Pēc nelielā pārpratuma ar modernā avangarda šedevru, kurš Grāfam maksāja sešās paaudzēs vākto mākslas darbu kolekciju, Lielā Detektīva dižciltīgā klienta mājās iestājās miers un klusums.

Tagad, kad Grāfs lika Detektīvu mierā, viņš varēja veltīt vairāk spēku pārējās noziedzības apkarošanai, ko arī veica ar apbrīnojamu enerģiju, arestēdams ļaundarus dučiem vien. Detektīva vētrainā darbība noveda pie tā, ka pilsētā praktiski izbeidzās noziedzība un tikai paši viltīgākie kriminālās pasaules ģēniji, kā Profesors, Docents un Pamatskolas Absolvents, spēja izvairīties no taisnīgā soda.

Pievinnējis noziedzību, Detektīvs, bezdarbības mākts, sāka pīpēt opiju, hašišu, kanēli, tapetes un piemājas mauriņu. Asistents sāka uztraukties par bosa veselību. Kas gan notiks, ja Temīdas bastions nopīpēsies pavisam?

Bija vajadzīga īsta mīkla, samezglots gadījums, kurā Detektīvs varētu pilnībā realizēt savu pelēko šūniņu potenciālu!

Un, pateicoties Providencei, tas tiešām notika.

Providence bija Grāfa kārtējā māsīca, kāda trešā vai ceturtā. Grāfs ik pa brīdim mēdza nomainīt māsīcas uz blondākiem un pupīgākiem modeļiem, un Providence šai ziņā varēja salikt vienos vārtos veselam valkīru bataljonam. Diemžēl, viņas spēja patērēt alkoholiskos dzērienus arī atbilda bataljonam. Grāfs iebilda, bet ko var iebilst mirstīgais pret valkīras cienīgu kaisli uz spirtotiem dzērieniem?

Kādā naktī Providence aizlavījās uz vīna pagrabu, lai nedaudz spirdzinātos. Atkorķējusi dažas pudeles un atstājusi tās paelpot, jaunā dāma apsēdās uz krēsla un laika īsināšanai atvēra Šekspīra sējumu, kurā bija paslēpta ruma blašķe.

Te piepeši Providence naksnīgajā klusumā saklausīja neparastas ritmiskas skaņas, kas atgādināja āmura klaudzēšanu pret akmeni. Pārklausīšanās bija izslēgta, skaņas bija skaidri saklausāmas un ar precizitāti un nemainīgo ritmu atgādināja kāda mehānisma darbību. Blondā meitene tūdaļ steidzās pie Grāfa, lai brīdinātu, ka kaut kādi maitas, tas ir, šaubīgi elementi, mēģina izrakt pazemes eju uz pili. Grāfs nekavējoties sūtīja pēc Detektīva.

Garlaicības māktais Detektīvs šoreiz necēla nekādus iebildumus, būdams priecīgs par iespēju izvingrināt smadzenes. Pēc Providences vārdiem, desojot kā velns ar vējlukturi, abi ar Asistentu momentā ieradās pie Grāfa.

Lielais Detektīvs iepazinās ar lietas apstākļiem un uzsāka vētrainu darbību.

Asistents tika aiztriekts uz Grāfa bibliotēku, Kalējs saņēma rīkojumu sagatavot laužņus, veserus un tamlīdzīgus instrumentus, bet Providence pagatavoja martini ar vodku, sajauktu, bet ne samaisītu. Sūcot kokteili, Lielais Detektīvs zvilnēja šūpuļkrēslā un darbināja savas pelēkās šūniņas, kamēr Grāfs ar Providenci uz brīdi pameta viņa sabiedrību, lai gremdētos kopīgās atmiņās.

Vētrainā darbība nesa augļus. Asistents bibliotēkā izraka senus ēkas plānus, kuros bija redzams, ka vīna pagraba kaktā, no kurienes turpināja skanēt klaudzieni, reiz atradusies vēl kāda telpa, kuru, pēc piezīmēm spriežot, Grāfa Vectēva Brālis bija izmantojis kā laboratoriju. Izdzirdis par Vectēva Brāli, Grāfs nedaudz saīga. Minētais radinieks bija ja ne ģimenes melnā avs, tad nu baltā noteikti ne. Vectēva Brālis bija izgudrotājs neveiksminieks, kura dīvainie un nepraktiskie izgudrojumi (ugunssienas maršrutizētājs, starpnes pakotne un citas aplamības) savulaik lika kaunā sarkt un bālēt visai ģimenei.

Vectēva Brāļa pēdējais darbs bija mūŽĪgais dzinējs. Pēc tam, kad viņš nāca klajā ar paziņojumu, ka ir radījis perpetuum mobile, Grāfa Vectēvs vairs nav izturējis. Viņš oficiāli izslēdzis Brāli no ģimenes kā galīgi ķertu un ievietojis plānprātiņu attiecīgā iestādē, kur tas arī drīz nomiris no akūtas sejas spilvenozes lēkmes. Laboratorija tika aizmūrēta un aizmirsta.

"Tātad, nelieši mēģina iekļūt pilī caur laboratoriju!", secināja Grāfs. "Kalēj!", viņš sauca "atlauziet sienu!"

Kalējs ķērās pie darba, kamēr Grāfs, Detektīvs un Asistents ar pielādētiem revolveriem stāvēja blakus gatavībā. Providence pa kluso sūca rumu.

Kalējs strādāja raiti un jau drīz pārsteigtā Detektīva priekšā pavērās dīvains skats.

Vectēva Brāļa laboratorija bija neliela, visādu grabažu pilna telpa, kuras centrā stāvēja liels galds. Tas ir, vairs nestāvēja, jo viena no galda satrupējušām kājām bija ielūzusi un tas bija sasvēries uz sāniem. Uz grīdas mētājās kāds noputējis agregāts, kurā nemitīgi griezās spararats ar piestiprinātu kloķu mehānismu, kuri klaudzēja pret akmens grīdu.

"Neko nesaprotu," teica Grāfs. "Telpā neviens nav bijis jau kādus sešdesmit gadus! Vai tiešām...vai tiešām Vectēva Brālis ir radījis mašīnu, kas darbojusies visu šo laiku? Mūžīgo dzinēju?"

Aristokrāta acis merkantili iespīdējās. "Aim rič!" viņš sajūsmā sauca seno dzimtas devīzi.

"Innemazam arī ne!" atskanēja Providences balss, stipri asāka un skarbāka, nekā līdz šim. Grāfs un pārējie apjukuši skatījās uz blondīni.

"Vectēva Brālis nav jūsu dzimtas loceklis," turpināja Providence, "Dzimta viņu oficiāli atšuva un iebāza traķenē. Tā ka jums nav tiesību uz viņa izgudrojumu. Tiesības ir atradējam, tas ir - man!"

"Emm, ufff, err...Providence..." Grāfs nosprieda, ka nepagūs novākt Detektīvu, Asistentu un Providenci pietiekami ātri un nemanāmi, tādēļ nolēma risināt problēmu pārrunu ceļā.

"Značit tā," raiti turpināja Providence, "tā kā man ir mīksta sirds," klātesošie ieurba acis Providences ne pārāk piesegtajā sirds apvidū, "tad es esu ar mieru pārdot savas tiesības uz šo mašīnu par Zināmu Summu! Piedāvājums ir ekskluzīvs un jums ir piecas minūtes tā pieņemšanai, vai arī es savācu to tarataiku un situ gaisā citur!"

"Oukrep..." Grāfs piesauca seno dzimtas padošanās saukli, "Labi, lai notiek."

"Vienu brīdi, vienu mirklīti," mierīgi ierunājās Detektīvs, kurš līdz tam bija klusu stāvējis pagraba kaktā.

"Man ir pieredze ar šādiem agregātiem. Esmu atklājis vairākas lietas, kurās viltnieki ir mēģinājuši pārdot "mūžīgos dzinējus", kuri patiesībā ir parastas mašīnas ar viltīgi noslēptiem enerģijas pievadiem. Vai šis nevarētu būt tāds pats viltojums?"

"Iečekosim!" piekrita Providence, piegāja pie elektrības sadales skapja un parāva kloķi. Pagrabs iegrima tumsā. Detektīva un Asistenta kabatas lukturīšu gaismā Vectēva Brāļa agregāts turpināja griezties un klaudzēt pret grīdu.

"Ček!", apmierināti teica blondā izspiedēja.

"Un tomēr viņš griežas..." domīgi teica Detektīvs.

"Nuja, ka griežas, galubčkiks!" tumsā piekrita Providence.

"Es nerunāju par šo grabažu, es runāju par elektrības skaitītāju!", atcirta Detektīvs un metās meitenes virzienā.

Uzsākās īsa cīņa, skanēja plēsta auduma skaņas un kliedzieni. Kad Asistents beidzot piekļuva pie elektrības slēdža un pagrabā atkal kļuva gaišs, Grāfs iekliedzās, aizrijās un uzsāka drausmīgi lādēties.

Lielais Detektīvs ar veiklu paņēmienu bija izgriezis Providences rokas, bet tā vairs nebija blondā meitene. Blondās megavalkīras vietā stāvēja jauns vīrietis korsetē. Norautā parūka, mākslīgās krūtis un liekie gurni mētājās pa grīdu.

"Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Pamatskolas Absolventu!" laimīgs dvesa Lielais Detektīvs.

Pēc dažām stundām, kad Inspektors bija apcietinājis Absolventu, Detektīvs un Asistents sēdēja smēķējamā telpā un pārsprieda lietu. Grāfs bija ieslēdzies savā istabā un atteicās nākt laukā.

"Elementāri, Asistent," teica Detektīvs un sūca cigāru. "Mūžīgais dzinējs ir vecs joks. Šoreiz gan tas bija ļoti prasmīgi noformēts, bet tomēr ne pietiekami!", viņš apmierināts piezīmēja.

"Absolvents pielika ne mazumu darba šai lietā. Kopdzīvei ar Grāfu vien vajadzēja krietnu izdomu!"

Tālumā skanēja Grāfa lamāšanās.

"Pārējais jau bija tehniskas detaļas. Absolvents bija izpētījis Grāfa dzimtas vēsturi un notikumus ar Vectēva Brāli. Uzstādīja mašīnu, noslēpa strāvas vadu un sagatavojās pārdot šo viltojumu par Zināmo Summu."

"Bet kā jūs zinājāt, ka tas ir Absolvents? Neviens pat nezina, kā viņš izskatās!"

"Nieki vien," attrauca Detektīvs "pēc manas darbības pilsētā bija palikuši tikai trīs tipi, kuri ir spējīgi uz šāda mēroga noziegumu. Profesors, Docents un Pamatskolas Absolvents. Viltus Providences vulgārā valoda viņu nodeva. Ejam pie Grāfa!"

Grāfs uz brīdi pārtrauca lamāšanos un pabāza Detektīva čeku pa durvju apakšu.

Pēc tam Grāfa istabā turpinājās drausmīgi lāsti.