas! Kaktusā atrastās piezīmes. Zāles smarža. Persijas Princis. Labs darbs nepaliks nesodīts. Pirmdien, 12:00 noskaidrosim, kurš būs hū. | | Friday, November 9th, 2012 | 1:40 pm [jimmy]
 |
Man baigi negribas ļaut tam Sprīdītim vinnēt ar to dumo GāPēEs. Viņam rūtains krekls un frīkaina bārda, karoče Džimijs izdomāja, ka lai arī šobrīd darbā tukšo piekto vīna glāzi jo rīt viņam ir dzimšanas diena, no Ministra papīri laikam netanāks un ieskatoties pulkstenī ieraugu, ka ventilatoram esmu nokavējis vien 1:40h, kas priekš patoloģiska kavētāja nav nekas traks, tad kaut kas ātri jāuzcepj, lai sliktais Sprīdītis neuzvarētu. Nu vismaz lai būtu piedalījies.
Veras man virsū visādi feisi - Patiesība ir tur. Kur? Nu tur pa kreisi.
Adītās zeķītēs Baibiņa sēž. Man piektā glāzīte feisā Citiem Baiba sēž aknās. Baibiņa ir labējā? Kreisā.
Sprīdītis ķēķī kociņu drāž Devour to izmanto stilam. Šodien Sprīdītim labējam jābūt, Varbūt kreisam vai zilam?
Veras man virsū vidādi feisi. Kolēģi skatās greizi. Patiesība ir pa kreisi.
(rakstīt atskaņās tas ir augstais stils, ja tā neraksti, tad esi zils) | 12:07 pm [sirdna]
 |
Patiesība ir tur, pa kreisi. Tēma:Patiesība ir tur, pa kreisi jimmy - ja kādas tuvākās stundas laikā uzrodas darbs, administrācija, iespējams, to pieņems. Ja ne - jau var sākt apsveikt devour ar uzvaru pirmajā kārtā Vispār, jimmy nāca klajā ar šo, ko Ventilatora administrācija publicē ārpus konkursa, tīri aiz vispārējas cieņas pret dzeju. Darbu administrācija neizsniedz balsošanai pamatā tāpēc, ka tas ir tapis kā atbilde konkurenta darbam, kas, pēc eksaltētās administrācijas domām, nav košēri. devour devums cilvēcei Balsošana (ja nu līdz tai nonākam) notiek pie šī ieraksta, komentāros ierakstot labākā darba autora niku. Balsošana beigsies pirmdien, 12.novembrī, 12:00 | | Thursday, November 8th, 2012 | 5:54 pm [devour]
 |
21. gadsimta Sprīdīdis...jeb stāsts par to, ka posta virsrakstam ne vienmēr jābūt par tēmu. ( stāsta turpinājums... ) | | Friday, November 9th, 2012 | 12:04 pm [sirdna]
 |
| 12:03 pm [sirdna]
 |
On behalf of pievakare Atrasts nav zagts!- noteica zakitis un izrava burkanu. Sastadijusi te visadus labumus! | 8:32 am [komentators]
 |
Es uzaugu nelielā ciematā un apmeklēju vienīgo ciemata skolu. Es biju diezgan introverts bērns un ne ar vienu citu skolasbiedru ilgi nemācēju sadraudzēties. Bet vienu reizi, sev nesaprotamu instinktu vadīts (varbūt man vienkārši bija garlaicīgi), es uzņēmos vainu klasesbiedra Kārļa pastrādātā nedarbā un, tā kā man bija labas atzīmes, skolotāja tikai nogrozīja acis un neko neteica. Kārļa sods noteikti būtu daudz lielāks, to viņš saprata, bija man pateicīgs un mēs palēnām sadraudzējāmies.
Šķiet, ka tas bija pēc kādiem diviem gadiem, kad Kārlis nezin no kurienes iemācījās "joku", kas saucās "atrasts nav zagts". Joku viņš regulāri izspēlēja "atrodot" manā somā, penālī, vai, ja viņš ciemojās pie manis - istabā dažādas manas lietas un ar uzvarošu balsi paziņoja: "Atrasts nav zagts". Par daudzām lietām - zīmuļiem, dzēšgumijām, nevērtīgiem faņķikiem un pussaplīsušiem komiksiem man bija vienalga, bet problēmas sākās, kad viņš "atrada" manu mīļāko pildspalvu un dažus unikālus Lego gabalus. Lego toreiz skaitījās kaut kas ekskluzīvs, tāpēc es biju neticami nikns uz Kārli. Es sākumā mēģināju kaut ko teikt, bet visi mani argumenti atdūrās pret viņa "bet es taču to atradu!" un viņš nebija pierunājams. Mēģināt mantas atņemt bija bezjēdzīgi, jo viņš bija stiprāks par mani. Pakāpeniski tas sāka krist uz nerviem aizvien vairāk un vairāk, es vienā brīdī jau biju samierinājies ar savu mantu zaudēšanu, bet tas, ka Kārlim viens un tas pats joks neapnika, bija neizturami.
Kādu dienu es uzaicināju viņu pastaigāties pa mežu. Nu labi, tas izklausās romantiskāk nekā bija, mans uzaicinājums bija saistīts ar beigtu zvēru meklēšanu - mēs vienreiz bijām redzējuši beigtu mežacūku un tas mums šķita krutākais skats mūsu dzīvē. Kārlis ar prieku piekrita un mēs devāmies skraidīt pa mežu. Ierasto taku vietā es novirzījos uz purva pusi, sakot, ka no rīta dzirdēju šāvienus tajā virzienā. Mēs skrējām, mētājām čiekurus, mēģinājām viens otru nogāzt no kājām un bija jautri. Pēc brīža mēs nonācām līdz purvam. Kārlis sajuta mitro gaisu -Man šitāds gaiss nepatīk, viņš teica -Es zinu, nomurmināju -Ko? -Es zinu, kur iet. Skaties, tur ir taka! Es rādīju uz taku gar purva malu, kas ieskauta ar brikšņiem no abām pusēm, izskatījās lieliski. Kārlis nespēja atturēties. Mēs paskrējām uz priekšu pa taku vēl kādas pāris minūtes, bet Kārlis sāka samazināt tempu. To redzot, es iesaucos "Klausies, man šķiet, ka tur aiz brikšņiem kaut kas ir" un mēs skrējām tālāk.
Pēc neilga brīža Kārlis pēkšņi apstājās un noliecies, turot rokas uz ceļiem izdvesa "Paga.....". Viņa elpa bija smaga un šķita, ka viņam kaut kas ar kaklu ir noticis. "Es tūlīt....," Kārļa rokas nobrauca gar bikšu kabatām. Neko tur neatradis viņš ar neticību sejā pavērsās pret mani. Es vienaldzīgi uz viņu skatījos. "Kas..." Kārlis mēģināja runāt, bet viņu pārtrauca klepus lēkme. Brīdi paklepojis viņš mēģināja runāt vēlreiz, bet neizdvesis vairāk par vienu zilbi viņam atkal atsākās klepus. Šoreiz katra viņa ieelpa bija dziļa un, kā varēja spriest pēc viņa sejas un rokas, kas turēja krūšu rajonu - sāpīga. Izelpas vietā bija klepus, kas beidzās ar nelielu svilpienu, lai gan neizskatījās, ka viņam būtu uznākusi vēlme pēc svilpošanas. Pēc katras garās ieelpas viņš mēģināja uzsākt teikumu, bet tā vietā no mutes nāca kārtējā klepus kārta. Redzēdams, ka es nereaģēju uz viņa pēkšņajām problēmām, Kārlis saliecies pienāca klāt un ar brīvo kreiso roku (labā joprojām bija uz krūtīm) satvēra mani. Es nereaģēju un izskatījās, ka tas Kārli saniknoja, un viņš centās man ar kreiso roku iesist. Es viņa roku satvēru un atgrūdu viņu nost no sevis. Kārlis saļima uz zemes un saliecies, turot vēderu, turpināja klepot. Teikt viņš vairāk neko nemēģināja, acīs parādījās asaras un sejas āda ieguva viegli zilganu nokrāsu. Pēc brīža viņš pārtrauca klepot fokusējot visus centienus uz elpošanu, kas ar katru brīdi kļuva aizvien smagāka.
Man apnika viņu vērot, es piegāju viņam klāt, izvilku no kabatas Kārļa inhalatoru, nometu to viņam blakām uz zemes un noteicu "Atrasts nav zagts, Kārli!" | 12:01 pm [sirdna]
 |
Rezultāti. Nepacietīgi gaidītais: Tēma:Jancīša neticamie piedzīvojumi viņpasaulē ld uzvar sakarā ar ierašanos uz dueli Tēma: Pēterīša šokējošās izdarības astrālajā plāksnē alcoholic 10 balsis osinsh 8 balsis ld un alcoholic - jūs esat iekļuvuši nākamajā Ventilatora kārtā! degeneralis un osinsh izstājas no turpmākās cīņas. | 10:15 am [sirdna]
 |
Vēl pāris stundas varat ietekmēt ventilators kārtējā dueļa iznākumu. Nospiedošam vairumam planētas iedzīvotāju šī ekskluzīvā iespēja nav pieejama! | | Wednesday, November 7th, 2012 | 9:33 am [ld]
 |
Jancīša neticamie piedzīvojumi viņpasaulē Nupat sekundes simtdaļu atpakaļ Jancītis smējās kā kutināts un ietriecās ceļmalā augošā kokā, bet tagad viņš viegli planēja nekurienē, tādā kā miglas vālā. rokas, kājas jutās tā kā aukliņā iesietas un galvu arī nevarēja pakustināt. Lēnām un nenovēršami tuvojās kaut kas milzīgs un liels. beigu beigās Jancītis uz tā piezemējās. cietzeme. migla bija izklīdusi. visapkārt pletās plašums, nekopts lauks vietām aizaudzis krūmiem, pamalē jautās būt mežs. pēkšņi gluži kā no zemes izaugusi, blakus Jancītim uzradās kāds skuķis, valšķīgi uzsmaidījusi viņam tā dzirkstīgi uzsauca "esi sveicināts, Jancīti, viņsaulē!" Jancīts mēģināja, ko atbildēt, bet mute palika mēma. Pirmajai blakus nostājās vēl viena "āā, tikko ieradies, vēl mēle nav atraisījusies, bet gan jau, gan jau šausmas pārvarēs mēmumu". Jancītis sarāvās. kādas šausmas? viņš gribēja jautāt, bet meitenes ieraudzījušas viņa lielās izbaiļu pilnās acis sāka smieties un pazuda kā nebijušas.
Kas tās par šausmām Pēterītis drīz vien uzzināja. Viņsaule nebija nekāda medusmaize. Cietzeme, kas pirmāk atgādināja veco labo planētu Zeme, nemaz nebija radināta pie kārtības. tā nevis vienmērīgi griezās uz vienu pusi, bet grozījās drīzāk kā acis dobuļos. nekad nevarēja zināt, kas sekos. kļūs tumšs vai gaišs, būs ziema vai vasara, karsti vai auksti. runājot par šausmām - tās te bija visu veidu - viduslaiku šausmas, kara šausmas, parastu sadistu šausmas. šausminātāji spēja uzrasties jebkurā mirklī un vietā. pats briesmīgākais šausmu sakarā bija tas, ka atbrīvošana nenāca, ne arī tās aizmirst varēja.
Abas meitenes, kuras kā izrādījās sauca Sarmīte un Ilzīte, joprojām uzradās šad un tad ne sauktas ne aicinātas. vienmēr smejošas un jautras. Jancīša muti kliedzieni bija atdarījuši un nu viņš salauzts un drūms pajautāja kā tas iespējams, ka viņam šitā jācieš, bet meitenes apkārt lēkā kā jauni kazlēni. abas sāka smieties. "Tu domā, ka tu tāds vienīgais nabadziņš? mēs to visu jau esam pieredzējušas, mēs tagad esam nākamajā līmenī!" sāka krist sniegs. "nākošais līmenis?" Jancītis jautāja "ka nokļūt nākošajā līmenī?" Sarmīe kļuva nopietna "tas tev jāiemācas pašam." Jancītis neatlaidās "tad iemāciet man vismaz uzrasties un pazust, kā jūs to darat!" meitenes saskatījās un izgaisa ne vārda neteikušas.
tā tas turpinājās kādu laiku. reiz pēc pastaigas ar spāņu zābakiem Jancītim likās, ka nu gan viss, ka viņš vairs necelsies, bet tad atkal uzradās jautrītes. pabikstīšuas viņu vietās un paķiķinājušas par viņa bezpalīdzīgo stāvokli, Ilzīte nometās uz zemes pie viņa tā saucamajām pēdām un ņēmās laizīt un sūkt viņa kreisās kājas lielo īkšķi, jeb pareizāk sakot to, kas no tā bija palicis. tad notika, kas ļoti dīvains - vispirms viena Pēterīša kāja, pēc tam otra sāka pūsties kā balons līdz beidzot abas kājas atguva iepriekšējo formu un struktūru. Jancītis spēja vien novaidēties pārsteigumā, taču Sarmīte uzsita knipi un abas atkal pazuda kā nebijušas.
palēnām Jancītim radās apjausma kā tik ārā no pirmā līmeņa un kādu dienu Ilzīte nevis izauga viņam pie kājām, bet lēni nāca pār lauku. tā bija pirmā reize, kad Jancītis redzēja viņu vienu. "kur tad Sarmīte palikusi?" "Sarmīte pabeidza elles lokus, ieguva aizmiršanos un tiesības atdzimt. mēs tik daudz kopā piedzīvojām... kas zin vai es viņu kādreiz vēl satikšu un satikšu, tad neatpazīšu.." Ilžuks bija galīgi sašļucis. Jancīt parāva nelaimes čupiņu aiz matu pinkas "skaties, ko es iemācījos!" viņš iesaucās un tajā mirklī izzuda. Ilzīte pārsteigta lūkojās apkārt. tad kāds sāka maigi kodīt viņas skaustu. tas bija Jancītis, kurš bija pārgājis nākošajā līmenī! Panākumu spārnots Jancītis kļuva pārdrošs. viņš zināja, ka kādu dienu sasniegs arī pēdējo elles loku. ja jau tāds skuķis kā Sarmīte to spēja, tad arī viņš to spēs! turklāt te bija arī Ilzīte, kura meklēja kompāniju... viņs iekoda stiprāk un Ilzīte nodrebēja "... piedzīvojumi varēja sākties!" | 12:09 pm [sirdna]
 |
Jauns Ventilatora spārnu vēziens komentators vs pievakare Tēma: Atrasts nav zagts. jimmy vs devour Tēma: Patiesība ir tur, pa kreisi. Paveiktais jāiesniedz līdz piektdienai, 9.novembrim, plkst 12:00.Darbus jāraksta šajā komūnā. Publiskai apskatei tie parādīsies pēc administrācijas apstiprinājuma iesniegšanas termiņa beigās. Balsošana notiks līdz pirmdienas, 12.novembra, plkst 12:00. Tēmas "Ko es patiesībā domāju par trešdienām" un "Mans ledusskapis ir citplanētietis" briest otrajai Ventilatora kārtai. Uz pirmdienu radošā gatavības stāvoklī nonāk (vai vismaz atdzēš kontu!) : brookings un neverbalaateja mirdzums un martcore | 12:06 pm [sirdna]
 |
Jancīša neticamie piedzīvojumi viņpasaulē Tēma: Jancīša neticamie piedzīvojumi viņpasaulē ld un degeneralis - darbi vēl nav iesniegti. Administrācija ir tikpat labsirdīga, cik netaktiska, un labprāt pagaidīs, ja darbus vispār paredzēts iesniegt. Ja ne, tad neko, jūsu Ventilators ir aizgriezies. Negaidīts sižeta pavērsiens - ld nevīstošais Balsošana komentāros, kas šoreiz ir formalitāte pirms ld triumfālās iejāšanas Ventilatora otrajā kārtā. | 12:05 pm [sirdna]
 |
Pēterīša šokējošās izdarības astrālajā plāksnē Tēma:Pēterīša šokējošās izdarības astrālajā plāksnē osinsh nevīstošais alcoholic nevīstošais Balsošana notiek pie šī ieraksta, komentāros ierakstot labākā darba autora niku. Balsošana beigsies piektdien, 9.novembrī, 12:00 | | Tuesday, November 6th, 2012 | 10:12 pm [osinsh]
 |
var arī "Pēterīša šokējošās izdarības astrālajā plāksnē", visādi var Kamēr Pecke blandījās pa astrālu un ignorēja uzmācīgās domas par dzīvesbiedrenes Sāhras un kaimiņa Moišas avantūru, kurai nav nekāda sakara ar šo stāstu , Nācis aizgāja uz balkonu uzvilkt dūmu. Viņš izvilka no kabatas divas šķiltavas – viena no tām kalpoja par gāzes avotu, otra par strādājošu kramu. Tā nu iešķīla Nācis guni un piepīpēja.
Vai nu vakardienas viskijs vai kas, bet roka, liekot atpakaļ kabatā piešķilšanas instrumentus satrīcējās un krama-instruments izslīdēja starp pirkstiem un, rikošetējis no vairākām plaknēm, pārvilka pār balkona malu.
Pēc kāda brīža uz balkona iznāca arī norūhpējies Pecke. Sameklējis cigareti, viņš palūkojās uz Nāci klusā jautājumā pēc uguns. Uz ko Nācis atbildēja ar īsu „Man ir tikai gāze”. | 9:14 pm [alcoholic]
 |
Tēma: "Pēterīša šokējošās izdarības astrālajā plāksnē." DORA
Hanss aizpīpēja vēlvienu cigareti un nervozi paskatījās uz savu pārinieku, kurš sķietamā mierā vadīja zilo policijas Opel Kadet pa Berlīnes ielām. Hanss zināja kurp viņi brauc un zināja kādēļ. Tas viņu darīja nervozu, jo šī bija tikai otrā darba nedēļa šajā policijas iecirknī un viņš labprāt būtu palicis strādāt savā mazpilsētas policijas iecirknī, tikvien, ka Dora gribēja pārcelties uz lielpilsētu, jo viņai bija apnicis viss tajā draņķa pilsētelē - viņa bija izsalkusi pēc skaistiem vakariem restorānos un pļāpām ar savām studiju biedrenēm.
-Kā tu vari būt tik mierīgs, zinot kas mūs tur sagaida?", Hansss vaicāja savam pāriniekam, nervozi ievelkot dūmu no cigaretes. -Kā tu zini ka es esmu mierīgs?" pārinieks atvaicāja. -Tu izskaties mierīgs. -Izskats neko nenozīmē. Izskats ir maldinošs un ikviens, kas pieprot savu darbu, zin kā noslēpt tā radītās emocijas un noslēpt tās aiz pavisam ikdienišķa pilsoņa maskas. Gluži ka tas nelietis, ko mēs mēģinam notvert jau gadiem. Viņš zin ko viņš dara un viņš zin kā to izdarīt, lai paliktu neatmaskots. -Kā viņš panāk to, ka nav ne mazākā pieķeršanās punkta? Kā var būt, ka cilvēks aiz sevis neatstāj nekādas pēdas? -Cilvēks! Tu saki cilvēks! Es neesmu pavisam drošs ka tas ir cilvēks, ko mēs mēģinam notvert.
Hanss aizsmēķēja vēlvienu cigareti.
-Kas tad? -Es vadu šīs lietas izmeklēšanu jau desmit gadus. Es zinu, ka cilvēks nebūtu spējīgs paveikt ko tik ļaunu. Mūsos ir iekodēta morāle un nekas nespēj to izdzēst. Visi sērijveida slepkavas ir pretīgi, bet analizējot viņu rīcību ir iespējams sataustīt kaut nelielas morāles paliekas. -Varbūt, ka viņš ir jucis, neprātīgs! -Jā, bija tāda teorija, bet jukuši cilvēki pieļauj kļūdas. Pat ģēniji pieļauj kļūdas. Šie gadījumi ir kautkas unikāls - viss ir perfekts, sterils līdz pretīgumam.
Hanss saviebās, atceroties ainu pirms nedēļas, kad viņi uzlauza viesnīcas durvis. Nummurs 66, samaksāts sešas dienas uz priekšu ar lūgumu netraucēt. Neviens neko aizdomīgu nebij pamanījis, bet kāds no viesnīcas iemītniekiem sūdzējās par jokaino smaku no istabas un īpašnieks izsauca policiju. Kad viņi ieradās un uzlauza, no iekšpuses, aiznaglotās durvis viņu acu skatam pavērās pavisam normāla vienīcas istabiņa. Nekā neparasta, izņemot loti stipro mirtes un cipreskoka smaku. Hanss todien visu piefiksēja savā Leica kamerā, fotografējot visu pēc kārtas. Brīdī, kad viņš fotografēja aizdomīgu plankumu griestos virs gultas, kamera izslīdēja no rokām. Viņš pieliecās to pacelt un iekliedzās: "Ak dievs! Šeit! Visi šeit!"
Kad ar lielu piesardzību gulta tika pārvelta aukšpēdus viņu skatam pavērās balts palags ar asinīm veiktu uzrakstu:
ALEISTER CROWLEY IST NICHT TOT!* /Peter/
Palags tika noņemts. Iestājās klusums. Pie gultas matrača ar aprūsējušām naglām bija piespraustas dažādas cilvēka ķermeņa daļas. Plaušas, tad smadzenes, tālāk sekoja nieres, akna un dzemde. Visu to noslēdza seši sešās vietās salauzti pirksti, sarindoti sešās līnijās. Tad Hanss iesaucās: "Viņai tak nebij vairāk kā 6 gadi!"
Visas tās atmiņas jaucās vienā milzīgā putrā un Hanss nespēja saprast, kā viņa pārinieks visu šo necilvēcību spēj šķitināt nesatricināmā mierā. Dažubrīd viņam pat šķita, ka Alex darīja šo darbu ar tādu kā baudu. Visā viņa uzvedībā bija kautkas mistisks, ļauni auksts.. sātanisks?
-Atceries, Alex, to dienu, kad bijām pie taviem vecākiem un tavs tēvs bij pietesies līdz neprātam un sāka gramstīties gar Dooru. -Haha, jā - piedod, vecīt, viņš dzer jau desmit gadus no vietas un saprāta viņam pavisam nedaudz palicis. -Ai, viss kārtībā! Bij smieklīgi. Ak jā - kādēļ tavs tēvs visu vakaru sauca tevi par Peter? -Tiešām? Neatceros..
[...]
__________________ *ALESTERS KROVLIJS NAV MIRIS! | 9:23 am [sirdna]
 |
Rīt duelierī metīsies komentators un pievakarekā arī jimmy un devourIespējamās tēmas: Atrasts nav zagts. Ko es patiesībā domāju par trešdienām. Patiesība ir tur, pa kreisi. Mans ledusskapis ir citplanētietis. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|