Reliģiskais līderis
Melnais zirgs parādījās pēkšņi. Tas aulēkšoja taisni šurp, aiz muguras saceldams augstas putekļu vērpetes. Madei nebija laiks pat apdomāties, ar vienu roku viņa saķēra brunčus un, ar otru, ieķērusies krēpēs, uzlēca mugurā. Šitik jauki viņa nebija jādelējusi kopš jaunības dienām. Visapkārt, cik tālu vien varēja saskatīt, pletās akmeņains tuksnesis, bet tālumā bija redzams neliels ļaužu pulciņš. Made jāja tuvāk un drīz jau varēja izšķirt vairākus vīrus austrumnieciskos apģērbos, kas pie avota atpūtās. Arī Made sajutās izslāpusi, tādēļ pieturēja.

Blakus avotiņam, nē, drīzāk jau necilai dubļu peļķei, stāvēja baltā tērpies, bārdains un iejūtīgi smaidošs tēls. Madei likās, ka vīrs kaut ir redzēts, tikai viņa nekādi nevarēja atcerēties kur. Pestītājs!, pēkšņi Madei kā zibens caur galvu izšāvās. Un, ja pavērās apkārt, tuksneša izkaltušajā zālē atpūsties bija izlaidušies arī viņa mācekļi. Made, steidzīgi pārmesdama krustu un pie sevis satraukumā putrodama tēvreizi ar sveicinātām marijām, nolaidās ceļos, tai pat laikā neatraudama skatu no Jēzus sejas; tajā tomēr bija arī kas ļoti pazīstams...it īpaši tās viltīgās, pat nešpetnās acis... Kā ta! Tādas pat kā pašas Jāzepam, kad kolhoza apkūlībās pirms gadiem četrdesmit, tas agronoma darīto cukurbiešu alu salējies, grābstījās gar kaimiņu brigādes Karlīni. Šito kaunu! Viņa vēl tagad atcerējās kā sievas pa kaktiem visu ziemu sačukstējās. “Es tev, sātans, jaukšu pa zobiem tā, ka tu trīs dienas necelsies”, viņa pēkšņā niknumā iekliedzās un pamodās.

Blakus krācošais Jāzeps no pēkšņā Mades bļāviena satrūcies, sulīgi nopurkšķējās, un, pagriezies uz otriem sāniem, turpināja krākt. “Nolāpītās āderes”, Made pie sevis nobubināja un padusē paķērusi segu, miegaina aizklamzāja uz veco dīvānu, no kura ar slaidu vēzienu izgrūda no tā saldi aizmigušo runci Pauķi. Tas apdullušu un nosodošu skatu no grīdas noraudzījās uz savu bijušo guļvietu, kurā tagad, pie sevis kaut ko murminādama, iekārtojās saimniece un aizmiga. Jēzu vairs neizdevās sastapt un arī viņš no Mades sapņa turējās tālāk. Baidījās dabūt pa zobiem.